Ministrija grib ātrāku parādu piedziņu par komunālajiem pakalpojumiem 0
Jau pavisam drīz mums pietiks ar saulītes gādāto siltumu, tāpēc nākamā apkures sezona šobrīd liekas kaut kas mazsvarīgs. Bet diemžēl vasara paies, un tad atkal neizbēgami aktualizēsies centrālapkurei pieslēgto mitekļu īpašnieku vēlme dzīvot siltumā.
Jau kuru gadu rudeņos tikai retais daudzdzīvokļu nams nevienojas kopīgā sašutumā pret komunālo pakalpojumu parādniekiem, jo viņu dēļ siltuma pieslēgšana var aizkavēties līdz pat ziemas robežai. To beidzot pamanījusi arī Ekonomikas ministrija un, kā dzird, jau rosina attiecīgu likumu izmaiņas, kas ļaus šos parādus piedzīt ātrāk. Laba doma, tikai – tāpat kā daudzas tās līdzinieces mūsu valstī – šķiet stipri aizkavējusies. Jo pagājušā gada beigās par siltumu savlaicīgi nenomaksātie 30 miljoni latu nav iekrājušies vienas apkures sezonas laikā. Turklāt speciālisti apgalvo, ka šis iedzīvotāju parāds īstenībā ir divreiz lielāks un ašu tā atgūšanu var iecerēt vien ar Latvijas realitāti nesaistīts ideālists. Nupat statistiķi publiskojuši pētījumu, kas liecina: 87 procenti valsts mājsaimniecību ar grūtībām apmaksā ikdienišķos pakalpojumus, bet ceturtajai daļai tie sagādā ļoti lielas problēmas.
Parāds joprojām nav pieskaitāms asinsradiniekiem, un daļa komunālo pakalpojumu uzņēmumu melnajos sarakstos nonākušo ar to sabrāļojušies ne no brīvas gribas un labas dzīves. Bet ir arī sabiedrības grupa, kas rēķinus par siltumu nemaksā apzināti, izmantojot parādu piedziņas likumu nepilnības šajā jomā.
Ir ļoti daudz “knifu”, ar kuru palīdzību iespējams gadiem, ja vien pašam stipri nervi, izvairīties no tiesvedības. Grūti spriest, kādas būs Ekonomikas ministrijas solītās likumu izmaiņas, taču, ja tur neiestrādās arī konkrētu apsaimniekotāja atbildību, bezkaunīgie parādnieki turpinās dzīvot bez bēdām.
Uz personīgās pieredzes pamata atļaujos domāt, ka komunālo parādu piedziņas paātrināšanā līdz šim nav bijis sevišķi ieinteresēts valstī pats lielākais māju apsaimniekotājs galvaspilsētas namu pārvalžu personā. Iespējams, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, zem kura lielās cepures tās visas tagad apvienotas, šo apgalvojumu nosauks par neloģisku. Tiešām, izklausītos absurdi, ja pērn nebūtu atklājies, piemēram, cik veikli namu pārvaldes “Valdemārs” jurists dažu parādnieku izmantojis personīgā labuma gūšanai, bet nenomaksātās summas seguši godīgie īrnieki. Gaismā nāca tikai viena šīs iestādes darbinieka vārds, taču… Jurists nebija rēķinu rakstītājs. Cik daudz viņa līdzzinātāju šajā un citās namu pārvaldēs (tagad – iecirkņos), vārdos čakli veicinot parādu atmaksu, patiesībā tās vilcināšanā joprojām saskata iedzīvošanās ceļus?
Vismazāk parāda brāļu var nosaukt “Latvenergo”. To nodrošina gan pakalpojuma atslēgšanas vienkāršība, gan rūpīgs sekojums iedzīvotāju maksājumiem un savlaicīgi brīdinājumi. Ļaunprātīgam patērētājam te nav izredžu gadiem vazāt aiz deguna pakalpojuma sniedzēju arī tāpēc, ka viss notiek bez starpniekiem.
Ik rudeni no bezkaunīgiem siltuma rēķinu nemaksātājiem ciešot, es tomēr aicinātu Ekonomikas ministriju līdztekus likumu izmaiņām rosināt arī pašu parādnieku rūpīgu sagrupēšanu. Tas dotu iespēju nenomaksāto summu atgūšanas procesā galīgi nepazaudēt cilvēcību – ja parāds samilzis objektīvu iemeslu pēc, ir jābūt risinājumiem, kas neatstāj pavisam bez pajumtes.
