Izglītības un zinātnes ministrija glābjot “Letoniku” 14
Viens no iemesliem, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iejaukusies komisijas kompetencē, kas lēma par Valsts pētījumu programmā (VPP) iekļaujamiem izpētes projektiem, esot tas, ka komisija nepieņēma lēmumu par finansējuma piešķiršanu programmai “Letonika”, kurā tiek pētīta Latvijas vēsture, valodas, kultūra un vērtības.
Vismaz tā skaidroja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa. Jau aprakstīju zinātnieku sašutumu par to, ka IZM, vēloties panākt projektu finansēšanu, ko iekļaušanai VPP neatbalstīja īpaši izveidotā komisija, ierosina šiem projektiem piešķirt naudu, kas paredzēta Latvijas zinātnes padomes finansētajiem projektiem.
Lēmumu par finansējuma piešķiršanu “Letonikas” virziena projektiem komisija nepieņēma tāpēc, ka visvairāk punktu zinātniskajā un tautsaimnieciskajā ekspertīzē ieguva Rūtas Muktupāvelas pieteiktais projekts par Latvijas kultūru tradīciju ilgtspēju inovatīvā vidē, kurš, pēc komisijas domām, bijis pārāk šaurs. Ojārs Spārītis ar projektu, kas pēta visus letonikas aspektus, atpalika par diviem punktiem un palika otrajā vietā. Komisija uzskatīja: abiem projektiem jāapvienojas, lai nebūtu dublēšanās un pārklāšanās, bet tajā pašā laikā letonikas pētījuma joma netiktu sašaurināta. Gan R. Muktupāvela, gan O. Spārītis nepiekrita apvienoties, ja tas samazinātu projektiem nepieciešamo finansējumu.
A. Kiopa uzskata: tādā situācijā bija nepieciešams pieņemt politisku lēmumu, ka abi “Letonikas” projekti tomēr ir atbalstāmi. “Vai varat iedomāties situāciju, ka nākamajos trijos gados letonikas nozarē vispār nekas netiek pētīts?” vaicā A. Kiopa, piebilstot, ka arī komisija atzinusi – abi projekti ir atbalstāmi, ja ir papildfinansējums.
Kaut arī zinātnieki sapratuši, ka valdība vēl nav nolēmusi, ka LZP jāatņem 2017. gada finansējums, lai palielinātu VPP rīcībā esošo naudu, A. Kiopa apgalvoja, ka valdība visu jau izlēmusi tieši tā, kā ierosināja IZM. Valdības sēde bija otrdien, taču vēl ceturtdienas pēcpusdienā nebija gatavs protokollēmums, kurā būtu skaidri redzama valdības nostāja. Neoficiāli zināms, ka arī kancelejas ierēdņi atzīst: situācija nav viennozīmīga, tieši tāpēc aizkavējas protokollēmuma saskaņošana.
Bet vai ir godīgi un pareizi atņemt naudu LZP finansētajiem projektiem, lai iedotu VPP? A. Kiopa atbildēja, ka LZP netiks atņemts viss finansējums. Jā, 2017. gadā varētu nepiešķirt naudu jaunu zinātnisko projektu finansēšanai, bet tad zinātniekiem būs pieejams ES struktūrfondu finansējums. A. Kiopa piebilda, ka LZP diemžēl naudu zinātniskajiem projektiem dalot necaurspīdīgi, uz ko norādījusi arī Valsts kontrole.
LZP priekšsēdētājs Andrejs Siliņš toties ir sašutis par A. Kiopas izteikumiem: “Valsts kontroles ziņojums tika sagatavots jau 2012. gadā, un pēc tam mēs mainījām zinātnisko projektu izvērtēšanas un finansēšanas kārtību. Piemēram, visus projektu pieteikumus izvērtē ārvalstu eksperti, līdz ar to ekspertīze ir objektīva.” Viņš arī norādīja, ka struktūrfondu finansējums nebūt nebūs pieejams visu jomu zinātniekiem. Piemēram, liela daļa humanitāro jomu no struktūrfondiem netiks finansētas.
