Ministrs par atslēgšanos no Krievijas elektrotīkla: Sistēma ir droša, riska scenāriju nav, dienesti būs paaugstinātā gatavībā 0
Šajā nedēļas nogalē Baltijas valstis atslēgsies no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka un pieslēgsies Eiropas vienotajam energotīklam, aģentūru LETA informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM). Sinhronizācijas projektu Baltijas valstis sāka realizēt 2009.gadā, sākotnēji paredzot sinhronizāciju 2026.gada sākumā, tomēr, ņemot vērā, ka kopš 2022.gada Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieauguši riski arī Baltijas energosistēmai, Baltijas valstis, Polija un Eiropas Komisija vienojās pievienošanos veikt jau 2025.gada februārī.
Tehnisko pārslēgšanās uzdevumu veiks Baltijas elektrosistēmas operatori – Latvijas AS “Augstsprieguma tīkls”, Lietuvas “Litgrid” un Igaunijas “Elering”.
“Ir arī atrunāta tāda situācija, ka kāds no testiem notiek neveiksmīgi. Tādā gadījumā mēs uzreiz pieslēdzamies pie Eiropas kopējā tīkla, tas ir atrunāts ar sistēmas operatoru, to paredz arī vienošanās ar Eiropu, ja būs kāda ārkārtas nepieciešamība,” tā nedēļas nogales notikumus TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” raksturoja Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs (ZZS).
Ko ir būtiski saprast, – ģenerējošie avoti, tādi, kas ražo elektroenerģiju, arī tie būs pastiprinātā gatavībā sestdien un svētdien pieslēgties, ja vajag. Runājot par elektrības deficītu, tad ministrs mierina: “Mums ir rezerves, līdz ar to nav tā, ka mēs esam uz kāda riska robežas. Baltijā kopējais saražotais apjoms ir lielāks nekā patēriņš.”
Sistēmā viss ir droši un stabili, mēs esam šim procesam gatavi pilnībā – nav nekādu riska scenāriju, vēlreiz atkārto Melnis.
Vai atbildīgo dienetu starpā pārrunāti kādi sabotāžas mēģinājumi, vai tādi varētu būt, kas tos varētu provocēt, vai infrastruktūras objektiem ir pievērsta īpašu uzmanība vai apsardze, Melnis norāda, ka, protams, ir sadarbība arī ar citām ministrijām, citiem dienestiem, lai papildus uzraudzītu infrastruktūru šajās dienās, gan arī turpmākajās dienās tā tiks papildus uzraudzīta no drošības situācijas.
“Bija ar Aizsardzības ministriju pārrunas, arī ar iekšlietu dienestiem – visi būs paaugstinātā gatavībā šajā brīvdienās. Visi apzinās, ka tas ir ļoti svarīgi, un gatavi reaģēt, ja nu kāds negaidīts incidents notieks. Noteikti, lai mēs spētu riģēt un noteikt
Šobrīd Baltijas tīklā Latvijai ar Krieviju ir viens elektrotīkla savienojums, Igaunijai – trīs savienojumi, bet Lietuvai ir trīs savienojumi ar Baltkrieviju un divi ar Krieviju Karalaučos.
Sestdien, 8.februārī, Baltijas valstis, sākot no dienvidu puses, atslēgsies no Krievijas tīkla. Vispirms Lietuva atvienosies no Krievijas un Baltkrievijas, pēc tam no Krievijas tīkla atvienosies Latvija un tad sekos Igaunija.
No sestdienas, 8.februāra, līdz svētdienai, 9.februārim apmēram diennakti Baltijas valstis strādās izolētā elektroenerģijas sistēmā un veiks elektroenerģijas pārvades sistēmas izolētas darbības testus. Savukārt svētdien, 9.februārī, caur Lietuvas-Polijas savienojumu Baltijas valstis pieslēgsies kontinentālās Eiropas vienotajam elektrotīklam.
KEM pārstāvji arī uzsvēra, ka šāds izolētas darbības tests nav nekas ārkārtējs, un tādi ir notikuši arī iepriekš.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) uzsvēra, ka
sinhronizācijas rezultātā tiks paaugstināts energoapgādes drošums un stiprināta Baltijas reģiona neatkarība, kā arī kopējā tīklu spēja pieslēgt atjaunojamās enerģijas projektus,
lai rezultātā nodrošinātu zemāku elektroenerģijas gala cenu patērētājiem.
KEM pārstāvji norāda, ka infrastruktūras drošības un stabilitātes stiprināšanai šī notikuma pārejas posmā, Latvija pastiprināti uzrauga Baltijas enerģētisko infrastruktūru. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) sniedz atbalstu gan Valsts policijai, gan kritiskās infrastruktūras objektu turētājiem drošības pasākumu nodrošināšanai.
