Kādus priekšlikumus valdības rīcības plānam iesniegušas nevalstiskās organizācijas? 0
Leonīds Mucenieks, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības valdes priekšsēdētājs: “Jāpalielina materiālais atbalsts ekonomiski aktīvām ģimenēm, tāpēc iesakām paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma lielumu par apgādībā esošajiem nepilngadīgiem bērniem, paredzot, ka šis atvieglojums daudzbērnu ģimenēm ir 100% no minimālās mēneša darba algas. Derētu pārskatīt un ievērojami palielināt attaisnoto izdevumu apmēru par izglītību un veselības aprūpi. Iesakām par katra bērna izaudzināšanu pensionēšanos paātrināt par vienu gadu. Katru otro gadu kādā no Eiropas valstīm tiek rīkoti Eiropas daudzbērnu ģimeņu konfederācijas ģimeņu konferences – salidojumi. Rosinām šādu salidojumu 2016. gada vasarā sarīkot Latvijā.”
Māris Ceirulis, Liepājas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs: “Nepieciešams, lai regulāri tiktu atbalstīta invalīdiem paredzēto dienas centru darbība. Tagad cilvēkiem iespēja apmeklēt dienas centru ir projektu darbības laikā, bet, kad projekta nauda beidzas, invalīdam atkal jāsēž četrās sienās. Ierosinājām attīstīt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus lauku vidē. Neredzīgs cilvēks, ja vien atbalsta persona nav viņu aizvedusi uz dārzu, nezina, kā aug zemenes vai gurķi un ķirbji.”
Mārtiņš Trons, Zemnieku saeimas lauksaimniecības politikas eksperts: “Projektā paredzēts, ka Lauku attīstības programmā 2014. – 2020. gadam jānosaka lielāks atbalsts tādu ēku būvniecībai, kur izmanto daudz koksnes produktu. Ierosinām to paplašināt, nosakot lielāku atbalstu celtniecībā vietējo būvmateriālu un pakalpojumu izmantošanai. Vēl viens no priekšlikumiem – saimnieciskās darbības veicējiem lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes jomās pirmajā darbības gadā piemērot nodokļu atvieglojumus. Zemes iegādes programmā iesakām samazināt kredītprocentu likmi no 3,2 līdz vismaz 2,7 un izsniegt aizdevumus zemes iegādei ar atmaksu līdz 30 gadiem, kā arī nodrošināt valsts atbalstu kredītprocentu dzēšanai.”
Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente: “Rosinām uzlabot eksakto priekšmetu mācīšanu skolās. Mudinām arī sākt informātikas priekšmeta mācīšanu jau no 2. klases. Rosinām valdību strādāt pie tā, lai ieviestu e–adresi un nodrošinātu tās izmantošanu komersantiem un fiziskām personām bez maksas, nodrošināt pārrobežu e–paraksta funkcionalitāti, lai ar Latvijā izsniegtu e–parakstu būtu iespējams parakstīt elektroniskos dokumentus ar citu ES valstu pilsoņiem. Svarīga ir iespēja deklarāciju un citu valsts pieprasīto veidlapu iesniegšanu veikt elektroniski, saņemot valsts reģistros un informācijas sistēmās jau pieejamo informāciju apkopotā veidā. Nepieciešams ieviest e–iepirkumus, ļaujot uzņēmējiem piedalīties publiskajos iepirkumos, iesniedzot piedāvājumus elektroniski. Ierosinām valdībai izvirzīt mērķi panākt 90% bezpapīra dokumentu apriti tuvāko trīs gadu laikā.”
Jūlija Vasiļjeva, Latvijas Darba devēju konfederācijas speciāliste: “Konfederācija turpina strādāt ar visām ministrijām, aicinot iekļaut plānā uzņēmējdarbības videi būtiskos uzdevumus. Svarīgi nodrošināt atbalstu uzņēmējiem, kas spēj un vēlas investēt un radīt jaunas darbavietas gan lielākās pilsētās, gan arī reģionos, kā arī nodrošināt iespējami ātrāku pieeju Eiropas Savienības jaunā perioda fondu līdzekļiem.”
Uzziņa
* Valdības rīcības plāna (VRP) projekta sagatavošanā atbilstīgi Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas rezolūcijai ministrijas iesaistījušas arī sociālos un sadarbības partnerus un nozari pārstāvošās nevalstiskajās organizācijas NVO).
* Ikviena NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda parakstījusī organizācija ir aicināta līdzdarboties plāna sagatavošanā, izsakot konkrētus priekšlikumus par VRP iekļaujamajiem pasākumiem, un līdz 5. decembrim iesūtīt tos nozaru ministrijām.
