Ministrija: Latvijā pārtikas ražošanas efektivitāte veido 37% no vidējā rādītāja ES 0
Latvijā pārtikas ražošanas efektivitāte veido 37% no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (ES), liecina Ekonomikas ministrijas dati, kas trešdien vērtēti Pārtikas nozares padomes sēdē.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure atzina, ka efektivitātē nozarē Latvijā atpaliek no vidējā ES līmeņa, ko tostarp lielā mērā ietekmē darbaspēka trūkums, par ko tikta diskutēts arī šīs dienas Pārtikas padomes sēdē.
Viņa informēja, ka tostarp sēdē no atsevišķiem klātesošajiem izskanēja rosinājums Latvijas pārtikas ražotājiem kāpināt produktivitāti, lai paaugstinātu efektivitāti.
Pēc Šures teiktā, lielāku efektivitāti un produktivitāti var panākt tikai tad, ja valdība īsteno reālus soļus attiecībā uz darbaspēka trūkuma mazināšanu nozarē. Pārtikas ražotājiem sevišķi trūkstot vienkāršā darba darītāju.
“Mēs gribētu redzēt atbalstu 10.maijā publicētajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem par atļauju trešo valstu pilsoņiem, kas strādā šeit, maksāt vidējo algu nozarē nevis vidējo algu valstī. Mēs šo jautājumu skatām terminēti. Lai celtu produktivitāti, mums viennozīmīgi vajag saražot liekākus produkcijas apmērus un eksportē to, nopelnīt naudu, lai tam tālāk sekotu investīcijas,” skaidroja Šure.
Viņa piebilda, ja minētie soļi tiks veikti, pārtikas ražotāji būs spējīgi investēt attīstībā, lai uzstādītu ražīgākas tehnoloģiskās līnijas, investētu robotos, automatizācijā un tādā veidā celtu produktivitāti, pie kā nozare strādā pēdējos gados, panākot labus rezultātus.
Tāpat Šure teica, ka trešdien sēdē ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem pārrunāta arī nepieciešamība Latvijā rast risinājumu slimības lapu problēmai, jo patlaban Latvijas pārtikas ražotāji nav konkurētspējīgi ar Igauniju un Lietuvu eksportā, ņemot vērā to, daudzi darbinieki pēc zināma darba laika perioda paņem slimības lapu, kuru jāsedz uzņēmējiem.
Pēc viņas teiktā, šīs dienas sēdē pārrunāts arī jautājums par finansiālu atbalstu lielajiem pārtikas rūpniecības uzņēmumiem nākamā gada Latvijas budžetā. Pašlaik šāds atbalsts pienākas nozares mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai gan būtiski ir šādu atbalstu nodrošināt arī lielajām pārtikas ražošanas kompānijām, kas ir eksporta virzītājspēks.
Šure atzinīgi izteicās par Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) trešdien padomes sēdē publiskotajiem pagājušā gada monitoringa rezultātiem par transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos Latvijā.
“No 67 PVD pērn noņemtajiem paraugiem dažādās tirdzniecības vietās, no kuriem daļa bija vietējo produktu paraugi un daļa – importa, neviens vietējais ražotājs nebija pārsniedzis atļauto transtaukskābju daudzumu savā ražotajā,” teica Šure.
LPUF ir Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvo aktu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem informatīvo atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas gan nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu.
