Jauni noteikumi: “Apšaubāmas kvalitātes surogātsimbolikas” vietā iestādēm tagad jāizmanto ģerbonis 13
Latvijas ceļa pelēkais Satiksmes ministrijai, kadiķu zaļais Ekonomikas ministrijai, melleņu zilais Iekšlietu ministrijai, kliņģerīšu oranžais Veselības ministrijai, jūras zilais Ārlietu ministrijai utt. Šādas krāsas no 1. janvāra piešķirtas katrai Latvijas ministrijai un tās padotības nozarei. Praktiski tas nozīmē, ka iestāžu logotipos (uz veidlapām, vizītkartēm, dāvanām u. c.) virs Latvijas ģerboņa būs attiecīgas krāsas taisnstūris. To paredz grafiskais standarts “Valsts pārvaldes iestāžu vienotā vizuālā identitāte”, uz kuru iestādes pāriet no šā gada sākuma. Krāsu piešķiršana gan nav galvenā reforma. Būtiskākais – individuālie logo tiek nomainīti pret valsts ģerboni un oficiālajos dokumentos jālieto vienots fonts, tādējādi “nostiprinot savu vienotību un piederību valsts pārvaldei”.
Diskusiju par valsts iestāžu pāreju uz vienotu identitāti, kuras pamatā būtu Latvijas valsts ģerbonis, jau 2012. gadā aizsāka Valsts prezidents, piedāvājot grozījumus likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”. Tie uzdeva Ministru kabinetam un Valsts kancelejai izstrādāt normatīvos aktus par ģerboņa heraldiskajām krāsām, vienotas vizuālās identitātes ieviešanu valsts pārvaldē, kā arī izstrādāt pašu grafisko standartu. Prezidenta veidotā Valsts heraldikas komisija bija secinājusi, ka bieži vien ģerboņa vietu aizņēmusi “apšaubāmas kvalitātes surogātsimbolika” – neprofesionālas veidlapas un logotipi, kas sniedz maldinošu informāciju par valsts iestādes juridisko statusu un kompetenci. Dažādu logo lietošana, kas ir tipiska komercdarbības prakse, neesot savienojama ar valsts funkciju īstenošanu un valsts varas reprezentēšanu. Vienkārši runājot – heraldikas speciālisti nosprieduši, ka jārīkojas tā, lai, jau uzmetot skatu uz plāksnīti pie iestādes durvīm, apmeklētājam būtu skaidrs, vai viņam darīšana ar valsts institūciju.
Izpildot likuma prasību, Valsts kanceleja pagājušā gada pavasarī izsludināja iepirkumu. Par 18 000 eiro dizaina birojs “H2E” izstrādāja valsts iestāžu stila grāmatu uz 160 lappusēm. Valsts kancelejā skaidro, ka tas esot pat ļoti ekonomiski, jo par šo summu grafiskais standarts izstrādāts uzreiz 100 institūcijām. Tātad tas izmaksājis aptuveni 180 eiro par katru iestādi. “Ja katra no šīm 100 institūcijām izstrādātu savu individuālo grafisko standartu, finansiālais ieguldījums būtu daudz lielāks. Vidēji šādam mērķim – vienas iestādes grafiskā standarta izstrādei – atkarībā no veicamā darba apjoma jāparedz vismaz 5000 – 10 000 eiro,” informēja VK Komunikācijas departamenta vadītājas vietniece Zaiga Barvida.
Kā noformēt aproču pogas
Minētajā stila grāmatā noteikts, ka turpmāk visu ministriju logotipu pamatā būs Latvijas valsts lielais ģerbonis, bet padotības iestādēm – mazais papildinātais ģerbonis. Atšķirsies vienīgi iestādes nosaukums zem ģerboņa. Tāpat katras nozares logo tiks papildināts ar individuālu krāsainu taisnstūri virs ģerboņa. Katrai nozarei piešķirta sava krāsa (sk. uzziņu). “Krāsa ir būtiska grafiskā standarta sastāvdaļa. Grafiskā standarta krāsu koncepcija ir balstīta Latvijas dabas un četru gadalaiku krāsu gammā. Tās arī definētas Latvijas ainavā sastopamos krāsu nosaukumos un izvēlētas, asociatīvi simbolizējot katras nozares specifiku,” teikts grafiskā standarta rokasgrāmatā.
