Ministrija vēlas mazināt sociālo tīklu platformu ietekmi uz Latvijas mediju ieņēmumiem 17
Sociālo tīklu platformas atņem ieņēmumus Latvijas mediju uzņēmumiem, un ir nepieciešams rast risinājumus, kas mazinātu šo negatīvo efektu, trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēdē pauda Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs.
Viņš norādīja, ka no 2018.gada būtiskas izmaiņas Latvijas reklāmas tirgos bijušas 2020. un 2021.gadā – Covid-19 pandēmijas laikā, kad piedzīvots būtisks reklāmas tirgus kritums sociālo mediju platformās.
Pļešakovs atzīmēja, ka šobrīd Latvijas reklāmas tirgus atgriezies tādā apmērā, kāds tas bijis 2018.gadā. Proti, 2018.gadā tie bijuši 85,3 miljoni eiro, bet 2023.gadā – 86,5 miljoni eiro. “Protams, ir saprotams, ka tā nav tā pati nauda, kas bija 2018.gadā, līdz ar to tas parāda, ka reklāmas tirgus situācija kopumā no pirktspējas viedokļa ir pasliktinājusies, un ar šo naudu, ko mediji iegūst no Latvijas reklāmas tirgus, viņi nevar izdarīt tik daudz, cik spēja 2018.gadā,” sacīja Pļešakovs.
Viņš vērsa uzmanību, ka sociālo tīklu platformas atņem ieņēmumus Latvijas mediju uzņēmumiem,, tāpēc ir nepieciešams rast risinājumus, kas mazinātu šo negatīvo efektu.
KM sākotnējā versija jaunajās mediju politikas pamatnostādnēs, kas otrdien tika apstiprinātas valdībā, bijusi, ka būtu nepieciešams izskatīt iespēju, kādā veidā ar nodokli varētu aplikt to apgrozījuma daļu, kuru sociālo tīklu platformas iegūst no ieņēmumiem no Latvijas iedzīvotājiem un komersantiem. Tomēr Finanšu ministrija (FM), atsaucoties uz procesiem OECD līmenī šajā jautājumā, esot iebildusi, jo šobrīd esot vienošanās, ka jauni digitālo pakalpojumu nodokļi netiek ieviesti.
Vienlaikus Pļešakovs atzīmēja, ka digitālo pakalpojumu nodoklis ir ievests 12 valstīs – Francijā, Lielbritānijā, Itālijā, Spānijā, Austrijā, Portugālē, Turcijā, Indijā, Kenijā, Tanzānijā, Nepālā un Kirgizstānā.
KM saskatīja, ka digitālo pakalpojumu nodokli būtu izdevīgi ieviest, jo valsts budžetā katru gadu nepieciešams rast līdzekļus, lai sniegtu atbalstu mediju uzņēmumiem. “Mēs šo saskatījām kā vienu no finansējuma avotiem, kuru varētu izmantot, lai daļēji finansētu mediju uzņēmumu atbalsta instrumentus, tādējādi neradot slogu uz valsts budžetu,” sacīja Pļešakovs.
“Mēs Latvijā esam noteikuši ļoti stingrus noteikumus dažāda veida preču un pakalpojumu reklāmām, bet daudzās valstīs, kurās šie pakalpojumi ir reģistrējušies, šādi ierobežojumi nepastāv, līdz ar to tā reklāma jebkurā gadījumā ienāk pie Latvijas auditorijas, bet potenciālie ieņēmumi no šādas reklāmas aizplūst nevis pie Latvijas medijiem, bet pie ārvalstu platformām,” sacīja KM pārstāvis.
Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa sēdē norādīja, ka 2022.gadā no Latvijas uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tajās reģistrētajiem medijiem, aizgājuši 94 miljoni eiro, bet 2023.gadā – 103 miljoni eiro.
Līdztekus Liepiņa norādīja, ka sociālo mediju reklāmas tirgus daļas Latvijā 2022.gadā bija nedaudz virs 25 miljoniem eiro, bet 2023.gadā – 37 miljoni eiro.
Liepiņa atzina, ka Latvijā reģistrētie mediji tiek pakļauti stingrai satura un reklāmas uzraudzībai, bet nepieciešams nodrošināt līdzvērtīgu un efektīvu sociālo mediju uzraudzību.
