“Ministrija izmanto krīzes brīdi.” Ko par OIK pārnešanu no rēķiniem uz valsts budžetu saka eksperti 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā vērtējat Ekonomikas ministrijas plānu obligātā iepirkuma komponenti no rēķiniem pārnest uz valsts budžetu, no nākamā gada budžeta tam virzot nepilnus 155 miljonus eiro?
Pēteris Strautiņš, “Luminor” galvenais ekonomists: “Izskatās, ka Ekonomikas ministrija cenšas izmantot šo brīdi, kad Eiropā šogad un nākamgad par budžeta deficītu nekādu sankciju nebūs.
Bet varētu ieslēgties vecā labā latviešu paškontrole un nevēlēšanās taisīt parādus, kaut gan tie parādi jau tā mums mazi. Turklāt politiskajā cīņā par lielo naudu medicīna varētu uzvarēt.
Kopumā es nebūtu par OIK pilnīgu likvidāciju – šāda maksājumu komponente ir visā Eiropā. Latvijas problēma ir tā, ka Latvijā šis atbalsts bijis par lielu un nekontrolējamu.
Ja es būtu finanšu ministra vietā, es šo prasību apmierinātu daļēji, jo slogs tiešām ir bijis par lielu, bet šī problēma arī vairs nav tik liela kā kādreiz.
Ja TEC2 nebūtu rekonstruēts, tad Latvijas un Lietuvas elektrības tirgus pēc Ignalinas slēgšanas būtu katastrofa – būtu milzu cenu lēcieni.”
Jānis Bethers, “Latvijas gāzes” biznesa attīstības vadītājs: “OIK sloga pārlikšana no elektroenerģijas gala patērētājiem uz valsts budžetu, tātad sabiedrību kopumā, pēc būtības nerisina OIK problēmu.
Tiek pārlikti izmaksu uzsvari, un šodien ir grūti aplēst, kura sabiedrības un tautsaimniecības daļa būtu ieguvēji no šādas atbalsta sloga pārvietošanas.
Šo darbību ietekmi varētu vērtēt vienīgi tad, ja OIK kompensēšanas izdevumu postenim budžetā pretnostatītu konkrētus papildu ieņēmumus un konkrētas ieceres, no kurām nāksies atteikties nākamo gadu budžetos.
Energoresursu izmaksu sloga problēma visjūtamākā ir energoietilpīgajiem ražotājiem, kuriem ir jākonkurē ar citu valstu ražotājiem. Šāda atbalsta sistēma Latvijā jau eksistē, vienīgi tā ir pieejama ļoti šauram uzņēmumu lokam.
Ja paplašinātu uzņēmumu loku, kuri, izpildot vairākus kritērijus, varētu saņemt OIK atvieglojumus, tad tiktu atrisināta OIK pamatproblēma.”