Ministrijas nepieskata īpašumus 0
Ministrijās un tām pakļautajās valsts iestādēs nesaimnieciski izmanto savus nekustamos īpašumus. Finanšu ministrija secinājusi, ka kopējā valsts iestāžu valdījumā esošo administratīvo ēku platība ir 726 338,4 kvadrātmetri, no tiem iestādes izmanto mazāk par pusi – 253 340,44 kvadrātmetrus.
Neizmantoti ir 187 249,95 kvadrātmetri, savukārt valsts iestāžu valdījumā esošo administratīvo ēku 285 748,01 kvadrātmetrs izīrēts citām personām.
Rīgā valsts iestāžu valdījumā esošajās administratīvajās ēkās kopējā neaizņemtā telpu platība ir 59 728,48 kvadrātmetri. Taču gandrīz tikpat lielas biroju platības (50 261,49 kvadrātmetri) tiek īrētas. Tādējādi daļa ēku stāv tukšas, toties par valsts naudu tiek īrētas citas.
8% no miljarda!
Valsts kontroles secinājumi ir vēl bēdīgāki – ministriju atbildīgajām amatpersonām nav pat precīzu datu, cik un kādi nekustamie īpašumi ir ministrijām pakļauto iestāžu valdījumā un kā tie tiek izmantoti.
Piemēram, Zemkopības ministrijas (ZM) nekustamo īpašumu apsaimniekošanai nodibinātā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) pašlaik pārvalda mazāk par desmito daļu (8%!) no visām ministrijas valdījumā esošajām ēkām un būvēm. Taču ZM valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu vērtība tiek lēsta par 42 370 672 latiem, kopā ar mežu zemi un mežaudzēm – par 1 173 912 461 latu.
Miljonu vērti īpašumi nav atrodami
Valsts zemes dienesta (VZD) uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrēti 137 ZM vai tās pakļautības iestādēm piederoši īpašumi ar kopējo kadastrālo vērtību 1 158 378 lati. Taču ZM uzskaitē tādi īpašumi vispār nav atrodami. Toties ZM uzskaitē ir 341 cits īpašums, kas savukārt nav VZD uzskaitē.
Miljonus vērtu nekustamo īpašumu uzskaitē valda juceklis arī Izglītības un zinātnes ministrijā, Kultūras ministrijā un citās, kur šo iestāžu uzskaite par nekustamiem īpašumiem būtiski atšķiras no VZD un zemesgrāmatā reģistrētajiem datiem.
Īres cenrāži pa sētas durvīm
Tāpat nav skaidrības par nekustamo īpašumu uzturēšanas izdevumiem un izmantošanu, kā arī to tehnisko stāvokli. Daļa telpu izīrētas citām personām par pārsteidzoši zemu cenu.
Finanšu ministrijas ziņojumā valdībai par ministriju un tās pakļautības iestāžu brīvajām un nomātajām telpām lasāms, ka, piemēram, ZM ēkā Republikas laukumā 2a IK “Tontegods” īrē 58,9 kvadrātmetru lielu platību par 3 santīmiem kvadrātmetrā mēnesī. SIA “Edaks” noīrējis 10 kvadrātmetrus par 88 santīmiem mēnesī.
Savukārt SIA “Allers” īrē 26 kvadrātmetrus par 1,06 latiem mēnesī. Līgumi ar šīm firmām noslēgti līdz šā gada beigām.
Nekustamo īpašumu īres un nomas uzņēmuma “Rent in Riga” valdes loceklis Jānis Lipša atzīst, ka biroju telpu tirgū nav tādu īres cenu. Līdz 30 kvadrātmetru lielām platībām mēneša īres cenas svārstās no 2,50 līdz 3 latiem par kvadrātmetru, neskaitot pievienotās vērtības nodokli un apsaimniekošanas izdevumus. Savukārt par 30 kvadrātmetriem lielāku telpu īre varētu maksāt 2 latus kvadrātmetrā. Jānis Lipša pieļauj, ka šie īrnieki iekļuvuši augstceltnē pa sētas durvīm. “Ja es vai jūs gribētu īrēt telpas, mums par trim santīmiem kvadrātmetrā diezin vai izdotos noīrēt,” viņš saka.