Arī citi dizaina jautājumi stila grāmatā atrunāti līdz pēdējam sīkumam. Piemēram, kādi fonti jāizmanto logo tekstuālajā daļā, kādi – lietišķajā sarakstē. Doti paraugi, kā pareizi lietot vizuālo identitāti, uz vizītkartēm, veidlapām, ieejas plāksnēm, caurlaidēm, vides reklāmu stendiem, interneta vietnēs, kā tai jāizskatās kopā ar citiem logo. Pat norādīts, kādu papīru ieteicams izmantot lietišķajā sarakstē, kādu – protokolārajām vajadzībām, no kāda kartona locīt mapītes un tamlīdzīgi. Stila grāmatas noslēgumā atrodami padomi, kā noformēt iestāžu prezentācijas materiālus – dāvanu maisiņus, T kreklus, pildspalvas, USB zibatmiņas un pat aproču pogas.
Tomēr pirms ķeršanās pie aproču pogu un durvju plāksnīšu nomaiņas valsts iestādēm derētu atcerēties pasaulē atzītā valstu zīmolvedības eksperta Simona Anholta padomu, ka valsts tēls neslēpjas aiz tās logo. Valsts tēlu veido tās cilvēki, kultūra, valsts pārvalde, ekonomika. Primārā vērtība, viņaprāt, jāpiešķir ar darbu un tikai tad seko vizuālā identitāte.
Ar ģerboni nepazīs?
Daļa valsts iestāžu pārmaiņām bija gatavas un bez īpašiem starpgadījumiem savu vizuālo identitāti nomaina, citās šis process notiek lēnāk. Lai netērētos, iestādēm ļauts vispirms izlietot veco vizītkaršu, mapīšu un prezentreklāmas produktu krājumus, uz jauno dizainu pārejot tad, kad tie izbeigušies. Vecās veidlapas gan valsts institūcijas drīkst lietot tikai tādā gadījumā, ja uz tām jau bija valsts ģerbonis. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija aplēsusi, ka pāreja uz jauno dizainu tai izmaksā aptuveni 2000 eiro.
Taču trīs iestādes – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) un Latvijas Institūts (LI) – jau diskusiju laikā iebilda pret piespiedu pāreju uz valsts ģerboņa lietošanu. Šo institūciju logo esot izveidoti pirms vairākiem gadiem, un starptautiskie partneri tos jau atpazīstot. LIAA un LI pat panāca, ka pagājušonedēļ valdība pieņēma lēmumu, kas šīm abām iestādēm izņēmuma kārtā ļauj darbā ar ārvalstu auditoriju turpināt izmantot līdzšinējo vizuālo identitāti. Līdzšinējo dizainu drīkstēs saglabāt arī valsts ārstniecības iestādes, skolas, muzeji, bibliotēkas, kā arī dažādas ar iekšlietām un aizsardzību saistītas struktūras.
Šogad vienota vizuālā sistēma ievesta arī Igaunijā, kur līdzīgi kā pie mums, valsti iestāžu logotipos simbolizēs ģerbonis. Vienota valsts iestāžu vizuālā identitāte ieviesta arī Nīderlandē, Lielbritānijā. Vācijas Bundestāgā, Ziemeļīrijā, Francijā un Šveicē.
Pašlaik VK kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ķērusies pie nākamā valsts iestāžu dizaina centralizācijas plāna – interneta vietņu optimizācijas. Šis projekts paredz pielīdzināt iestāžu mājas lapas gan vizuāli, gan struktūras ziņā, ļaujot iedzīvotājiem vieglāk tajās orientēties.
Uzziņa
Valsts pārvaldes varavīksne
Valsts iestāžu vienotajai grafiskajai identitātei pamatā likts Latvijas ģerbonis. Grafiskajā standartā teikts: “Katram Latvijas valsts ģerboņa elementam ir nozīme – saules motīvs simbolizē gaismu un atdzimšanu, tautas brīvību; ozollapu vijums – latviešu tautas varenību un patstāvību; lauva – spēku un izturību, grifs – gudrību.”
