Ministri piekāpīgāki nekā partijas. Šodien izšķiras “papildu bēgļu” jautājums 22
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa stingrā nostāja un laika trūkums piespiedis Laimdotas Straujumas vadīto koalīciju mainīt plānus un bēgļu jautājumu izlemt jau šodien, nevis 29. septembrī, kā sākotnēji tika plānots. Pēc tikšanās ar Saeimā pārstāvētajām partijām prezidents secinājis, ka visas partijas gatavas palīdzēt kara bēgļiem. “Diemžēl jāatzīst, ka vienlaikus ar vēlmi palīdzēt šajā jautājumā valdības un politisko partiju starpā bijis vērojams sadarbības un valstiskās domāšanas trūkums. Partijas lielākoties cenšas vairot savu popularitāti, bezatbildīgi manipulējot ar valstij būtisko jautājumu,” teica Vējonis. Tādēļ viņš uzdevis valdībai sadarbībā ar politiskajām partijām, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām divu nedēļu laikā sagatavot skaidru rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā, kurā tiktu skaidrota bēgļu izmitināšanas izmaksu un nodarbinātības iespējas. Tāpat prezidents sagaida, ka līdz 21. septembrim arī apstiprinātu Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.
Ļoti iespējams, ka pozīcija tiks noformulēta jau šodien īpaši šim jautājumam sasauktā Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē. Iepriekš valdība bija plānojusi par bēgļu jautājumu lemt vien 29. septembrī, bet 22. septembrī plānota nākamā Eiropas Savienības iekšlietu ministru padome, kurā paredzēts pieņemt lēmumu par bēgļu izvietošanu ES teritorijā. Tas nozīmē, ka arī Latvijas valdībai līdz tam laikam jānoformulē sava pozīcija.
Iekšlietu ministrija (IeM) oficiālās pozīcijas uzmetumu jau sagatavojusi. Tas paredz, ka Latvija varētu piekrist brīvprātīgi uzņemt vēl 526 patvēruma meklētājus, taču vienlaikus iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, kas regulas veidā būtu saistoša arī turpmāk.
Aizkulisēs runā, ka šādai pozīcijai faktiski jau ir vairākuma atbalsts valdībā. To gatavi atbalstīt visi “Vienotības” ministri, kā arī ZZS pārstāvji – ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola un labklājības ministrs Uldis Augulis. No ZZS pārstāvjiem stingri pret noskaņots vienīgi veselības ministrs Guntis Belēvičs. Savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs vēl neesot pieņēmuši lēmumu. “Es personīgi un mūsu Saeimas frakcija kopumā esam skeptiski par papildu bēgļu uzņemšanu. Taču nez vai būtu pareizi pretnostatīt ministrus deputātiem un piespiest valdības locekļus ievērot kādu frakcijas disciplīnu. Tā vietā mēs pieprasām, lai pirms galīgā lēmuma izdarīšanas ministriem būtu iespēja iepazīties ar darba grupas ziņojumu par bēgļu uzņemšanas risinājumiem,” teica ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma vakar intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” apgalvoja, ka gatavību atbalstīt papildu bēgļu uzņemšanu viņai pauduši arī vairāki NA ministri. NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars šādu iespēju kategoriski noraida: “Mūsu ministru un deputātu nostāja šajā jautājumā ir vienota un nemainīga – piekrītam, ka nepieciešama proaktīvāka ES rīcība migrācijas iemeslu novēršanai, bet kategoriski iebilstam pret Eiropas Komisijas piedāvātajām kvotām, kas paredz obligātu 526 papildu bēgļu uzņemšanu.” Dzintars premjeres izteikumus vērtē kā politiskās taktikas paņēmienus ar mērķi ietekmēt sabiedrisko domu un izdarīt spiedienu uz koalīcijas partneriem.
