Sprindžuks apņēmies palielināt plānošanas reģionu ietekmi 3
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (“AS”) pēc stāšanās amatā kā vienu no saviem prioritārajiem uzdevumiem pieteica piecu plānošanas reģionu ietekmes palielināšanu, jo pēc pašvaldību reformas to lomai pārnovadu attīstības plānošanā būtu jākļūst lielākai. Viņaprāt, laikā, kad pašvaldības ir kļuvušas spēcīgākas, tās var pārņemt no valsts arī daļu funkciju. Tas, kā zināms, bija galvenais iemesls, kāpēc plānošanas reģioni nebija ietekmīgi, jo ministrijas nevēlējās deleģēt tiem savas funkcijas. M. Sprindžuks ir apņēmies nosēdināt pie viena galda pašvaldību un nozaru ministriju pārstāvjus, kas vēl jo svarīgāk esot tagad, kad ir iecerētas vairākas reformas.
Latvijā ir pieci plānošanas reģioni – Rīgas, Vidzemes, Latgales, Zemgales un Kurzemes. To attīstības padomēs ir visu reģionā iekļauto pašvaldību pārstāvji, kuru skaits pēc administratīvi teritoriālās reformas ir samazinājies. Attīstības padomes priekšsēdētāju vietējie līderi izraugās no sava vidus. Plānošanas reģioni ir izveidoti 90. gadu otrajā pusē. To darbu organizē administrācija, kuru M. Sprindžuks ir aicinājis iesaistīties reģionālās attīstības padomnieku konventā. To plānots izveidot, lai nodrošinātu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dialogu ar šīm institūcijām. Plānošanas reģioni ir VARAM pārraudzībā esošas publiskas personas, kas nodrošina reģionu attīstības plānošanu, kā arī pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, kas līdz šim nav bijusi pārāk veiksmīga.
Pašvaldībām vairāk jāuzticas
Valdības deklarācijā ir paredzēts pilnveidot plānošanas reģionu darbību un pārskatīt to funkcijas, “lai tos stiprinātu kā efektīvu lēmumu pieņemšanas platformu starp nozaru ministrijām un pašvaldībām katrā no reģioniem”. Reģionālo institūciju lomu iecerēts palielināt arī Eiropas Savienības fondu apgūšanā, ieviešot teritoriālo pieeju fondu plānošanā un īstenošanā, kas tagad vairāk notiek pēc nozaru ieskatiem. Valdība ir solījusi radīt labvēlīgāku vidi pašvaldību sadarbībai ar nozaru ministrijām, lai veicinātu ekonomikas attīstību, pakalpojumu pieejamību, mobilitāti reģionos, samazinot cilvēku aizbraukšanu un radot jaunas darba vietas.
“Līdz šim nav bijusi tāda sarunu platforma, kur abas puses – valsts un pašvaldības – reģionu līmenī var aktuālos jautājumus izrunāt. Taču pašvaldību skaits ir samazinājies un tās ir kļuvušas lielākas. Tām ir vairāk jāuzticas un jādeleģē lielāka atbildība. Tas paver arī jaunas dialoga iespējas, bet ministrijas turpina darboties vecajā ietvarā, it kā nebūtu notikusi administratīvi teritoriālā reforma,” “Latvijas Avīzei” teica M. Sprindžuks. Viņaprāt, nav pat svarīgi, vai tās ir institūcijas ar vēlētu vai ieceltu pārvaldi, par ko reformas sagatavošanas laikā deputāti ilgi diskutēja. Svarīgākais ir sākt dialogu starp valsti un pašvaldībām.
Viņš norādīja, ka jo īpaši svarīgi ir to darīt tagad, kad notiek vairākas reformas. M. Sprindžuks abu pušu dialoga iespējas jau ir pārrunājis ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (“JV”), kura bijusi pretimnākoša. Taču kopumā augstu atsaucības līmeni viņš vēl neuzdrošinoties prognozēt. Visiem esot skaidrs, ka ar katru no 43 pašvaldībām ministrijas nevar tikties, taču tās var tikties ar piecu plānošanas reģionu politisko pārstāvniecību no reģiona pašvaldībām. Sarunas ar Satiksmes ministriju būtu svarīgas, piemēram, par sabiedriskā transporta organizēšanu, ar Izglītības un zinātnes ministriju – par jauno skolu tīkla modeli, ar Labklājības ministriju – par sociālo pakalpojumu pieejamību, veco ļaužu aprūpi, ar Iekšlietu ministriju – par pašvaldības un Valsts policijas sadarbību, ar Veselības ministriju – par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Viņaprāt, nedrīkst ministrijās kaut ko nolemt, neizprotot vietējo situāciju, kas katrā vietā ir atšķirīga, un nostādīt vietvaras fakta priekšā.
Gatavi pārņemt valsts funkcijas
Latgales plānošanas reģions ir viens no tiem, kas ļoti aktīvi izmanto iespēju tikties ar ministriem un Saeimas deputātiem gandrīz katru trešdienu, jo tam Rīgā ir plānošanas reģiona pārstāvniecība, kurā jau pabijis arī M. Sprindžuks. Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, Balvu novada vadītājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija) “Latvijas Avīzi” informēja, ka pašvaldībām jau bijusi tikšanās arī ar premjeru Krišjāni Kariņu (“JV”), bet drīzumā tāda plānota ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Balvu novada priekšsēdim esot sajūta, ka pašvaldībās tagad vairāk ieklausās.
“Mēs esam gatavi arī pārņemt valsts funkcijas. Tāpat svarīgi, lai reģionā būtu vienota politika svarīgajos jautājumos,” teica S. Maksimovs. Viņš kā piemēru minēja kultūras politiku. Latgales pašvaldībās ir dažādas tradīcijas. Būtu nepieciešams viens cilvēks, kas koordinētu valsts kultūras politiku reģiona līmenī, un viņa darbība būtu jāfinansē valstij. Runājot par skolu tīklu, ir ļoti atšķirīga situācija Kurzemē, Pierīgā un Latgalē pie Krievijas robežas. Katrā vietā ir sava specifika, kas ministrijā būtu jāzina un jāņem vērā, uzskata S. Maksimovs.
Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem jau otrdien tikās ar VARAM pārstāvjiem, kas iepazīstinās ar jauno sadarbības modeli detalizētāk. “Ministrs ir pareizu vektoru uzņēmis. Par to jau sen ir runāts,” pirms tikšanās teica Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, Valmieras novada priekšsēdētāja vietnieks Guntis Gladkins (“Valmierai un Vidzemei”). Viņš minēja, piemēram, sabiedriskā transporta maršrutu plānošanu, ceļu tīkla sakārtošanu, kur svarīgs ir valsts un pašvaldību dialogs, lai noteiktu, kuru ceļu stāvoklis prioritāri ir jāuzlabo. Arī skolu reforma ir jāskata reģiona griezumā, jo nav jau tā, ka skola beidzas pie novada robežas. Kā zināms, bērni dodas mācīties uz citu pašvaldību izglītības iestādēm. “Līdz šim lielās pašvaldības pašas gāja uz ministrijām un katrs par sevi cīnījās, bet mazie novadi palika novārtā. Tagad reģionu līmenī varēs daudzus jautājumus kopā risināt,” cerīgs bija arī G. Gladkins, pieļaujot, ka būs nepieciešamas arī izmaiņas likumā, jo plānošanas reģioniem ir diezgan ierobežotas pilnvaras un iespējas.