Tāpat ministrijā pauž, ka dabasgāzes apgādes sistēmas jaudas ir pietiekamas arī paaugstināta dabasgāzes pieprasījuma nosegšanai. Baltijas valstīm ir pietiekama vietējā elektroenerģijas ražošanas jauda un arī citi ārējie savienojumi, piemēram, “Estlink-1”, “NordBalt”, “LitPolink”. Prognoze apstiprina jaudu pietiekamību gan Latvijā, gan arī Baltijā kopumā. Arī “Estlink 2” bojājums 2024.gada 25.decembrī nerada energoapgādes drošuma riskus.
Lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms. Tomēr, tajā pašā laikā jāapzinās iespējamie neplānotas iejaukšanās riski
saistībā ar atvienošanos no Krievijas kontrolētā energotīkla, piebilst ministrijā.
Ministrijā norādīja, ka sinhronizācija veicinās labāku Eiropas Savienības (ES) pārvades sistēmas savienojamību un tirgus integrāciju, ļaujot Baltijas elektroenerģijas sistēmām darboties saskaņā ar kopīgiem un caurskatāmiem Eiropas noteikumiem, sniedzot ieguvumus visiem patērētājiem.
KEM arī minēja, ka Baltijas valstis neiepērk elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas kopš 2022.gada, un sinhronizācijai nebūs tieša ietekme uz apgādes drošumu, un ietekme uz tirgus cenu būs minimāla.
Ministrijā uzsvēra, ka sinhronizācija ir būtisks notikums, kam veltīta rūpīga, sistemātiska gatavošanās vairākos līmeņos – fiziskās infrastruktūras gatavība, pārvades operatoru IT sistēmu attīstība, reģionālā sadarbība un iesaistīto pušu koordinēta rīcība nacionālā līmenī.
KEM informatīvajā materiālā mājsaimniecībām norāda, ka, pieslēdzoties Eiropas elektrotīklam elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms, vienlaikus nevar izslēgt īslaicīgus tehniskus starpgadījumus pat ideālos apstākļos.
Sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu, tāpēc iedzīvotāji drošības dēļ aicināti sagatavoties, kā to dara, ja prognozēti nelabvēlīgi laika apstākļi – uzlādēt mobilo tālruni, datoru un citas ierīces, kā arī atslēgt ierīces, kuras ikdienā nelieto. Ar padomiem, kā rīkoties īslaicīgu elektroapgādes traucējumu gadījumā, var iepazīties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) tīmekļvietnē.
Mobilajā telefonā lejupielādējot “112 Latvija” lietotni, var savlaicīgi saņemt paziņojumus par vēlamo rīcību dažādās situācijās.
Tāpat informatīvajā materiālā norādīts, ka mājoklī, kas tiek izmantots periodiski, ieteicams pārliecināties, ka tas ir atbilstoši sagatavots, un, ja ir aizdomas, ka bijis elektroapgādes pārrāvums, jāatceras īpašumu pārbaudīt, lai zemas temperatūras gadījumā novērstu ūdens cauruļvadu plīsumu riskus.
KEM uzsvēra, ka ir kritiski jāvērtē skaļus un emocionālus paziņojumus, un aicināja izmanto uzticamus informācijas avotus – KEM tīmekļvietni “kem.gov.lv” un AS “Augstsprieguma tīkls” mājaslapu “ast.lv”.
Savukārt attiecībā uz juridiskām personām KEM aicina uzņēmumus atkarībā no to darbības specifikas izvērtēt nepieciešamos un vēlamos pasākumus. Ja ir iespējams, atslēgt elektroierīces, kuras noteiktajos datumos netiks izmantotas. Uzņēmumi, kuros uzstādītas elektroiekārtas, kas ir jūtīgas pret strāvas svārstībām, sēdumiem, kāpumiem, aicināti individuāli izvērtēt nepieciešamību un iespēju pārtraukt elektroiekārtu darbību nedēļas nogalē.
KEM arī atgādina, ja elektroenerģijas pārvades tīklā radusies tehniska kļūda, ko pieļāvis viens no Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoriem – zaudējumus par nodarīto kaitējumu segs pārvades operators.
Ja sinhronizācijas procesā notiks apzināta, kaitnieciska trešo pušu iejaukšanās enerģētikas infrastruktūras darbībā, nodarot kaitējumu, lēmums par tālākajām rīcībām tiks pieņemts Baltijas valstu valdību līmenī.
Savukārt, ja radīsies elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla darbības traucējumi, kas nav saistāmi ar sistēmas operatoru kļūdu, tostarp, ja elektroenerģijas lietotāja darbības rezultātā būs radušies elektroenerģijas iekšējā tīkla darbības traucējumi, zaudējumi uzņēmumam būs jāsedz pašam vai arī būs jāvēršas pie apdrošinātāja, ja ir noslēgts līgums par šādu gadījumu apdrošināšanu.