Katras valsts iestādes logo tiks papildināts ar individuālu krāsainu taisnstūri virs ģerboņa:
* Valsts kanceleja, Ministru prezidents – Latvijas rudens karmīnsarkanais (Latvijas karoga krāsa)
* Aizsardzības ministrija – Latvijas tīreļa gaišais (Latvijas karavīra formastērps, aizsargkrāsa)
* Ārlietu ministrija – Latvijas jūras zilais (diplomātijas tradīcijas)
* Ekonomikas ministrija – Latvijas kadiķu zaļais (finanšu līdzekļu plūsma)
* Finanšu ministrija – Latvijas īrisa zilais (eirozona)
* Iekšlietu ministrija – Latvijas melleņu zilais (līdzsvars, kārtība)
* Izglītības un zinātnes ministrija – Latvijas viršu krāsa (zinātkāre, gudrība, zināšanas)
* Kultūras ministrija – Latvijas magones sarkanais (gara spēks, radošais intelekts, iedvesma, aktivitāte)
* Labklājības ministrija – Latvijas pļavas zaļais (atjaunošanās, dzīvība)
* Satiksmes ministrija – Latvijas ceļa pelēkais (ceļš)
* Tieslietu ministrija – Latvijas ceriņkrāsa (taisnīgums)
* Veselības ministrija – Latvijas kliņģerītes oranžais (veselība, vitalitāte, jaunība, saule)
* Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – Latvijas priedes zaļais (vide, daba, pļava, mežs)
* Zemkopības ministrija – Latvijas zemes brūnais (zeme, maize, lauki)
VIEDOKĻI
Vairāki no aptaujātajiem ekspertiem atbalsta ideju, ka valsts iestādēm vajadzēja vienotu vizuālo identitāti un ka lietojams ģerbonis. Tomēr izskan arī iebildes par aizraušanos ar blakus lietām (piemēram, krāsu piešķiršanu ministrijām).
Edgars Pastars, jurists: “Dzenis ir izskatīgs putns, bet tik krāšņai nebija jābūt Latvijas valsts pārvaldes vizuālajai identitātei. Tā ir jāveido, balstoties uz valsts ģerboni, protams, pieļaujot saprātīgus un starptautiski atzītus izņēmumus. Turklāt perspektīvā tas ļaus arī ietaupīt.”
Ramona Umblija, Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece: “Pēdējos gados modē nākusī prakse lietot logo jeb logotipus savā būtībā nav savienojama ar augstāko valsts varu pārstāvošo institūciju funkcijām. Valsts ģerboņa attēls ir Latvijas valsts vizuālās identitātes simbols, tādēļ īpaša uzmanība pievēršama gan vizuālajam, gan satura kontekstam, kurā un kādā veidā tas lietots, gan tā attēla kvalitātei.”
Inguna Sudraba, Saeimas deputāte, bijusī valsts kontroliere: “Man kā nespeciālistei tomēr šķiet, ka vienīgais radošais pienesums jaunajā dizainā ir krāsu piešķiršana katrai ministrijai. Vai tiešām tas ir 18 000 eiro vērts darbs? Tāpat vēlos vērst uzmanību uz to, ka izdevumi neaprobežosies ar šiem 18 000 eiro par dizainu. Tam jāpieskaita iestāžu izdevumi par jauno materiālu izgatavošanu. Vēl man izbrīnu izraisa tik lielas uzmanības pievēršana reprezentācijas priekšmetiem, ņemot vērā, ka valsts pārvaldē šobrīd nemaz nav noregulēts, kas tieši uzskatāms par reprezentācijas uzdevumiem. Un galu galā – vai tiešām mums pašiem šeit valsts iekšienē ar reprezentācijas priekšmetiem jāreklamē Valsts ieņēmumu dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde un citas tamlīdzīgas iestādes?”
Ēriks Stendzenieks, reklāmas aģentūras “!MOOZ” radošais direktors: “Summa ir visnotaļ adekvāta un atbilst samaksai par vidēji sarežģīta uzņēmuma grafiskās identitātes izstrādi. Ja ņem vērā, ka šoreiz vajadzēja radīt arī sistēmu, kas apvieno dažādas valsts iestādes, cena ir pat, teiksim tā, pieticīga. Es esmu patīkami pārsteigts gan par rezultātu, gan pašu faktu, ka amatpersonas beidzot spējušas vienoties par tā lupatu deķa savākšanu kopā. Ar dažiem izņēmumiem, kā, piemēram, Kultūras ministrijas logo, tur līdz šim kopumā valdīja amatierisms un haoss. Jā, es pat teiktu, tas ir veselā saprāta triumfs. Beidzot cilvēks var saprast ziņu, ka viņam darīšana ar valsts iestādi, nevis SIA vai sabiedrisku organizāciju. Man nav ne jausmas, kādā veidā šis iepriekšējais haoss tika iedibināts, jo būtu tikai loģiski izmantot valsts ģerboni valsts iestādes identitātē jau no sākta gala. Pretējā gadījumā varētu domāt, ka ikviena valsts iestāde tiesīga nākt klajā ar savu valsts karoga un himnas versiju.”
