Ministrs bremzē atbalstu vietējiem enerģijas ražotājiem 13
0,1 cents par katru notērēto kilovatstundu elektroenerģijas – tik daudz kāptu katras mājsaimniecības maksa par elektroenerģiju, kas līdzvērtīgi valsts budžeta izdevumu palielināšanai par 6,82 miljoniem eiro, ja valdība apstiprinātu bijušās ekonomikas ministres, patlaban finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas, virzīto piedāvājumu valdībai par fiksētas obligātā iepirkuma elektroenerģijas cenas noteikšanu 23 biogāzes un biomasas stacijām, kuru apturēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. D. Reizniece-Ozola labojumus Ministru kabineta noteikumos virzīja pēc atjaunojamās enerģijas ražotāju spiediena. Valsts viņiem saistībā ar dabas gāzes un naftas cenas kritumu maksā aizvien mazākus obligātā iepirkuma maksājumus. Lauku saimnieki arī uzskata par nekorektiem Ekonomikas ministrijas aprēķinus par ietekmi uz valsts budžetu un sola savus precizējumus. Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola aizvadītajā nedēļā norādīja – papildu naudas atbalsts biogāzes ražotājiem nebūs vajadzīgs.
Visvairāk – fosilā kurināmā izmantotāji
Latvijas Biogāzes asociācijas valdes loceklis Vilis Dubrovskis teic, ka pērn biogāzes ražotāji par 10% vairāk nekā gadu iepriekš izmantoja savu staciju jaudu, tomēr aizvien ļoti maz ražotņu spēj darboties ar 100% jaudu. Iemesls ir galvenokārt Vācijā pirktie projekti, kas paredzēti siltākiem nekā Latvijā dabas apstākļiem. V. Dubrovskis uzsver jau agrāk īstenoto negodīgo politiku pret biogāzes ražotājiem, kuriem vispirms garantēja obligāto iepirkumu par paaugstinātām cenām 20 gadus, tad šo termiņu samazināja līdz desmit gadiem un ieviesa 5 – 10% lielu subsidētās enerģijas nodokli. “Tas ir mīts, ka biogāzes ražotāji ļoti daudz pelna. Viņi par vienu kilovatstundu ražotās elektroenerģijas saņem vidēji 18 centus, mājsaimniecības to pērk par aptuveni 16 centiem. Turklāt staciju būvniecībai ir ņemti aizdevumi, Lauku atbalsta dienests atlīdzināja 40% no attiecināmā naudas ieguldījuma,” stāsta Dubrovskis. Viņš ekonomikas ministra Arvila Ašeradena rīcību nosauc par “nekompetenta cilvēka nepareizu rīcību”. “Ikviens Ekonomikas ministrijas mājas vietnē var pārliecināties, ka pērn 112 miljoni eiro ir izmaksāti lielajām koģenerācijas stacijām par uzstādīto jaudu. Tas ir nepareizs maksājums. Lielās stacijas neko nedara, saņem naudu, ir stacijas, kas par kurināmo izmanto fosilo dabas gāzi. Biogāzes stacijām ir izmaksāti 4,6 miljoni eiro. Līdzīgi ir ar biomasas stacijām. Bijusī ekonomikas ministre bija apjēgusi, cik svarīgi ir atbalstīt mazos ražotājus, kas enerģiju ražo no vietējiem atjaunojamajiem resursiem. Mēs sevi Latvijā daudz vairāk varētu nodrošināt ar enerģiju, ja paši to ražotu, piemēram, no mežizstrādes atlikumiem, nevis pirktu dārgo Krievijas gāzi.
Nepareizi ir arī tas, ka atbalstu par elektroenerģiju ražotājiem “piesēja” dabas gāzes cenai biržā,” biogāzes staciju salīdzinoši nelielo daļu kopējā atbalsta summā vērtē V. Dubrovskis. Viņš arī piebilst, ka biogāzei un biomasai nav nekādas saistības ar dabas gāzes cenu, tāpēc atbalsta maksājuma saistība ar to ir jāizbeidz.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens vakar apliecināja, ka ministrija šobrīd strādā pie iespējamiem risinājumiem pārkompensācijas novēršanas mehānisma izstrādei. “Grozījumu projekti tiks apspriesti ar nozares pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām, ministrijām un citām iesaistītajām pusēm un tikai tad virzīti tālāk izskatīšanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā. Jāņem vērā arī, ka no 2017. gada aprīļa pilnībā mainās situācija. Dabasgāzes cena, kas tiek izmantota cenas noteikšanai obligātā iepirkuma ietvaros, vairs netiks regulēta un līdz ar arī mainīsies atsauces cena obligātā iepirkuma aprēķiniem. Lēmums par Ministru kabineta noteikumu projekta atsaukšanu no turpmākas virzības Ministru kabinetā pieņemts, jo izmaksu efektīvas un ilgtspējīgas atjaunojamo energoresursu attīstības veicināšanai Latvijā ir nepieciešams pārskatīt esošos atbalsta nosacījumus komersantiem,” skaidro ministrs. Tātad būtībā Ašeradens uzsver izmaiņu nepieciešamību, vien nepasaka, kādas tās būs.
