Ministrija vainīga, ka Rīgā vājas skolas? 15
Starp skolu tīkla pētniekiem un Rīgas domi tomēr ir iespējams dialogs. Tā vakar domes Izglītības, sporta un kultūras komitejas sēdē vienojās domnieki, atbildīgā departamenta pārstāvji un karšu izdevniecības “Jāņa sēta” pārstāvis, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs. Drīzumā domes pārstāvjiem vajadzētu tikties ar J. Turlaju, lai apspriestu pētījumu un kas no tā secināms.
J. Turlajs ir autors pētījumam, kura ietvaros izveidots centralizēto eksāmenu (CE) indekss, kas liecina: daļā Rīgas skolu ir pārāk vāja izglītības kvalitāte, turklāt šajās skolās 12. klasē lielākoties ir arī salīdzinoši mazs skolēnu skaits. Rīgas domes vadība iepriekš ļoti asi reaģēja uz šādiem pētnieku secinājumiem, galvenokārt iebilstot pret to, ka, rēķinot indeksu, ņemts vērā nevis eksāmena kārtotāju skaits, bet gan 12. klases skolēnu skaits. Rīgas mērs Nils Ušakovs pat paziņoja, ka students par šāda līmeņa darbu tiktu izmests no augstskolas. Vakar komitejas sēdē, kur gaisotne jau bija mazāk politiska, tik asi pārmetumi pētījuma veicējam vairs netika izteikti. Turklāt sēdē izskanēja, ka 29. vidusskolas – skolas, kurai ir ļoti zems CE indekss arī tad, ja to rēķinātu, ņemot vērā tikai eksāmenu kārtojušo skaitu – direktore Olga Poluškina uzrakstījusi atlūgumu. Tas gan neesot saistīts ar pētījumu par izglītības kvalitāti, direktore esot bijusi krietni gados.
Dažādas iebildes par pētījumu gan izskanēja joprojām. Piemēram, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis sacīja, ka nevarot izdarīt “kategoriskus secinājumus”, pamatojoties tikai uz viena gada CE rezultātiem. Jāsaka gan, ka, piemēram, jau pieminētajā 29. vidusskolā salīdzinoši vāji rezultāti bijuši arī iepriekšējos gados, turklāt matemātikā un latviešu valodā katru gadu sniegums sarucis. Tāpat tika minēti dažādi iemesli, kāpēc skolēni eksāmenus nekārto. Lielākā daļa no tiem atbrīvoti veselības stāvokļa dēļ, citi izbrauc no valsts, tiek atskaitīti vai pat pārtrauc mācības grūtniecības dēļ. Katrā ziņā skolas nevarot vainot pie tā, ka šādu iemeslu dēļ mācības tiek pārtrauktas.
Turklāt, vērtējot skolēnu sniegumu eksāmenos, esot jāņem vērā arī tas, kādas izglītības programmas konkrētā vidusskola piedāvā. Ja skolēns apgūst vispārējo vidējo izglītības programmu, stundu skaits matemātikā būs daudz mazāks nekā tad, ja mācās programmā, kur matemātika jāapgūst padziļināti. Līdz ar to no visiem līdzvērtīgus rezultātus nemaz nevarot sagaidīt un “salīdzināt un reitingot nav korekti”, teica Rīgas domes Izglītības pārvaldes vadītājs Ivars Balamovskis.
Skola jāvērtē pēc dažādiem kritērijiem, eksāmena rezultāti varot būt tikai viens no tiem. Piemēram, svarīga esot katra skolēna sekmju dinamika. Ja viņš mācījies uz 4 ballēm, bet eksāmenā sasniedz 30 procentus, rezultāti esot labi.
I. Balamovskis arī lika saprast, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pati vainīga, ka daļā skolu rezultāti ir zemi, jo pieļāvusi, ka tiek īstenotas dažādas izglītības programmas. Turklāt, ja tiesības iegūt vidējo izglītību ir visiem, skolām neesot tiesību kādu atraidīt tāpēc vien, ka viņš slikti mācās. Par to, kā celt izglītības kvalitāti, tomēr esot jādiskutē, viņš atzina.
Jāpiekrīt, ka lielā mērā par skolām izvirzītajiem nosacījumiem tiešām ir atbildīga IZM. Piemēram, tā izstrādā skolu akreditācijas noteikumus, un tās padotībā esošais Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) regulāri izvērtē skolu darbu, lai lemtu, vai tām piešķirama kārtējā akreditācija. Viena no skolām, kas pētījumā atzīta kā skola ar zemu izglītības kvalitāti, ir 54. vidusskola. To vēl pērn vērtējusi IKVD komisija, un atzinumā nav teju nekādas kritikas, atzīts, ka mācību darbs veikts labi. Kaut ieteikts veikt pasākumus izglītojamo zināšanu līmeņa celšanai, skola akreditēta uz sešiem gadiem.
Atbildot uz “Vienotības” frakcijas deputātu jautājumiem par to, vai departaments analizē Rīgas skolu absolventu sniegumu eksāmenos, I. Balamovskis teica, ka monitorings notiek visu laiku. Galvaspilsētā atšķirībā no citām pašvaldībām arī pamatskolu absolventu eksāmeni tiek laboti centralizēti, un dati liecina, ka pēc 9. klases absolvēšanas skolēnu sniegums dažādās skolās nav tik atšķirīgs kā pēc vidusskolas.
Domniece Sarmīte Ēlerte vaicāja, kāpēc daļā skolu skolēni tik slikti kārto latviešu valodas eksāmenu, pat sliktāk nekā angļu valodas eksāmenu. Rīgas 53. vidusskolas direktore Ingūna Slapiņa skaidroja, ka angliski skolēni klausoties dziesmas un skatoties filmas, bet latviešu valodu dzirdot tikai skolā. Rīgas 15. vidusskolas direktore Nataļja Kubasova piebilda, ka latviešu valodas eksāmens ir daudz grūtāks nekā angļu valodas.
Apvienot skolas vai slēgt vidusskolas klases vājākajās skolās Rīgas valdītāji neapņēmās arī šoreiz, kaut I. Balamovskis minēja – ne visās Rīgas vidusskolās katru gadu tiek nokomplektēta 10. klase. Ja gribētāju tajā mācīties ir maz, tā netiek atvērta.
Vairāki Rīgas domes valdošās koalīcijas deputāti apgalvoja, ka pētījums par skolu kvalitāti izskatoties politiski motivēts. Tikmēr J. Turlajs uzsvēra, ka nekad nav bijis politiski angažēts un arī “tagad mani neviens nav ietekmējis”.