Valsts kontrole atklājusi, ka par daudziem ZM pakļauto iestāžu noslēgtajiem nomas līgumiem un to noteikumiem vispār nav nekādu ziņu. Valsts nekustamo īpašumu nomas līgumu reģistrā nav uzrādīti vismaz 169 līgumi. “Ja nav līgumu, tad pieļaujams, ka privātfirmas izmanto valsts telpas par baltu velti vai arī nauda kādam tiek maksāta kabatā,” spriež firmās, kuras īrē biroju telpas citur Rīgā.
Cita starpā Valsts kontroles atzinumā redzams, ka, piemēram, Valsts meža dienests un Agrārās ekonomikas institūts par autostāvvietu pie ZM administratīvās ēkas Republikas laukumā 2a maksā 50 latus, turpretim divām privātfirmām tā ir vien 25 lati mēnesī.
Kā zināms, pagājušajā nedēļā, spriežot par šā gada budžeta grozījumiem, Saeimā cita starpā tika atbalstīts arī ZM priekšlikums piešķirt 380 000 latu ministrijas ēkas Republikas laukumā 2a neatliekamam remontam.
Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns ir neizpratnē, kāpēc valsts sabiedrība no valsts budžeta saņem lielas summas, ko iegulda īpašumos, kurus pēc tam izīrē privātfirmām, tātad nodarbojas ar komercdarbību. Tāpat viņu izbrīna dažādās īres maksas, kas noteiktas valsts uzņēmumiem un privātfirmām. “Šāds valsts finanšu atbalsts vienam no īres tirgus dalībniekiem būtībā ir šķaidīšanās ar valsts naudu. Reizē tas izkropļo tirgu, jo citas privātās komercsabiedrības ar šādām īres cenām nespēj konkurēt,” spriež Edgars Šīns.
Bizness patīk visiem
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa atzīst, ka nekārtības un nesaimnieciskums valsts īpašumu apsaimniekošanā ir visās ministrijās un to pa-kļautības iestādēs. Viņasprāt, valsts iestādēm būtu jāpatur tikai tas īpašums, kas nepieciešams viņu pamatdarbības veikšanai, pārējie jānodod valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). “Diemžēl bieži redzam, ka ministrijas un tām pakļautās iestādes negrib atdot to, kas nes ienākumus. Visi grib nodarboties ar biznesu, kas patiesībā nav viņu uzdevums. Valsts pārvaldes iekārtas likums to neparedz. ZMNĪ apsaimniekotajos astoņos procentos ietilpst galvenokārt tie īpašumi, no kuriem var gūt labumu, pārējie nešķiet interesanti. Iznākumā neinteresantie gadiem ilgi netiek uzturēti un pamazām sabrūk,” spriež komisijas priekšsēdētāja.
Nodot nevar, nojaukt nedrīkst
Saeimas deputāte Elīna Siliņa atklāj, ka nevajadzīgo īpašumu nodošanas procedūra VNĪ nav vienkārša. Pirms nodošanas īpašumam jābūt reģistrētam zemesgrāmatā. Lai to izdarītu, tas jāuzmēra, jāsakārto dokumenti. “Bieži izdevumi ir lielāki nekā nekustamā īpašuma vērtība. Zemkopības ministrijai ir daudz šādu graustu īpašumu, kuriem pat nav vajadzīgi uzturēšanas izdevumi. Nodot tos nevar, bet nojaukt nedrīkst. Absurds!” spriež viņa.
Valsts kontrole vērtējot nepilnīgi
ZMNĪ valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba domā, ka Valsts kontroles atzinums, ka ZMNĪ pārvaldot tikai 8% no visiem ministrijas valdījumā esošajiem valsts nekustamajiem īpašumiem, esot nepilnīgs. Šos 8% no visiem ministrijas valdījumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem veido ZMNĪ pārvaldītās administratīvās ēkas. Bet vēl 91,8% veido valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas, kas netika ņemts vērā.
