Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: Krievijas vēstnieka rīcība tiks pārrunāta 37
Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs apmeklē kara noziedznieka kapu un par to lielās interneta sociālajos tīklos, no Krievijas izskan signāli par iespējamu Baltijas valstu okupāciju. Ko par to saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs?
– Gada sākumā Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs lielījās, ka godinājis sarkano partizānu Vasiliju Kononovu, apmeklējot viņa kapavietu. Kononovs tika notiesāts par zvērīgiem kara noziegumiem. Vai Ārlietu ministrijai nevajadzēja asāk vērsties par šo faktu?
– Krievijas vēstnieks var darīt, ko viņš vēlas, taču tas nekādi nemaina faktu, ka Kononovs tika notiesāts un atzīts par vainīgu un arī vēlāk Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina viņu par pamatoti notiesātu. Vēstures jautājumi, tās interpretācija un problēmjautājumi mums pastāvīgi tiek apspriesti sarunās ar Krievijas Federācijas pārstāvjiem. Arī Kononova kapavietas apmeklēšana tiks pārrunāta nākamajās regulārajās konsultācijās ar Krievijas pārstāvjiem. Esam daudzreiz runājuši par dažādām vēstures izpratnēm. Es personiski uzskatu, ka šāda rīcība ir neizprotama, ņemot vērā tiesas spriedumu Kononova lietā. Esmu arī pārsteigts, ka Krievijas pārstāvjiem ir problēmas ar piedalīšanos pasākumos, kuros viņiem būtu jāpiedalās saskaņā ar valsts protokolu (ziedu nolikšana Brāļu kapos Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā 8. maijā. – Red.), bet tajā pašā laikā viņiem nav problēmu piedalīties citos pasākumos. Mums jārēķinās, ka izpratne par vēsturi vienmēr būs vērtējama dažādi. Krievijas viedoklis par to, kas notika 1940. gadā un citos posmos, nemainīs Latvijas nostāju.
– No Maskavas ir atskanējuši jauni mājieni par Baltijas valstu okupāciju kā iespējamo scenāriju Krievijas un NATO attiecību saasināšanās gadījumā. Tas tiek saistīts ar Krievijas jauno drošības stratēģiju, par kuru nesen bija izteicies Krievijas nacionālās drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs.
– Interviju ar Patruševu mēs rūpīgi izanalizējām – tajā nav pateikts tas, ko teikuši vairāki eksperti. Tas, kas ir diemžēl jāsecina – Krievijas nacionālās drošības stratēģijā NATO ir minēta kā drauds. Mums tas nav pieņemami, jo NATO vienmēr ir veikusi tikai aizsardzības soļus, sevišķi pēc Krimas aneksijas. Patruševs intervijā nav teicis par Baltijas valstu okupāciju kā iespējamo scenāriju. To gan teikuši vairāki Krievijas militārie eksperti, bet tās nav valsts amatpersonas. Viņi ir runājuši par iespējamo Baltijas valstu okupāciju, ja būs vērojami saasinājumi Krievijas un NATO attiecībās, un tas ir bīstams signāls. Ekspertu līmenī tas tiek vērtēts kā signāls, kas apliecina mūsu pamatoto rīcību, pirms Varšavas NATO samita aicinot nodrošināt Baltijas valstīs ilgtermiņa un būtiskāku NATO spēku klātbūtni.
– Gadskārtējā ārpolitikas ziņojumā tiek daudz runāts par Krievijas propagandu un vēršanos pret to. Arī publiski esat pieminējis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru Rīgā bezmaz vai kā zelta pretlīdzekli Krievijas propagandai. Bet vai tas ir viss, ar ko varam vērsties pret Krievijas propagandu?
– Pretdarbībai Krievijas propagandai un izvērstajam informatīvajam karam jāpieiet kompleksi. Pirmkārt tas ir darbs, kas jādara elektroniskos medijus uzraugošajai institūcijai – Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, ir jāanalizē raidījumu saturs, vai tajā neparādās pārkāpumi. Mums vairāk jāinvestē sabiedriskās televīzijas un radio kanālu pieejamībā visā Latvijā. Priecājos, ka ir izveidots Baltijas Mediju izcilības centrs. Būtiski ir, lai žurnālisti pievērš uzmanību avotu uzticamībai iepriekš izplatītās ziņās, kas tiek pārpublicētas neskaitāmos portālos. Medijiem vairāk jāanalizē ienākošās informācijas avoti, jāveic to pārbaude. Valdība vai valsts viena pati ar represīvām un pusrepresīvām metodēm ar to netiks galā, tas ir fakts. Žurnālistu cunftei ir jārūpējas par kvalitātes uzlabošanu. Tas ir pašu žurnālistu rokās. Vairākas idejas, ko esam virzījuši, nav guvušas atbalstu, piemēram, par Viseiropas kanālu krievu valodā, jo ne visas dalībvalstis uzskata to par aktuālāko veidu Krievijas propagandas mazināšanai.
Tomēr, kad ir pārkāpumi likumos, valstī darbojas neatkarīgs uzraugs. Mums ir bijušas diskusijas par NEPLP kapacitāti. Kad ir lūgti līdzekļi uzraugam, ne vienmēr esam redzējuši pārliecinošus argumentus arī par to, kur ieguldīt, piemēram, atnāk cilvēki un nevar izskaidrot koncepciju.
Šī ir tā ļoti trauslā līnija starp vēršanos ar pretpropagandu, kas demokrātiskā sabiedrībā ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos, un kā investēt sabiedrības apziņā. Nebūs tā, ka varam aizliegt Krievijas televīzijas un viss būs kārtībā, jo dzīvojam interneta laikmetā, kurā saturs ir brīvi pieejams.