Aicina uz sadarbību
SIA “Latgales dārzeņu loģistika” valdes priekšsēdētājs Edgars Romanovskis aizvadītajā nedēļā uzsvēra – Ministru kabineta noteikumu labojumos bija noteikta fiksēta elektroenerģijas obligātā iepirkuma cena un maksimālais peļņas procents – 12%. “Koģenerācijas stacijas, kas prasa atbalstu, galvenokārt ir daudznozaru lauksaimniecības uzņēmumi un enerģijas ražotņu būvniecībai ir aizņēmušās miljonos eiro mērāmas naudas summas. Īpaši sarežģīti ir tiem saimniekiem, kas nodarbojas ar piena lopkopību un ražo elektrību un siltumu no biogāzes. Ienākumi no elektroenerģijas pārdošanas ir samazinājušies par 25%. Ne visas bankas dod kredīta brīvdienas. Nevēlamies konfrontēt ar ekonomikas ministru, aicinām viņu uz sarunu un apmeklēt mazos ražotājus. Pēdējie divi ekonomikas ministri to neizdarīja. Jāņem arī vērā, ka vienā enerģijas ražotnē ir nodarbināti pieci seši cilvēki,” tā E. Romanovskis.
Ekonomikas ministrijā (EM) arī teic, ka līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu 2017. gada aprīlī dabas gāzes cenu, ko patlaban izmanto cenas noteikšanai obligātā iepirkuma ietvaros, vairs neregulēs un līdz ar to pilnībā būs jāpārskata elektroenerģijas cenas veidošanās formula elektroenerģijas obligātajam iepirkumam.
EM arī norāda, ka no iepriekš minētajām 23 koģenerācijas stacijām līdz šim obligātajā iepirkumā nopirktas 279,40 GWh elektroenerģijas. Izmaksātais atbalsts virs elektroenerģijas tirgus cenas pirms subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieturēšanas ir 35,21 milj. eiro. Subsidētās elektroenerģijas nodokļa veidā no šīm stacijām 2014. un 2015. gadā ieturēts 2,29 milj. eiro, līdz ar to šo staciju faktiski saņemtais atbalsts virs elektroenerģijas tirgus cenas pēc subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieturēšanas ir 32,92 milj. eiro.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka vissvarīgākais noteikumu projektā bija fiksēt pieļaujamo projektu rentabilitāti, kas Latvijā nekad agrāk nebija noteikta, ļaujot uzņēmumiem gūt pārmērīgu peļņu uz valsts rēķina. Noteikumu neapstiprināšana nozīmē, ka šāda iespēja aizvien pastāvēs. “Ceram, ka ekonomikas ministram ir plāns, kā tālāk rīkoties, jo tādējādi cieš arī energointensīvie uzņēmumi, kuri nevar saņemt valsts atbalstu: Eiropas Komisija strikti uzstāj uz valsts atbalsta griestu noteikšanu pirms atlaižu piešķiršanas energointensīvajiem uzņēmumiem.
Vērtējot nepieciešamo līdzekļu apjomu, tika konstatēts, ka papildu līdzekļu piešķiršana nebūtu nepieciešama,” uzskata finanšu ministre.
