Ministri izpilda Lukašenko personiskos rīkojumus. Intervija ar Andreju Porotņikovu 0
Intervijā “LA” viens no Baltkrievijas pazīstamākajiem drošības analītiķiem – interneta emuāra “Belarus Security Blog” vadītājs ANDREJS POROTŅIKOVS kliedē bieži valdošo uzskatu, ka Baltkrievija esot pilnībā atkarīga no Krievijas.
Kā Baltkrievijā cilvēki uztver savas valsts politiku?
Andrejs Porotņikovs: Lielākā daļa Baltkrievijas iedzīvotāju ir orientēti uz sadzīvi, tāpēc maz domā par politiskiem jautājumiem. Jāsaprot, ka Baltkrievijā divas trešdaļas no mediju tirgus aizņem Krievijas kanāli. Un mēs redzam, kāda ir to kvalitāte un kādus ziņojumus tie mēģina izplatīt. Pat izklaidējošā saturā ir ievīta politika, piemēram, Krievijas filmās NKVD darbinieki ir labie tēli. Krievijas mediji atstāj iespaidu arī uz mūsu standartiem politikā.
Slēgtās aptaujās populārākais politiķis Baltkrievijā ir Vladimirs Putins – ap 60 procentiem viņu atbalsta, bet 19 procenti – Lukašenko. Tas ir rezultāts Krievijas propagandai, kura attēlo Putinu kā spēcīgu pasaules līmeņa līderi, kas var stāvēt pretim Rietumiem, “pacelt Krieviju kājās”. Tiek lietoti citi propagandas štampi. Cilvēki Baltkrievijā maldīgi domā, ka dzīves līmenis visā Krievijā ir tāds pats kā Maskavā un Sanktpēterburgā.
Tomēr aptaujās, kurās jautā par valsts ģeopolitisko orientāciju, situācija svārstās.
Ar nelielām atšķirībām ir vienāds cilvēku skaits, kas iestājas par proeiropeisku orientāciju un par ciešākām saitēm ar Krieviju. Prokrieviskas noskaņas valda valsts dienvidrietumos – tur cilvēki bieži brauc uz Ukrainu un Poliju, bet ļoti mīl Krieviju. Nacionālistiskāk noskaņoto iedzīvotāju daļa dzīvo austrumos un Minskā. Kāpēc pie mums nevar notikt tas, kas notika Ukrainā? Pie mums nav prokrievisku struktūru. Tas saistīts ar prezidenta Aleksandra Lukašenko vēlmi saglabāt ekskluzīvā partnera statusu. Tas nozīmē iespēju ar Maskavu runāt tikai no savas puses. Lukašenko lūkojas greizsirdīgi uz ierēdņiem, kuri mēģina Maskavā sev iegūt sabiedrotos.
Nesen Lukašenko atlaida valsts valdību. Par ko tas liecina?
Praktiski neko, jo valdība pie mums neko nelemj. Ministri izpilda Lukašenko personiskos rīkojumus. Neesmu redzējis, ka kāds no ministriem dotos pie premjerministra. Šādā situācijā vienkāršāk būtu noteikt, ka valdību vada prezidents, kā tas ir, piemēram, ASV. Ticamākais iemesls valdības atlaišanai – propagandas nolūki. Cilvēki, kas tika atlaisti no valdības, bija pazīstami kā reformatori un uzturēja sakarus ar starptautiskajiem kreditoriem un bija piekritēji sadarbībai ar Starptautisko valūtas fondu. No prezidenta paziņojumiem var secināt, ka nekādu ekonomisko reformu nebūs un sadarbība ar SVF šobrīd viņam nav aktuāla.
Vai tiešām Lukašenko visu kontrolē Baltkrievijā?
Tas ir mīts. Valsts mediji regulāri izplata vēstījumu, ka prezidenta rīkojumus neapspriež, bet izpilda. Pirms pieciem gadiem prezidenta administrācija veica pētījumu, kurā secināts, ka 1/3 no rīkojumiem izdodas izpildīt. Bet lēmumu izpildē lomu nespēlē piešķirtā nauda, bet gan ierēdņu darba kvalitāte. Tādēļ ir arī gadījumi, kad ekonomisko statistiku ierēdņi reģionos mēdz viltot. Tomēr valsts specdienesti ļoti rūpīgi vēro ekonomisko situāciju. Viņu rīcībā ir arī slepeni socioloģijas dati, kas ir precīzi. Specdienesti dod adekvātu ainu par valsts ekonomiku, taču atkal ir jautājums, vai prezidents to atbilstoši interpretē. Un to prezidents nedara, viņš uzveļ atbildību ierēdņiem, nevis uzņemas vainu uz sevi par nepareiziem rīkojumiem.
