Ministrijām nav skaidrības, par kādiem līdzekļiem nodrošināt izglītības iestādēs brīvpieejas menstruālās higiēnas preces 24
Ministrijām nav skaidrības, par kādiem līdzekļiem meitenēm izglītības iestādēs nodrošināt brīvpieejas menstruālās higiēnas preces, otrdien izskanēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēdē.
Lai skolās nodrošinātu menstruālo higiēnas preču brīvpieeju, šobrīd tiek veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas regulē to, kādas higiēnas preces jāievēro izglītības iestādēs. Tomēr grozījumiem ir saņemti vairāki iebildumi, tostarp visbūtiskākie no Finanšu ministrijas (FM), informēja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite. Viņa piebilda, ka 26.jūnijā šiem grozījumiem plānota saskaņošana.
“Grozījumiem Ministru kabineta noteikumos ir jābūt, lai pašvaldības nodrošinātu higiēnas preču brīvpieeju. LM sadarbībā ar Veselības ministriju (VM), Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) sagatavo prioritāro pasākumu, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nodrošina iniciatīvas īstenošanai nepieciešamo mehānismu, kā naudu noved līdz pašvaldībām. Uzraudzības mehānismam indikatīvi nepieciešami 84 000 eiro gadā,” informēja Jakaite.
Viņa gan piebilda, ka var gadīties situācija, ka pašvaldībām nāktos menstruālās higiēnas preces nodrošināt no saviem resursiem, bet, viņasprāt, kopējais izdevumu apjoms neesot liels.
VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane norādīja, ka, uzliekot pašvaldībām papildu pienākumu nodrošināt higiēnas preces, ir nepieciešams norādīt finansējuma avotu, taču ministrijai finansējuma nav un arī finansējuma avots nav zināms. Tas nozīmē, ka pastāv iespēja, ka grozījumi netiks saskaņoti un brīvpieejas higiēnas preces meitenēm pagaidām netiks nodrošinātas.
“Viss atkarīgs no tā, vai mēs varam pārliecināt pašvaldības iet plašāk un nodrošināt brīvu pieeju menstruālās higiēnas precēm vai nevaram. Ja nevaram pārliecināt, tad noteikumi šobrīd nevirzīsies uz priekšu. Tas ir 26.jūnija diskusiju sanāksmes jautājums,” atzina Feldmane.
“Progresīvo” deputāte Mairita Lūse aicināja ministrijas kaut ko darīt, jo nepieciešamās summas neesot nemaz tik lielas, un, iespējams, “ministrijas var no sava pīrāga kaut ko nogriezt”. Turpretī Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla priekšsēdētāja Inete Ielīte uzsvēra, ka iniciatīvai ir nepieciešams koalīcijas atbalsts, jo tādā gadījumā, ja FM iebildīs, valdībā to tāpat varētu skatīt. Viņa arī atzīmēja, ka svarīgs sarunu temats ir higiēnas preču nodrošināšana maznodrošinātām, trūcīgām sievietēm, kas pagaidām ir atlikts. Ielīte gribētu pie šī temata atgriezties rudenī, jo menstruālais cikls sievietēm ir neatliekams.
FM pārstāve Inta Komisāre sacīja, ka šajā sakarā nevarētu būt runa par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, taču tas ir budžeta veidošanas jautājums. Arī viņa vērsa uzmanību, ka, iespējams, ministrijas pašas ir gatavas atrast finansējumu savos budžetos un pārdalīt mazāk svarīgāk prioritātēm.
Apakškomisijas vadītāja Zane Skujiņa-Rubene (JV) uzsvēra, ka iniciatīva par higiēnas preču nodrošināšanu divu nedēļu laikā bija savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu, kas liecina, ka tā ir sabiedrībā aktuāla problēma. Šobrīd ir pagājis nedaudz vairāk kā gads, kopš iniciatīvu sāka skatīt komisijā, bet arvien nav nekādas skaidrības. Viņa cer, ka rudenī jau būs izkristalizējušies kaut kādi risinājumi.
LETA jau rakstīja, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija jau pērn rudenī sāka izvērtēt pilsoņu kolektīvo iesniegumu, kurā rosināts meitenes un sievietes izglītības iestādēs nodrošināt ar bezmaksas higiēnas precēm. Kā atzīmēja iniciatīvas autori, pētījumi norāda, ka ik sestā Latvijas meitene kavē mācību dienas vai stundas tāpēc, ka tai nav pieejamas higiēnas preces ik mēnesi.
Tāpat autori rosina ar bezmaksas higiēnas precēm nodrošināt trūcīgās, maznodrošinātās un krīzes situācijās esošās sievietes un meitenes, lai stiprinātu viņu iespēju aktīvi iesaistīties darba tirgū un piedalīties izglītības procesā.
Šī gada maijā Balvu un Aizkraukles novadu izglītības iestādēs īstenots pilotprojekts, kura laikā mēģināja apzināt skolām nepieciešamo higiēnas preču apjomu, kā arī saprast, kādas ir grūtības, ar kurām nāksies saskarties, nodrošinot šo preču pieejamību 11 līdz 19 gadus vecām meitenēm. Aizkraukles novadā pilotprojektā iesaistījušās 13 skolas, bet Balvu novadā – 12.
Ka aģentūrai LETA stāstīja Ielīte, pilotprojektā tika saņemti daudz pozitīvi signāli gan no skolām, kur nebija pieejamas higiēnas preces, gan arī no meitenēm, kurām iepriekš nācās iet lūgt tās kādam pieaugušajam. Meitenes jutušās labāk, apmierinātākas, ka pašas var piekļūt higiēnas precēm pēc nepieciešamības.
Pilotprojektā konstatēts, ka skolās, kurās klašu grupas ir sadalītas pa stāviem, mazāko klašu grupās higiēnas preču patēriņš bija lielāks. Turklāt meitenes ar lielāku interesi esot pētījušas pieejamās higiēnas preces. Ielīte norādīja, ka tas apstiprināja iepriekš paredzēto, proti, ka deviņus līdz desmit gadus jaunām meitenēm nav zināšanu ne par higiēnas preču dažādību, ne arī par to pielietojumu vai fizioloģiskajiem procesiem.
