Ministrs Irākā, slimības pabalsts – Zviedrijā 0
Zviedrijas valdība 6. februārī uzdeva īpašai komisijai līdz nākamā gada februārim sniegt priekšlikumus, kā padarīt Zviedriju vēl pievilcīgāku augsti kvalificētiem darbiniekiem no citām valstīm un samazināt un apturēt esošās darba tirgus sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu.
Tāds lēmums tika pieņemts pēc iepazīšanās ar astoņu valsts iestāžu (tajā skaitā Migrācijas dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta, Darba aizsardzības inspekcijas, policijas) kopējo pārskatu par situāciju Zviedrijas darba tirgū.
Uzņēmējdarbības riskantās sfēras
Valsts iestāžu ziņojumā kā uzņēmējdarbības sfēras, kurās visbiežāk ir sastopami pārkāpumi, minētas – būvniecība, tīrīšanas, skaistumkopšanas, aprūpes, transporta un ēdināšanas. Viens no secinājumiem, lai sekmīgi risinātu samilzušās problēmas, – iestādēm ir jāsadarbojas un jābūt pieejai savstarpējām datubāzēm, lai aizdomu gadījumā nepieciešamā informācija būtu pieejama.
Kā to risināt pēc datu aizsardzības likuma stāšanās spēkā? Kā apturēt kriminālos noziegumus, kas attiecas uz nelegālu darba atļauju tirgošanu, aizsargājot liberālo darba tirgu, tajā pašā laikā neaizverot durvis augsti kvalificēto darbinieku piesaistīšanai? Šādi un citi jautājumi ir izvirzīti izveidotajai komisijai risināšanai.
Riska zonā ir gan augsti kvalificēti darbinieki, gan arī zemākas kvalifikācijas darbinieki. Daudz vietas medijos tika atvēlēts gadījumiem, kad darba devēju nekompetences dēļ izraidīti augstu kompetenču cilvēki – neparakstītas apdrošināšanas, neizmantota atvaļinājuma vai zemākas algas dēļ.
Preses uzmanības lokā bija arī puisis no Bangladešas, kurš, saņēmis savu vīzu studijām, strādāja restorānā septiņas dienas nedēļā, saņemot 50 kronas dienā, turklāt dzīves vietai restorāna īpašnieks bija atvēlējis pagrabu. Viens no skaļākajiem gadījumiem Zviedrijas medijos 2019. gada beigās bija “uz slimības lapas” esošais Zviedrijas pilsonis, kurš, uz cita vārda saņemot slimības, bērnu un mājokļa pabalstus, vienlaicīgi ieņēma augsto Irākas aizsardzības ministra amatu.
Lai gan bezdarbs Zviedrijā pieaug, janvārī sasniedzot jau 7,5%, daudzi ir vienisprātis, ka Zviedrijas ekonomikas attīstībai viesstrādnieki ir nepieciešami – joprojām daudzās nozarēs trūkst darbinieku, tajā skaitā IT speciālistu, skolotāju, medmāsiņu. Kā turpmāk rīkoties, lai apturētu negodīgos darba devējus un reizē atvieglotu birokrātiju augsti kvalificētu darbinieku iespējām strādāt Zviedrijā? Kādi pasākumi jāveic, lai kopā ar ūdeni neizlietu bērnu?
Darba tirgus puzlē ir daudz gabaliņu, kas ir jāsaliek kopā, lai lielais ekonomikas ritenis kustētos uz priekšu raiti un bez apgrūtinājumiem.
Kontrole darbavietās
Nodokļu inspekcijas ziņojumā tiek minēts, ka ik gadu bez nodokļiem izmaksātās algas sasniedz 91 miljardu kronu (8,6 miljardus eiro). Valsts iestādes pagājušajā gadā mobilizēja spēkus, lai veiktu pastiprinātas un nepieteiktas kontroles darbavietās – tika apmeklēti apmēram 2000 uzņēmumi. Valsts iestāžu centieni nesuši augļus, jo katrs desmitais uzņēmums tika apturēts sakarā ar atklātajiem trūkumiem, kā arī iekasēts vairāk nekā 10 miljonu kronu (ap miljonu eiro) soda naudās.
“Mūsu sadarbība ir svarīga un nepieciešama, lai apturētu uzņēmumus, kuri pārkāpj likumu,” uzskata Zviedrijas Darba vides pārvaldes departamenta vadītājs Arne Alfredsons.
Darba tirgus vēsture
Līdz pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem Zviedrija bija nabadzīga lauksaimniecības valsts. No 1850. līdz 1930. gadam apmēram pusotra miljona zviedru emigrēja uz citām valstīm, galvenokārt uz Ameriku darba un labākas dzīves meklējumos.
Pēc Otrā pasaules kara Zviedrijas ekonomika attīstījās strauji. Zviedrijas uzņēmumiem nepieciešamais darbaspēks tika meklēts citās valstīs. 1968. gadā Zviedrijas darba tirgus politika tika mainīta, krietni samazinot viesstrādnieku skaitu, ko diktēja Zviedrijas ekonomikas lejupslīde un arodbiedrību iebildumi.
