Ministri “konkrētam projektam”? Iecerēts, ka valsts ministrus ieceltu valdība un Saeima par tiem pat nebalsotu 16
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima ceturtdien nodeva komisijām Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredz valsts ministru amata izveidošanu, lai nodrošinātu starpnozaru sadarbību. Taču deputātu uzstāšanās radīja šaubas, vai 13. Saeima likumu varētu pieņemt.
Par kompaktu valsts pārvaldi, nepalielinot darbinieku skaitu, iestājas arī koalīcijā pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija (JKP).
Taču “aiz cieņas pret Valsts prezidentu, lai viņam ir iespēja Saeimas komisijā aizstāvēt šo projektu”, kā teica Krišjānis Feldmans, JKP atbalstīja tā nodošanu komisijām.
Savukārt opozīcija norādīja, ka starpnozaru sadarbībai jau ir izveidots Pārresoru koordinācijas centrs, bet šī iniciatīva tikai “paplašinās politisko tirgu”.
Valsts prezidenta iesniegtie grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, ja Saeima tos pieņemtu, stātos spēkā tikai pēc 14. Saeimas sanākšanas 2022. gada novembrī.
Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinetam ir tiesības pēc premjera priekšlikuma uz Ministru kabineta pilnvaru laiku vai noteiktu termiņu iecelt vienu vai vairākus valsts ministrus.
Tas nozīmē, ka par valsts ministriem Saeima nebalsotu, bet tos ieceltu valdība, lai politiskā līmenī risinātu kādu konkrētajā situācijā apzinātu prioritāru problēmu, “Latvijas Avīzei” paskaidroja Valsts prezidenta padomnieks Jānis Pleps.
Nododot projektus komisijām, debašu nav – viens deputāts var runāt par iniciatīvu, bet viens pret to.
Pret priekšlikumu uzstājās Viktors Valainis (ZZS), kurš tajā saredz politiskā tirgus iespējas, “un, mūsuprāt, prezidentam nav izpratnes, kas ir šā brīža prioritātes”.
Lai nodrošinātu starpnozaru sadarbību, premjera tiešā pakļautībā darbojas Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), norādīja V. Valainis.
PKC savā runā pieminēja arī Ivars Zariņš (“Saskaņa”). “Rīcībspējīgam premjeram nav vajadzīgi valsts ministri, lai organizētu starpnozaru sadarbību,” piebilda deputāts.
Pārresoru koordinācijas centrs savu darbību sāka 2011. gada nogalē Valda Dombrovska (“Vienotība”) valdības laikā.
PKC ir vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde, kuras galvenais uzdevums sākotnēji bija sagatavot Nacionālo attīstības plānu, ilgstspējīgas attīstības stratēģiju un koordinēt ministriju sadarbību attīstības plānošanas dokumentu sagatavošanā. Vēlāk PKC kompetencē nodeva arī valsts kapitāldaļu pārvaldības koordināciju.
Arī K. Feldmans, kas it kā runāja “par”, pēc būtības ir skeptisks pret iniciatīvu. Taču viņa pārstāvētā JKP neiebilst, ka par to notiek diskusija komisijās, “jo tad Valsts prezidentam būtu iespēja skaidrot, ko viņš ar šo ir domājis”.
Paredzot valsts ministrus, viņiem būtu nepieciešams birojs, un tas nozīmētu štatu palielināšanu, ko JKP nevarētu atbalstīt, piebilda K. Feldmans.
Iespējams, projekta apspriešana Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kurai to nodeva, patiešām ļaus labāk saprast Valsts prezidenta ieceri. Kā zināms, agrāk valdībās bija valsts ministri, taču viņi varēja balsot tikai par savas kompetences jautājumiem.
Tas radīja juristu iebildes, jo šiem valdības locekļiem bija pilna atbildība par valdības darbu, bet nebija pilnu balsstiesību, atzina J. Pleps.
Valsts ministra nosaukums ir saglabāts, bet saturs tagad ir pilnīgi cits, uzsvēra prezidenta padomnieks.
“Tas ir instruments valdības rokās, ko var izmantot, ja ir identificētas kādas jomas, kur valdības vadītājs grib redzēt politiski atbildīgu personu, kas uz noteiktu laiku īsteno konkrētu projektu,” skaidroja J. Pleps.
Šis periods var arī nesakrist ar valdības pilnvaru laiku. Atšķirībā no īpašu uzdevumu ministriem, kurus ieceļ Saeima ar pilnām balsstiesībām, par valsts ministriem Saeima nebalsotu.
Citās valstīs šīs politiskās amatpersonas tiek dēvētas par jaunākajiem ministriem. Tas nozīmē, ka netiek veidotas jaunas ministrijas, bet valsts ministri atrastos premjera biroja sastāvā. Ja viņiem būtu nepieciešams birojs, tā būtu Valsts kancelejas struktūrvienība.