Kā uzskata Roberts Dilba, Valsts kontrole neesot izteikusi pārmetumus par neskaidrībām īpašumu sastāvā vai skaitā, tāpat par ZMNĪ pārvaldīšanas kvalitāti. Ministrijā gan neesot bijusi centralizēta īpašumu uzskaite, katrā pakļautības iestādē tos uzskaitīja atsevišķi.
Nomas maksa tiekot aprēķināta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību. ZM administratīvajā ēkā Republikas laukumā 2a biroju kopplatība ir apmēram 9300 kvadrātmetri, no tiem 7800 kvadrātmetrus jeb 93 procentus aizņem ZM un tām pakļautās valsts iestādes, 6% – sabiedriskās organizācijas un tikai 1% aizņem privātie komersanti.
Mēneša nomas maksa valsts iestādēm esot noteikta 6 lati par kvadrātmetru, kas ir samērīga, ņemot vērā ēkas telpu tehnisko stāvokli. Ja ZMNĪ pieprasīšot lielāku nomas maksu no valsts iestādēm, tās savukārt prasīšot no valsts budžeta papildu naudu norēķiniem par telpu nomu. Roberts Dilba saka, ZM administratīvā ēka Republikas laukumā 2a celta pirms 28 gadiem, tā ir fiziski un morāli novecojusi. Ēkas ugunsdrošības instalācija neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, par ko ik gadu tiek saņemti Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta brīdinājumi novērst ugunsdrošības prasību pārkāpumus. Šim mērķim ZM lūdza piešķirt no valsts budžeta 380 000 latus. Par pieminētajām firmām izīrēto telpu īres maksām, kas uzrādītas Finanšu ministrijas ziņojumā valdībai, ZMNĪ valdes priekšsēdētājs ir izbrīnīts. Pēc viņa teiktā, IK “Tontegods” maksājot 1,50 latus, SIA “Edaks” – 3,50, bet SIA “Allers” – 4 latus par kvadrātmetru mēnesī, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Ministrijā noraida pārmetumus
ZM Budžeta un finanšu departamenta direktors Jānis Šnore noliedz, ka ministrijai neesot skaidrības, cik un kādi īpašumi ir tās valdījumā. Valsts kontroles revīzijā uzskaites datu nesakritība konstatēta tikai dažos gadījumos, un tā bija nebūtiska. Pašlaik ZM valdījumā ir ap 15 000 nekustamo īpašumu. Ik gadu ZM salīdzina savus un Valsts zemes dienesta datus. Atklājot kādas nesakritības, tās iespēju robežās tiekot novērstas.
Šogad ZM veido jaunu datorizētu nekustamo īpašumu uzskaites sistēmu, ar ko tiešsaistes režīmā tiks nodrošināta datu saskaņošana ar Valsts zemes dienesta Kadastra reģistra datiem, tādējādi pilnībā novēršot Valsts kontroles pārmetumus.
ZM valdījumā esošo nekustamo īpašumu īpatnība ir tā, ka lielākoties tie atrodas laukos, bet pilsētās vai novadu centros to ir mazāk. Tie ir sliktā tehniskā stāvoklī un nav pieprasīti nomas tirgū. ZM pakļautības iestāžu lietošanā esošo nekustamo īpašumu apsaimniekošanai un uzturēšanai vienīgais ienākumu avots ir ieņēmumi no telpu nomas, kas bieži vien nesedz nekustamā īpašuma uzturēšanu un ekspluatāciju.
Atzinums melns uz balta
Valsts kontroles atzinumos gan ir melns uz balta rakstīts, ka ZM, tās pakļautības iestāžu un ZMNĪ valsts nekustamo īpašumu politikas plānošanas dokumentos un tiesību aktos nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas mērķi nav izteikti pietiekami skaidri vai to nav vispār. ZMNĪ, aprēķinot nomas maksu, neievēro vai dažādi interpretē normatīvo aktu prasības. Tās lēmumi par nomas maksas apjoma noteikšanu vienmēr nav izsekojami. Tādējādi pieļaujams, ka noteiktās nomas maksas nesedz visus ar nekustamo īpašumu saistītos izdevumus.
