Veselības ministrija nespēj uzrakstīt likumprojektu 0
Veselības ministrija (VM) līdz 1. augustam nav iesniegusi Saeimā likumprojektu par kritērijiem medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības pakalpojumu klāstā, kā tas noteikts Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumos. Ministrija lūdza valdībai pagarināt iesniegšanas termiņu līdz 2019. gada 1. septembrim, taču valdība to atteica, jo, kā paskaidroja Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars, koalīcija tam neesot piekritusi.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča pastāstīja, ka vēlējusies Veselības ministrijā noskaidrot, kāds iemesls ir tam, ka ministrija nav izpildījusi minētā likumprojekta pārejas noteikumu 7. pantā norādīto uzdevumu līdz 1. augustam izstrādāt prasītos kritērijus, kas nepieciešami, lai valsts varētu iepirkt medicīnas pakalpojumus valsts, pašvaldību un privātajās ārstniecības iestādēs. Taču nekādu skaidrojumu līdz pat šim brīdim neesot saņēmusi. Barča norādīja, ka līdz 2019. gada 1. janvārim šiem kritērijiem ir jābūt pieņemtiem un ka viņa neredzot iemeslu, kāpēc ministrija nevar izpildīt likumā noteikto prasību.
“Tā tomēr ir veselības ministres atbildība. Diemžēl gan ministrijā, gan Nacionālajā veselības dienestā daudzi pieredzes bagāti ierēdņi tika pārcelti uz citām iestādēm vai aizgāja projām pavisam. Par slikto darba kvalitāti liecināja arī Saeimā iesniegtais ministrijas izstrādātais Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts. Izskatot to Saeimas komisijās, nelabots palika tikai viens pants,” neslēpa Barča un piebilda, ka darbs ir jāizdara un likumprojekts ir jāizstrādā nekavējoties.
Kritiku veselības ministrei veltījis arī opozīcijas deputāts Barčas vadītās komisijas pārstāvis Andrejs Klementjevs, norādot, ka kritēriju neieviešana ir ne tikai likuma pārkāpums, bet arī var veicināt nekvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
Veselības ministrija vakar arī “Latvijas Avīzei” nespēja sniegt viedokli par iemesliem, kas kavējuši likumā noteiktā uzdevuma izpildi.
Aizvadītā gada rudenī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā izvērsās asa diskusija par priekšlikumu valsts budžeta naudu medicīnai prioritāri novirzīt uz valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm. Tikai tad, ja šīs iestādes nespēj nodrošināt Ministru kabineta noteiktos veselības aprūpes pakalpojumus pilnā apjomā vai nespēj sniegt atsevišķus to veidus, drīkst piesaistīt privātās un ārvalstu medicīnas iestādes. Šis “Vienotības” frakcijas priekšlikums, kuru bija parakstījusi toreizējā frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa un kura iniciators bija frakcijas deputāts Romualds Ražuks, tika iesniegts, gatavojot Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu otrajam lasījumam. Taču nedaudz vēlāk “Vienotības” frakcija tomēr nolēma šo priekšlikumu atcelt, jo tas esot sacēlis pārāk lielu brēku un tā pieņemšana radīšot juridiska, ekonomiska un sociāla rakstura problēmas. Tika nolemts veidot darba grupu Veselības ministrijā, kurā tad arī notikšot garas un plašas diskusijas par valsts un privātās medicīnas proporcionālu finansiālo sadalījumu.
Darba grupā bija iekļauti pārstāvji no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, valsts un pašvaldību slimnīcām, VM galvenie speciālisti, kā arī pārstāvji no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas. Tās izstrādāto informatīvo ziņojumu valdība noklausījās 3. jūlijā. Darba grupa vienojās, ka valsts apmaksāto pakalpojumu sniedzēju atlasē, turpinot jau uzsākto sadarbību ar privātajām medicīnas iestādēm un privāti praktizējošajiem speciālistiem, tiek ņemti vērā vienoti pamatkritēriji – pieejamība, kvalitāte, efektivitāte un cilvēkresursi jeb pakalpojumu sniegšanā iesaistītā personāla nodrošinājums. Tiek saglabāta vienlīdzīga attieksme gan pret valsts veselības aprūpes sistēmā ietilpstošajiem, gan privātajiem pakalpojumu sniedzējiem.
Darba grupa vienojās arī par to, ka valsts realizēs stratēģiskos iepirkumus, kuros kritērijus kandidātu un to piedāvājuma atlasē noteiks valdības īstenotās nacionālās politikas izvirzītie mērķi, nodrošinot pacientiem arvien pieejamākus, kvalificētākus un efektīvākus medicīniskos pakalpojumus.
Šogad jau veikta pirmā stratēģiskā atlase trim pakalpojumu sniedzēju grupām: stacionārajā ārstniecības iestādē plānveidā veicamai onkoloģiskajai ārstēšanai; ambulatoriem pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu mamogrāfiju, kā arī medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu sniedzējiem.
