Ministri slepus piepelnās? 16
Saeima vakar pēc kaislīgām debatēm noraidīja deputātes un Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes (“Vienotība”) priekšlikumu palielināt algas Ministru kabineta locekļiem. Debatēs valdošās koalīcijas pārstāvji izmantoja arī īpatnēju argumentāciju – ja algas nepalielinās, ministri turpinās krāpties ar ieņēmumiem.
Šobrīd Ministru prezidenta atalgojums tiek aprēķināts, reizinot aizpagājušā gada vidējo algu mēnesī ar koeficientu 4,05. Čigāne piedāvāja šo koeficientu palielināt par 1,45 procenta punktiem. Šogad jūlijā Ministru prezidenta alga “uz rokas” bija 1945 eiro, ministra – 1757 eiro, bet parlamentārā sekretāra – 1379 eiro. Palielinot koeficientus premjera alga pieaugtu, līdz 2769 eiro, ministru – līdz 2572 eiro, bet parlamentārā sekretāra –līdz 1634 eiro. Tātad premjera algas neto pieaugums būtu 824 eiro, ministru – 814 eiro, bet parlamentārā sekretāra – 255 eiro.
Nepieciešamību pēc algas pielikuma grozījumu autore pamatoja vispirms ar to, ka prezidentūras Eiropas Savienības Padomē dēļ ievērojami pieaugs ministru slodze un atbildība. Čigāne atgādināja, ka Lietuvas Seims pirms savas prezidentūras ES Padomē savu ministru atalgojumu palielināja. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka daudzi pašvaldību vadītāji Latvijā mēnesī saņem vairāk nekā premjers.
Čigānes priekšlikumus atbalstīja “Vienotības” un Reformu partijas pārstāvji, bet deputātu vairākumu viņas argumenti īsti neuzrunāja. Andrejs Elksniņš (“SC”) atgādināja, ka amatpersonu atlīdzības likuma mērķis ir valsts pārvaldes iekārtā strādājošo atalgojuma saistīšana ar vidējās algas lielumu valstī. Izraut no šī konteksta atsevišķas kategorijas (piemēram, ministrus), viņaprāt, nebūtu godīgi attiecībā pret citiem šajā sistēmā strādājošajiem.
Ministru algu palielināšanas pretinieki arī norādīja, ka tik būtiskus konceptuālus grozījumus nedrīkstētu skatīt aizejošā Saeima. Turklāt amatpersonu atlīdzības likums grozījumiem tika atvērts pavisam citu iemeslu dēļ – lai novērstu nepilnības atvaļinātu robežsargu veselības aprūpes izdevumu segšanā. Čigānes priekšlikums likumprojektā parādījās tikai pirms pēdējā lasījuma, un šāda kārtība neatbilst labai likumdošanas praksei.
Gluži skandalozs paziņojums, aizstāvot Čigānes priekšlikumu, izskanēja no Ilzes Viņķeles mutes: “Es ar pilnu atbildību gribu teikt, ka nav daudzi tie Ministru kabineti, kuros ministri dzīvo patiešām no algām. Un nevis tāpēc, ka viņiem ir sekmīgi uzņēmumi, kuru pārvaldību likumu atbilstošā kārtībā viņi ir uz savu ministrēšanas laiku nodevuši un gūst deklarējamu labumu, bet tādēļ, ka ir nedeklarēti ienākumi. Tādēļ, ka ir dažādu stipendiju veidu sistēma.” Vienkārši runājot, valdošās koalīcijas pārstāve un bijusī labklājības ministre no Saeimas tribīnes atzina – ministri saņem nelikumīgus ienākumus.
Šo ne pārāk veiklo Viņķeles izteikumu steidza izmantot opozīcijas pārstāvji. “Prieks, ka Viņķeles kundze atzinusi to, par ko mums jau sen bija aizdomas. Šāds paziņojums iedragā nākamās valdības veidošanu un “Vienotības” lomu tajā. Ceram, ka viņa arī vērsīsies KNAB vai Ģenerālprokuratūrā un precizēs, kuri ministri šādas naudas saņēmuši,” teica A. Elksniņš. Apjukuši bija arī koalīcijas partneri. “Šādi paziņojumi ir bezatbildīgi, ja nav konkrētu pierādījumu. Šādi viņa met ēnu uz visiem ministriem, tostarp savas partijas pārstāvjiem. Šādu mētāšanos ar vārdiem varbūt var atļauties opozīcijas pārstāvji, bet ne koalīcijas locekļi. Ja es būtu “Vienotības” ministrs, tad prasītu viņas atvainošanos,” teica Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība). Līdzīgu viedokli pauda arī Kārlis Seržants (ZZS). Viņķele gan vēlāk centās skaidrot, ka esot domājusi tikai tā saukto Lemberga stipendiātu kriminālprocesu. “Katrā ziņā ar pilnu pārliecību varu teikt, ka Valda Dombrovska valdībā un, visticamāk, arī Straujumas valdībā ministriem alga bija vienīgais ienākums, izņemot dažus, kas pasniedza augstskolās,” precizēja deputāte.
