Ministri leģionāru gājienā neies 28
Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) valdības laikā ministriem bija īpaši piekodināts, lai viņi leģionāru pasākumos pie Brīvības pieminekļa nepiedalās. Par šī noteikuma neievērošanu premjere no amata atstādināja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski, lai gan viņš pat vēl nebija devies leģionāru piemiņas gājienā, tikai paudis tādu gatavību. Valdības vadītāja uzskatīja, ka tāda rīcība varētu kaitēt viņas vadītā Ministru kabineta politiskajam tēlam. Jaunais Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņojis, ka neliegs savas valdības locekļiem piedalīties leģionāru piemiņas pasākumos pie Brīvības pieminekļa vai citur, ja ministrs to vēlēsies un būs noformējis atvaļinājumu attiecīgajā datumā. Tomēr pagaidām pat Nacionālās apvienības (NA) ministri neplāno piedalīties leģionāru gājienā.
“Šogad 16. martā es cīnīšos ar korupciju un kukuļdošanu,” telefonsarunā paskaidroja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Tieši šajā datumā Parīzē notiek OECD kukuļošanas apkarošanas darba grupas sanāksme, kur tieslietu ministram būšot jāuzstājas ar ziņojumu par Latvijas paveikto korupcijas apkarošanas jomā. “Ļoti žēl, ka tā sanāk, bet iestāšanās OECD pašlaik Latvijai ir ļoti svarīga. Tādēļ ziedus leģionāru piemiņai pie Brīvības pieminekļa nolikšu dienu agrāk vai dienu vēlāk,” teica ministrs. Vēl būdams Saeimas deputāts, Rasnačs regulāri piedalījās gan leģionāru gājienā uz Brīvības pieminekli, gan piemiņas pasākumos Lestenē. Pērn, jau tieslietu ministra amatā, viņš ziedus pie Brīvības pieminekļa nolika pēc gājiena. Toties leģionāru gājienā gan agrāk, gan šogad piedalīsies Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (NA).
Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra šā gada plāniem pagaidām nav skaidrības. “Ņemot vērā, ka 16. marts ir pēc mēneša, kura laikā var būt dažādi neplānoti valdības pasākumi, komandējumi ārpus Latvijas, pagaidām nav iespējams konkrēti pateikt, kāda būs ministra darba kārtība 16. martā,” man paskaidroja ministra birojā. Tomēr līdz šim Gerhards nav manīts leģionāru pasākumos Rīgā.
Kultūras ministre Dace Melbārde pirms gada leģionāru piemiņas dienā devās komandējumā uz Briseli. Šogad, ja darba grafiks atļaus, ministre piedalīsies piemiņas pasākumos Lestenē, bet ne pie Brīvības pieminekļa, uzzināju viņas birojā. Savukārt KM parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis gatavojas arī šogad piedalīties leģionāru gājienā.
Kā informēja Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis, pašlaik galvaspilsētā pieteikti trīs publiski 16. marta pasākumi. No pulksten septiņiem rītā līdz vieniem pēcpusdienā Rīgā, Brīvības pieminekļa laukumā, sapulci pieteikusi biedrība “Nacionālo karavīru atbalstam”. Iecerēts, ka tajā piedalīsies trīsdesmit cilvēki, un kā pasākuma mērķis norādīts “atgādināt par 1944. gada 16. martā noritējušajām Latviešu leģiona kaujām un skaidrot Latvijas un Latviešu leģiona Otrā pasaules kara vēsturi garāmejošiem interesentiem”.
Savukārt no pulksten deviņiem rītā līdz trijiem pēcpusdienā Brīvības pieminekļa laukumā piketu vēlas rīkot organizācija “Latvijas Antinacistiskā komiteja”. Pasākuma mērķis būšot “pieminēt “Waffen SS” upurus un vēstīt par “Waffen SS” noziegumu attaisnošanas bīstamību”. Plānots, ka tajā piedalīsies simt dalībnieku.
Visbeidzot laikā no pulksten vienpadsmitiem līdz vieniem biedrības “Daugavas vanagi Latvijā” Limbažu nodaļa pieteikusi tradicionālo leģionāru gājienu no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim. Organizācijas mērķis ir ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. Organizatori norādījuši, ka tajā piedalīsies simt personas.
Pieteikumi pašvaldībā vēl nav izskatīti. Saskaņā ar likumu domes izpilddirektors Juris Radzevičs (“GKR”) to darīs apmēram desmit līdz piecas dienas pirms noteiktā datuma. “Jau tagad redzams, ka pieteikto pasākumu norises vietas un laiki pārklājas, turklāt dalībnieki pārstāv ļoti atšķirīgus uzskatus. Tādēļ pašvaldība lūgs drošības iestāžu atzinumus, kā arī tiksies ar pasākumu pieteicējiem, lai pārrunu ceļā meklētu kompromisu,” teica U. Vidauskis.
Pēdējos gados asākā leģionāru piemiņas dienas sadursme notika 2013. gadā, kad tā sauktie antifašisti centās traucēt leģionāru gājienu, skaņu pastiprinošajās iekārtās atskaņojot sirēnas un padomju dziesmas. Kopš tā laika mainīts pasākumu pieteikšanas regulējums un organizatoriem jāinformē par vēlmi izmantot skaņu pastiprinošas ierīces. Šogad neviens no 16. marta pasākumu organizatoriem vēl nav izteicis vēlmi izmantot skaņu pastiprinātājus.