Nākamais nozīmīgais lēmums, kas ietekmēja darba tirgu, bija tā saucamais RUT (no zviedru valodas – tīrīšana, uzturēšana, mazgāšana) atvilkuma ieviešana – 50% šo pakalpojuma izmaksu sedz valsts. Valdošā partija solīja, ka tas samazinās bezdarbnieku skaitu un legalizēs “melno” darbu tīrīšanas, bērnu pieskatīšanas un dārza darbu jomās. Ar labiem nodomiem…
Valsts revīzijas komisija savā 2019. gada pārskatā ziņo, ka labais nodoms ir nesis valstij daudzmiljardu zaudējumu, kā arī veicinājis viesstrādnieku skaita palielināšanos šajās sfērās.
Nākamā labi domātā reforma sekoja 2008. gadā, kad tika pieņemti liberālāki darba atļauju izsniegšanas noteikumi trešo valstu pilsoņiem, kad darba devējs, nevis valsts pieņem lēmumu par darbinieka pieņemšanu.
Kā redzams Migrācijas dienesta mājas lapā, pagājušais gads ir bijis rekordgads – pieprasītas 20 800 darba atļaujas darbiniekiem no trešajām valstīm – pirmajā vietā ir ogu lasītājas no Taizemes – 5148, otrajā – IT speciālisti un programmētāji no Indijas – 4966. “Nedēļas Bizness” savā internetvietnē konstatē, ka to uzņēmumu apgrozījums, kuros tika pieņemti darbā viesstrādnieki, pieaudzis par 64 miljardiem kronu (6 mljrd. eiro).
Opozīcijā esošās partijas ir skeptiskas. Moderatoru partijas jaunatnes sekcijas priekšsēdētājs Benjamins Dousa vēlas, lai esošā sistēma tiktu pārskatīta, ierobežojot zemas kvalifikācijas darbinieku pieņemšanu bez jebkādām apgādes prasībām viņu ģimenēm, kas ir apgrūtinājums sociālā nodrošinājuma sistēmai. “Tas ir absurds, ja tiek dota darba atļauja cilvēkam, kurš strādā makdonaldā nepilnu darba laiku, un viņam pievienojas viņa otra puse un bērni, kuri būs zviedru nodokļu maksātāju apgādē,” piebilst Dousa.
Kā klājas latviešiem Zviedrijā?
Apjautājoties par situāciju latviešu vidū, visaktīvākie komentētāji ir būvniecībā strādājošie – neizmaksātas algas, nepiedāvāts atvaļinājums, darbs bez līguma, tukši solījumi. Bet ne visi ir sarūgtināti: “Manā gadījumā tiek novērtēta kompetence un darba efektivitāte, jo latvieši izgriež pogas vietējiem,” savā komentārā raksta Gunita Zommere. SEB bankas biznesa analītiķe Laura Baumane raksta: “Liels pluss par labu darbam Zviedrijā ir iespēja sabalansēt darbu ar privāto dzīvi, vienkāršas un pozitīvas attiecības starp vadītājiem un padotajiem, paldies, ko dzird no vadītāja par labi padarītu darbu.”
Airisa Asberga, kura ir “Akai Tori Nordic Consulting AB” uzņēmuma vadītāja un īpašniece, apgalvo, ka sarežģītās situācijās pārsvarā nonāk darbinieki, kuri neprot ne angļu, ne zviedru valodu un baidās par savu darbu. Viena daļa negodīgu uzņēmumu vadītāju izmanto cilvēku izmisumu un bezpalīdzību.
Tika minēti arī gadījumi, kad uzņēmumu īpašnieki paši ir parādnieku reģistros gan Latvijā, gan Zviedrijā. Tāds “uzņēmējs” turpina iesākto kursu, izdomājot shēmas, kā nemaksāt cilvēkiem, un meklējot jaunus upurus biznesa attīstībai.
Komentāros atsaucās latviešu puisis, kurš kopā ar valsts piešķirto advokātu uzvarēja tiesas prāvā savu zviedru darba devēju. Viņam netika izmaksāta alga trīs mēnešus, un viņš devās pie pašvaldībā pieejamā jurista. Situācija bija par mata tiesu no tā, ka puisim vajadzētu doties cietumā par “godīga pilsoņa” apsūdzēšanu, jo darba devējs apgalvoja, ka viņu nav redzējis savā uzņēmumā, jo darba līguma, protams, nebija. Situāciju glābis teikums e-pastā, kurā darba devējs minējis, ka “rīt jādodas uz darbu”.
Noslēgums vai sākums?
Moderatoru, Kristīgo demokrātu un Kreiso partija 20. februārī nāca klajā ar kopējo vienošanos, kurā pieprasa valdībai nekavējoties veikt izmaiņas, lai apturētu kompetentu cilvēku izraidīšanu, mainītu likumdošanu, ieviešot stingrākus sodus negodīgajiem darba devējiem, kā arī pieprasa Migrācijas dienesta darbinieku pieeju citu iestāžu datiem, lai apturētu krāpnieciskos gadījumus.
