Baumanim pirms amata pieņemšanas būtu jātiekas ar nozares pārstāvjiem, uzskata mediķi 6
Iespējamais veselības ministra amata kandidāts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) attīstības prorektors Toms Baumanis šodien vai rīt atbildēs, vai viņš pieņem piedāvājumu kļūt par veselības aprūpes jomas politisko virzītāju. Vismaz tā pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja valdības vadītāja Laimdota Straujuma. Kurš tad īsti viņam šo amatu ir piedāvājis? Baumani uzrunājusi Ministru prezidente, bet ieteicis “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars kopā ar citiem partijas valdes locekļiem. Kampars apgalvoja, ka kandidāts viņam esot nedaudz pazīstams kopš tā laika, kad Baumanis strādājis Ārlietu ministrijā. Esam tikušies dažādos pasākumos, konferencēs. Tas piedāvājums nāk no vairākiem “Vienotības” biedriem, jo ne jau tikai es vienīgais zinu Baumaņa kungu,” apgalvoja Kampars. Ar kandidātu Baumani saruna bijusi arī “Vienotības” priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.
Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska ir pārliecināta, ka ministram amatā sekmēsies tikai tad, ja viņš būs atbalstīts medicīnas profesionāļu vidū un ja koalīcija veselības aprūpi izvirzīs par prioritāti. L. Kozlovska: “Mums nevajag tādu personu, kura pusgadu iepazīsies, kas medicīnā īsti notiek. Svarīgākais ir sakārtot veselības aprūpes sistēmas organizāciju – lai nebūtu vienā nelielā pilsētā četri pieci ārstniecības pakalpojumu sniedzēji par valsts naudu, bet lai šī iespēja tiktu piešķirta kvalitatīvākajiem, profesionālākajiem medicīnas speciālistiem.” Kozlovska sacīja, ka pazīstot Baumani un zinot, ka praktiskās ārstniecības problēmas viņam nevar būt svešas, jo ministra kandidāts ir līdzīpašnieks magnētiskās rezonanses centrā “Diamed”, kur strādājot ļoti pieredzējuši mediķi un esot iegādāta laba medicīniskā aparatūra.
Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas priekšsēdētājs Pauls Princis norādīja, ka daudz piemērotāka ministra portfelim būtu ģimenes ārste, asociācijas valdes locekle un sertifikācijas komisijas vadītāja Sarmīte Veide. “Viņas skatījums neatduras tikai ģimenes ārstu problēmās – tas ir daudz plašāks,” secināja Princis. Viņš uzskata, ka Baumaņa kungs nav pietuvināts veselības aprūpes jomai, viņš ir akadēmiski izglītots menedžmenta jautājumos, bet ar to vien ir par maz. Princis uzsvēra, ka, pirms dot piekrišanu kļūt par ministru, kandidātam būtu jāsatiekas ar vadošajiem medicīnas nozares pārstāvjiem, asociāciju pirmajām vai otrajām personām, lai abpusēji vienotos par turpmākajiem soļiem. “Ja nebūs mediķu atbalsta, nekas labs nav gaidāms. Ļoti ceru, ka nākamais ministrs nebūs ar autoritatīvu vadības stilu,” norādīja Princis.
Kamēr tiek meklēts ministrs, jau tapis nevalstisko organizāciju memoranda projekts par veselības aprūpi Latvijā. Finansējums veselības nozarei tuvākajos gados būtiski nepieaugs un 2017. gadā būs tikai 3,2% no iekšzemes kopprodukta, plāno Finanšu ministrija. “Tad jājautā, par ko mēs maksājam nodokļus?” vaicāts memorandā. Latvijas politiķi tiek aicināti uz veselības budžeta palielināšanu raudzīties kā uz investīciju, nevis kā uz izdevumiem, jo katrs eiro, kas tiks ieguldīts veselības aprūpes pieejamības uzlabošanā, samazinās zaudējumus, kas rodas no darba spēju zuduma un priekšlaicīgas mirstības.
Arī Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) uzskata, ka jaunajam veselības ministram jāspēj uzstāt uz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei gan šogad, gan turpmākajos gados. No ministra tiek gaidīta vēlme un spēja norobežoties no šauru personu loka vai to grupu lobija un koncentrēšanās uz Latvijas iedzīvotāju interesēm un veselības, darbspējas saglabāšanu. LSB valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs akcentēja, ka jaunajam ministram galvenais uzdevums būs panākt tūlītēju finansējuma pieaugumu. Papildu nauda – apmēram 14 miljoni eiro – nepieciešama jau šajā gadā, jo 2014. gadā piešķirtais finansējums veselības aprūpei ir mazāks nekā pērn.
Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītājs, “Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds ir pārliecināts, ka, ņemot vērā šo fonu, ministram ir labi jāorientējas tirgus ekonomikas jautājumos, tā jāizmanto kā dzinējspēks un jāiet tālāk par naudas dalīšanu. Ministrs nedrīkst būt tikai naudas izsitējs.
Veselības aprūpes politiskā vadītāja meklējumi ieilguši arī tādēļ, ka kandidātiem nav mazsvarīga alga. Piemēram, Baumaņa kungam tā ir vismaz divreiz lielāka nekā ministra krēslā, kur viņš saņemtu 1700 eiro pēc nodokļu nomaksas. Arī P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadītājam un RSU Padomnieku konventa priekšsēdētājam Dinam Šmitam, kuram arī Straujumas kundze piedāvāja kļūt par ministru, alga ir krietni lielāka nekā ministram.