UZZIŅA
Komersantu koģenerācijas stacijas, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un kam prasīts kompensēt cenas samazinājumu
* SIA “LG Liesma” (Valkā) 135 kW koģenerācijas stacijas jauda, pērk šķeldu, ražo siltumu un elektroenerģiju, siltumu pārdod diviem uzņēmumiem, elektroenerģiju kopējā tīklā, lielākie īpašnieki SIA “Purene” (47,7%), Vsevolods Semjonovs (20,49%) un Andrejs Vīks (31,75%)
* SIA “Launas” (Valkā) pērk šķeldu, pārdod siltumu un elektroenerģiju, īpašnieks Dainis Breidaks
* SIA “JE Enerģija” (Mežvidu pagasts, Klonešnīki) no šķeldas ražo siltumu un elektroenerģiju, siltumu izmanto savai siltumnīcai, īpašnieki Edgars Romanovskis (77%), Oskars Puriņš (7,95%) un Uģis Magonis (14,98%)
* SIA “Latsaule” (Jēkabpils) pērk šķeldu, ražo siltumu Jēkabpils pašvaldībai un elektroenerģiju pārdod kopējā tīklā, īpašnieki Vilnis Buholcs (50%) un Edgars Kamišovs (50%)
* SIA “Incukalns Energy” (Inčukalna pagasts, “Tiltiņi”) pērk šķeldu un mizu, siltumu pārdod savas grupas uzņēmumam, kas ražo granulas, elektroenerģiju – publiskajam tirgotājam, īpašnieks OU “Graanul Energia”
* SIA “Graanul Pellets Energy” (Inčukalns) pērk šķeldu, mizu, siltumu pārdod savas grupas uzņēmumam, kas ražo granulas, elektroenerģiju – publiskajam tirgotājam, īpašnieks “Graanul Invest”
* SIA “Green Energy Trio” (Jaunjelgava) siltumu piegādā Jaunjelgavai, elektroenerģiju publiskajam tirgotājam, īpašnieks Vitālijs Fedulovs
* SIA “BioEnerģija VT” (Vecpiebalga) pērk šķeldu, siltumu piegādā pašvaldībai, elektroenerģiju publiskajam tirgotājam, īpašnieki Matīss Počs (50%), SIA “HBG Energy” (25%) un SIA “Energo V” (25%)
* Rēzeknes SEZ SIA “Atmosclear CHP” (Rēzekne) siltumu izmanto granulu ražošanai, īpašnieki Kiprā reģistrētais “Esherteam Limited” (49,9%) un “Vulkanit Limited” (50,03%)
* SIA “Turbo Enerģija” īpašnieks Laimonis Onzuls, 2014. gadā naudas apgrozījuma nebija
* SIA “Adeptus Renewable Energy” (Valkas pagasts) kokzāģētava, īpašnieks Ivars Zalužinskis
* ZS “Vecsiljāņi” (Bebru pagasts) siltumu izmanto malkas žāvēšanai, kūtīm, administratīvajām ēkām, kaltēm. Īpašnieks Juris Sprukulis
* SIA “‘Ulbroka” (Stopiņu novads, Ulbroka) visu siltumu izmanto savai cūku fermai, kā izejvielu izmanto vien cūku mēslus, īpašnieks Aivars Kokts
* SIA “Grow Energy” (Limbažu pagasts) biogāzes stacija, malkas kaltēšana, lopu utilizēšana. Īpašnieks a/s “Hanse Holding”
* SIA “Druvas Unguri” (Saldus pagasts) biogāzes stacija, siltumu izmanto cūku fermā, galdniecības cehā, piegādā arī citiem uzņēmumiem, lielākais īpašnieks Teovils Stengrevics (78,9%)
* SIA “BIOPAB” (Sējas novads) biogāzes stacija, siltumu izmanto kokmateriālu žāvēšanai, īpašnieks J. Ozoliņa zemnieku saimniecība
* SIA “EKORIMA” (Lēdurgas pagasts) biogāzes stacija, siltums malkas žāvēšanai, graudu žāvēšanai, īpašniece Aija Edžiņa
* AS “Agrofirma “Tērvete”” (Tērvetes novads) siltumu izmanto alus brūzī, ciemata apkurei. Lielākie īpašnieki SIA “Tērvetes investīcijas” (40%), Jānis Paškausks (24%)
* SIA Bioplus” (Kastuļinas pagasts) īpašnieks z/s “Pakalni”
* SIA “Sprūževa” (Rēzeknes novads, Janopole) 14 īpašnieki, vislielākais īpašnieks Pāvels Melnis (92,5%)
* SIA “Latvi Dan Agro” (Jaunbērzes pagasts) siltumu izmanto cūku fermai, īpašnieks “Torpgard Holding Aps”, Dānija
* SIA “Lielmežotne” (Mežotnes pagasts) īpašnieki Edgars Cielavs (75%) un Mārtiņš Puriņš (25%)
