Latvijas Bankas bonusi 0
“Ja valstī ieviestu obligāto veselības apdrošināšanu, mums no personīgā viedokļa būtu tikai sliktāk, jo visi būtu apdrošināti un nebūtu nekādu privilēģiju,” saka Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Bankas darbinieku atalgojuma paketē kā bonuss ir iekļauta arī veselības apdrošināšanas polise par 476 eiro. Tas vēl nav viss, jo banka papildus kompensē ārstēšanas izdevumus, piešķirot līdz 7115 eiro, ja šīs iestādes amatpersonai vai darbiniekam, vai pat viņa ģimenes loceklim būtiski cietusi veselība un ārstēšanas izdevumus nav segusi valsts vai apdrošinātājs. Te gan jāpiebilst, ka banka no valsts nesaņem nevienu eiro, ka tās būtiskākais ienākumu avots ir valsts stratēģisko rezervju – zelta un ārvalstu valūtas krājumu – pārvaldīšana.
Rutkaste, kurš ir autors bankas izstrādātajai obligātās veselības apdrošināšanas koncepcijai, uz jautājumu, vai tas ir godīgi pret citiem cilvēkiem, ka ierēdniecības un ministru veselība tiek apdrošināta par valsts budžeta naudu laikā, kad valstī katastrofāli trūkst naudas medicīnai, atbild, ka tas esot strīdīgs jautājums.
“Sabiedrības interesēs ir profesionāli ierēdņi, kas spēj izanalizēt un piedāvāt labākos lēmumus. Ja ņem vērā, ka viņu vidējā alga ir 30 – 40% no privātajā sektorā strādājošajiem, tad skaidrs, ka valsts pārvaldē nestrādās gaišākie prāti. Veselības apdrošināšana ir viena no iespējām, lai tos cilvēkus paturētu. Vai tas ir analizējams tīri morālās kategorijās, vai tas ir pareizs veids, ja pārējai sabiedrībai nav pieejama medicīna, savukārt ierēdņiem ar polisēm ir, tā jau ir pavisam cita diskusija. Tomēr jāatzīst, ka zināmā mērā tā ir divkosība – nevaram sakārtot veselības aprūpes sistēmu, bet tajā pašā laikā saviem darbiniekiem nodrošinām, ka viņiem pieeja medicīnai ir, apejot rindu,” secina Rutkaste un uzsver, ka medicīnā apdrošināšana labi strādā tad, ja tā ir obligāta. Apdrošināšanas jēga ir risku sadalīšana starp veselo un slimo, bet privātās veselības apdrošināšanas gadījumā polisi vairāk pērk tie, kuri biežāk slimo. Ja apdrošināšana ir obligāta, riski tiek sadalīti tādā veidā, ka nav izvēles iespējas, uzskata Rutkaste.
