Māris Antonevičs: Ministri sprēgā attālināti. Kāpēc bija jāvakcinējas februārī, ja tāpat nesanāk uz klātienes sēdēm? 13
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Mēs tagad skatīsimies hokeju, kas notiks “burbulī”, kāpēc valdība nevar sēdēt “burbulī”?” tā sarunā ar “Latvijas Avīzi” februārī sacīja valststiesību eksperts, Latvijas Universitātes jurists Ringolds Balodis.
Iemesls – attālinātais Ministru kabineta darbs atstājot sliktu ietekmi uz tā darba kvalitāti, un te kaut kas būtu jāmaina.
Protams, var diskutēt, cik daudz tas ir neklātienes efekts, cik daudz pašu ministru spējas un strauji zūdošais komandas gars. Tie, kas seko valdības sēžu tiešraidēm, var redzēt, ka ministru starpā arvien biežāk “lec dzirksteles”, kas vēlāk atbalsojas arī soctīklu ierakstos.
Piemēram, nesen finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) bija sācis prasīt, kad un kā tiks atcelti ierobežojumi vakcinētām personām un vai tiek meklētas jaunas iespējas, kā uzrunāt plašāku sabiedrību.
Viņa sacītais valdības sēdē: “Kāda ir valsts vēlme, lai visi būtu vakcinēti? Vai mēs vienkārši pasīvi sēžam un skatāmies, gaidām, kamēr ir šie 40 procenti – būs vai nebūs.”
Uz ko sekoja asa veselības ministra Daniela Pavļuta (“Attīstībai/Par”) atbilde aizvainotā balss tonī: “Reira kungs, sēžat jūs! Mēs strādājam!” Šonedēļ līdzīga dzēlīga vārdu apmaiņa tviterī izvērtās starp Pavļutu un satiksmes ministru Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija), kad atklātībā nāca fakti par haotisko Covid-19 testēšanas procesu Rīgas lidostā, kur ilgi jāstāv rindā un vēlāk turpat jāgaida rezultāti.
“Visi jautājumi Veselības ministrijai. Satiksmes ministrija un Ekonomikas ministrija ir rosinājusi to atcelt, bet pagaidām nav guvusi atbalstu,” norādīja Linkaits.
Un atkal manāmi “uzvilcies” Pavļuts: “Žēl, ka Satiksmes ministrija nespēj rast risinājumus infrastruktūras pielāgošanai Covid realitātei, lai izpildītu valdības lēmumus un nodrošinātu drošu vidi pasažieriem. Varat pamācīties no slimnīcām un vakcinētājiem.”
Ļoti iespējams, ka šie – bieži diezgan tehniski – jautājumi tiešām tiktu risināti veiksmīgāk, ja ministri tiktos klātienē, nevis sprēgātu caur datorekrāniem.
Valsts prezidents Egils Levits nesen bija izvēlējies daiļrunīgu terminu “parlamentārais negadījums”, lai apzīmētu to, ka Saeimas vairākums nobalsojis pretēji valdības iepriekš lemtajam kafejnīcu un restorānu terašu atvēršanas jautājumā.
Tomēr arī pašas valdības diskusijas par šiem jautājumiem bieži vien atgādina kaut kādu “negadījumu”, nevis dziļi pārdomātus un argumentētus lēmumus.
Varētu bilst, ka tādi nu tie apstākļi pandēmijas laikā, bet tad uzreiz rodas jautājums – kāpēc tad viņi vakcinējās jau februārī, aizsteidzoties priekšā daudzām prioritārajām grupām?
Vismaz tobrīd kā viens no galvenajiem mērķiem tika pasniegta arī iespēja atgriezties pie klātienes valdības sēžu režīma. Oficiālajos dokumentos gan tika iepīts neveiklais un, kā izrādās, arī ierēdņu neprecīzi formulētais iemesls “valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai”.
Protams, vēl bija stāsts par to, ka amatpersonām jārāda piemērs un jāiedvesmo sabiedrība doties pēc potes. Ņemot vērā amatpersonu uzticības reitingu, diez vai šis mērķis sasniedza rezultātu, ko gan bija maz iespēju pārbaudīt, jo tobrīd vakcīnu daudzums Latvijā bija ierobežots un viss process pamatīgi bremzējās.
Katrā ziņā vakcinācijas statistika tobrīd bija drūma, un demonstratīvā amatpersonu vakcinēšana fotozibšņu pavadībā tika uztverta drīzāk kā kaceklis, nevis kaut kas iedvesmojošs.
Jau pieminētais jurists Ringolds Balodis uzskata, ka tieši valdības kopā sanākšana bija galvenais un vienīgais nopietnais iemesls, kāpēc ministri bija jālaiž “bez rindas”, jo “attālināta darbība, kā mēs redzam, nenoved pie pozitīva rezultāta”.
Tas pats attiecināms arī uz Saeimu, taču no tās februārī vakcinējās tikai atsevišķi prezidija locekļi un dažu komisiju vadītāji, tāpēc par parlamentāriešiem jautājumu šobrīd būtu mazāk nekā par valdību.
