Ministriem pedagogu dusmas un aplausi 0
Ja šā gada valsts budžetā netiks rasts finansējums pedagogu algu celšanai no šā gada 1. septembra, skolotāji piketēs. Ja arī tas nelīdzēs, būs streiks, turklāt ne tik saudzīgs kā iepriekšējais pedagogu streiks. Tā pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, finanšu ministru Jāni Reiru, kā arī Saeimas deputātiem lēma Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome.
Pedagogu pārstāvji sašutuši, ka nesen izveidotā valdība negrasās pildīt iepriekšējās valdības pieņemto skolotāju atalgojuma paaugstināšanas grafiku, kas paredz, ka no nākamā mācību gada minimālā pieļaujamā skolotāju alga par vienu likmi celtos par 40 eiro un sasniegtu 750 eiro. Jāpiebilst, ka Igaunijā minimālā alga pedagogiem šobrīd ir 1250 eiro, bet Lietuvā – 1110 eiro.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja: jaunā izglītības satura ieviešana nozīmē arī papildu slodzi pedagogiem, jo lielāks uzsvars likts uz individuālo darbu ar skolēniem, uz pedagogu sadarbību savā starpā un ar skolēnu vecākiem. Pašreizējā skolotāju darba apmaksas sistēmā nav paredzēts finansējums šādu pienākumu apmaksai.
Tātad, ja netiks palielināts finansējums un mainīta pedagogu algu aprēķināšanas kārtība, var pat tikt apdraudēta izglītības reforma, brīdināja I. Vanaga. Viņa gan arī atzina, ka pedagogu atalgojumam ir tendence celties, kam par iemeslu ir gan skolu tīkla optimizācija, gan pašvaldību piemaksas un darba organizācijas maiņa skolās, tomēr skolotāju alga joprojām nav konkurētspējīga.
Arī I. Šuplinska norādīja: vidējā skolotāja alga šobrīd ir 803 eiro, tātad daudzi saņem vairāk par minimālo likmi. Tajā pašā laikā daļa pedagogu nestrādā pilnu slodzi, tāpēc pelna pat daudz mazāk. Algu šķēres ir milzīgas. Tā Lielvārdes pamatskolā, kur šobrīd ir vislabākās algas, vidējā skolotāja alga ir 1040 eiro. Savukārt Asūnes sākumskolā, kur ir 12 skolotāji uz 30 skolēniem, vidējais atalgojums ir 163 eiro.
LIZDA aprēķinājusi: patiesībā pedagogu algu celšanai nepieciešams vien nedaudz vairāk par pieciem miljoniem eiro, jo šā gada budžetā jāiestrādā finansējums algas pieaugumam tikai pēdējiem četriem gada mēnešiem. Tas gan prasa aptuveni deviņus miljonus eiro, taču LIZDA aprēķini liecina, ka četri miljoni atgrieztos valsts budžetā nodokļu veidā. No 40 eiro algu pielikuma skolotāji nodokļos vidēji samaksātu vairāk nekā 17 eiro.
I. Vanaga atgādināja klātesošajiem politiķiem pirmsvēlēšanu solījumus. Tad visi solījuši pedagogu algu celšanas grafiku.
Toties premjers K. Kariņš stāstīja jau iepriekš dzirdēto stāstu, ka iepriekšējā valdība šā gada budžeta naudu jau faktiski sadalījusi un nauda pedagogu algu celšanai nav ierēķināta. Pieļaut vēl lielāku budžeta deficītu skolotāju algu dēļ nevarot. Jau tagad premjeram esot bail, ka Eiropas Komisijā šo budžeta projektu nevarēs saskaņot un Brisele liks samazināt arī jau ieplānotos izdevumus.
Ilggadējais LIZDA darbinieks Jānis Krastiņš iebilda: “Cik esmu šeit strādājis, naudas skolotāju algām nekad nav. Vienmēr vainīga iepriekšējā valdība. “Vienotība” arī bija iepriekšējā valdībā, tā ka nestāstiet, ka nezinājāt, kas ir budžetā!”
“Jaunās Vienotības” virzītais premjers K. Kariņš palaida teikto gar ausīm un pat nesāka taisnoties. Tāpat darīja iepriekšējais labklājības ministrs, tagad finanšu ministrs J. Reirs. Viņu vietā taisnojās vēl viens “Jaunās Vienotības” vecbiedrs, bijušais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: “Kaut es arī biju valdības loceklis, man tāpat šā gada budžets ir pārsteigums.”
Gan K. Kariņš, gan I. Šuplinska sūtīja pedagogus pie pašvaldībām: lai skolotāji tās mudinot kārtot skolu tīklu. Pēc optimizācijas būšot vairāk naudas algām.
Šķiet, skolotāji cerēja, ka valdības pārstāvji vismaz solīs gada vidū veikt budžeta grozījumus un tomēr atvēlēt naudu pedagogu algām. Tomēr tā vietā ministri runāja par algas pielikumu tikai no 2020. gada 1. janvāra.
Kaut ministrus izvadīja pat ar aplausiem un dāvanām, pēc tikšanās tika nolemts: ja līdz 5. martam šā gada valsts budžeta projektā nebūs iestrādāti algu celšanai nepieciešamie miljoni, tiks rīkots pikets, kurā piedalīsies vismaz 2500 skolotāju. Tas notiks dienā, kad Saeima izskatīs valsts budžeta projektu. Ja arī tas nelīdzēs, sāksies gatavošanās streikam.
Kad tas varētu notikt, pagaidām nav zināms. Taču izskanējuši priekšlikums neuzsākt mācības 1. septembrī vai arī streikot centralizēto eksāmenu sesijas laikā. Vai tas nozīmē, ka varētu būt pat apdraudēta eksāmenu norise vai darbu labošanu? I. Vanaga atbildēja: “Par to lēmums nav pieņemts. Ceram, ka tiktāl arī nenonāks un mums nebūs jāstreiko.
Tomēr jau tagad skaidrs: ja tomēr streikosim, tas nebūs tik saudzīgs streiks kā iepriekšējais, kad vecāki tomēr varēja vest uz bērnudārzu un skolu bērnus pieskatīšanai, kā dēļ daļai pedagogu streika diena tāda pati darba diena vien sanāca. Mēs negribam protestēt, bet mums tas būs jādara.”
