Ministrija: Latvijā ik nedēļu nepieciešami 600-700 tūkstoši medicīnisko sejas aizsargmasku 0
Latvijai medicīnisko aizsarglīdzekļu rezervju izveidošanai šobrīd ik nedēļu ir nepieciešami apmēram 600-700 tūkstoši medicīnisko aizsargmasku un apmēram 80 tūkstošu respiratoru, ceturtdien Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā vebinārā sacīja Aizsardzības ministrijas (AM) Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta direktore Kristīne Rudzīte-Stejskala.
Viņa informēja, ka AM līdz šim ir saņēmusi aptuveni 300 piedāvājumu no 150 uzņēmumiem – gan potenciālajiem ražotājiem, gan arī starpniekiem.
Tostarp Rudzīte-Stejskala minēja, ka 80% no saņemtajiem piedāvājumiem ir par sejas aizsargmaskām, taču pamatā tie ir piedāvājumi par sejas aizsargmaskām sadzīvei un tās neatbilst medicīniskajām prasībām.
Tāpat tiek piedāvāti dezinfekcijas līdzekļi, kā arī preces, kuras neatbilst ārkārtējās situācijas materiālo rezervju prioritāšu sarakstam.
Rudzīte-Stejskala informēja, ka atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam AM Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram jāizveido prioritāri nepieciešamo medicīnisko aizsarglīdzekļu rezerves trim mēnešiem. Prioritāro aizsarglīdzekļu sarakstā ir 12 preces – medicīniskās aizsargmaskas, respiratori, vienreizlietojamie cimdi, halāti, virsvalki, bahilas, sejas aizsargvairogi, aizsargbrilles, dezinfekcijas līdzekļi un citas preses.
“Patlaban viens no lielākajiem izaicinājumiem ir arī nepieciešamo aizsarglīdzekļu sertifikācija. Ceram, ka aptuveni mēneša laikā varētu parādīties arī kādi vietējie ražotāji, kas ražos prasībām atbilstošus nepieciešamos aizsarglīdzekļus,” sacīja Rudzīte-Stejskala.
Viņa piebilda, ka daudzus uzņēmējus interesē arī prognozējamais pieprasījums pēc šiem aizsarglīdzekļiem, taču to patlaban nav iespējams aplēst.
“Pirms Covid-19 krīzes bija nepieciešams aptuveni miljons medicīnisko aizsargmasku mēnesī. Tad tas pieauga līdz miljonam masku nedēļā, patlaban tie ir 600-700 tūkstoši masku nedēļā. Patlaban skaidrs, ka jāizveido trīs mēnešu rezerves, bet, kāds būs turpmākais pieprasījums, nav zināms,” sacīja Rudzīte-Stejskala.
Viņa arī aicināja visus medicīnisko aizsarglīdzekļu ražošanā vai piegādē ieinteresētos uzņēmējus sūtīt piedāvājumus uz vienoto e-pastu “[email protected]”.
Veselības ministrijas pārstāve Jeļena Cīrule vebinārā norādīja, ka medicīnisko aizsarglīdzekļu ražošanas sākšanai ir atvieglota kārtība un ražošanu var sākt, tiklīdz no akreditētas laboratorijas saņemts testēšanas pārskats.
Lai sāktu ražošanu, Zāļu valsts aģentūrā jāiesniedz pieteikums par plānoto darbības veidu un jāsaņem atbilstības pierādījums no akreditētas laboratorijas. Patlaban Eiropas Savienībā ir 12 akreditētas laboratorijas Austrijā, Itālijā un Beļģijā. Visu turpmāko dokumentāciju var izstrādāt jau pēc ražošanas sākšanas, sacīja Cīrule.
LIAA pārstāve Inta Prauliņa uzsvēra, ka LIAA var sniegt atbalstu gan testēšanas laboratoriju pakalpojumu izmantošanai, gan ekspertīžu izmaksu segšanai. Pieejamais atbalsts ir ne vairāk par 25 000 eiro gadā vienam komersantam un atbalsta intensitāte ir līdz 80% no kopējiem izdevumiem.
“Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” (“Altum”) pārstāve Olita Untāla vebināra dalībniekus informēja, ka “Altum” jau patlaban ir finansējusi vairākus sejas aizsargmasku ražošanas projektus.
Untāla atgādināja, ka potenciālajiem ražotājiem pieejamas “Altum” kredītu garantijas līdz 80% no bankas aizdevuma summas uz termiņu līdz 10 gadiem un par summu līdz pieciem miljoniem eiro.
“Ja banka aizdevumu atsaka, tad var vērsties pēc tiešā aizdevuma pie “Altum”. Darbības veids nav svarīgs, tiešā aizdevuma izsniegšanai vērtējam uzņēmuma dzīvotspēju, komandu, personīgās īpašības un starptautisko skatījumu,” stāstīja Untāla.
Viņa piebilda, ka “Altum” tiešais aizdevums pieejams līdz 2,75 miljonu eiro apmērā, vai arī kā akcelerācijas aizdevums biznesa sācējiem 50 000 eiro apmērā, vai arī kā riska kapitāla ieguldījums līdz 3,75 miljonu eiro apmērā.