Nesen Minskā tika aizturēti vairāki žurnālisti no interneta medija “tut.by” un tā birojā veikta kratīšana. Ko tas nozīmē?
Pēdējos divus gadus varas iestādes izdara spēcīgu spiedienu uz medijiem. Vara ir zaudējusi nacionālo informācijas lauku. Pie mums ir Krievijas mediju produkti, kā arī saturs no interneta un sociālajiem tīkliem, kuru specdienestiem nav iespējams kontrolēt. Valsts medijiem uzticības līmenis samazinās. Tuvojas parlamenta un prezidenta vēlēšanas, un nav ziņu par skaidru Krievijas atbalstu Lukašenko. Prezidents mēģina apgalvot, ka var notikt Ukrainas scenārijs.
Vara mēģina iebiedēt žurnālistus, sakot: “Puiši, to drīkstat darīt, bet to – nē!”
Taču no valsts puses netiek piedāvāti kvalitatīvi mediji, kas aizvietotu Krievijas ražojumu. Pie mums mēģina veidot tādus televīzijas šovus kā Krievijā. Taču nav izpratnes, ka mums ir cita kultūra. Krievijā un Ukrainā varbūt cilvēkiem patīk, ka televīzijā vai parlamentā kaujas, taču pie mums tas nestrādā. Ja cilvēks gribēs redzēt kautiņu, viņš var doties uz staciju paskatīties, kā to dara alkoholiķi. Baltkrievijā, ja cilvēks ieslēdz televizoru, viņš vēlas redzēt kompetentus cilvēkus, kas izskaidro problēmu, bet nevēlas redzēt zvēriskumu. Pie mums skandāli nestrādā. Polijas kanāls “Belsat” arī mēģināja šādus šovus veidot, tie pie mums neiesakņojās.
Nesen notika Lukašenko un Putina tikšanās. Vai pēc tās var spriest par abu valstu attiecībām?
Tas ir rituāls. Visi lēmumi tika pieņemti iepriekš. Konkrētā tikšanās bija kārtējā demonstrācija, ka par spīti starp Minsku un Maskavu valdošajām pretrunām abas valstis ir cieši sabiedrotie. Lukašenko izmantoja iespēju, lai parādītu, ka attiecības ar Putinu joprojām ir labas un starp viņiem nav personiska konflikta. Putinam – kārtējais garlaicīgais brauciens. Viņš Baltkrievijā bija dažas stundas. Pagaidām var teikt, ka abas puses turpinās ievērot rituālu un runāt par savienību un partnerību. Tomēr uzticība nepastāv.
Tāpat kā Putinam nav personiskas intereses par Baltkrieviju. Fakts, ka jaunais Krievijas vēstnieks Minskā Mihails Babičs saņēmis īpašā Krievijas prezidenta pārstāvja tirdzniecības un ekonomikas jautājumos statusu, ir zīme priekš Lukašenko, ka visus aktuālos jautājumus Krievija risinās ar vēstnieka starpniecību. Un nevajag atraut Putinu no daudz svarīgākām lietām – lūk, tāds vēstījums. Izplatīts mīts, ka Baltkrievija ir pilnīgi atkarīga no Maskavas.
Tomēr, ja mums būtu atkarība, starp Krieviju un Baltkrieviju nebūtu regulāru tirdzniecības karu, kuros Krievija bloķē mūsu piegādes. Baltkrievijas ārpolitikai raksturīga savu interešu balansēšana starp ES un Krieviju. Ar Rietumiem mēģinot “aizvākt” jautājumus par cilvēktiesībām un vārda brīvību, bet ar Maskavu saglabāt esošo attiecību līmeni un neatteikties no ekonomiskiem labumiem. No 2005. līdz 2016. gadam no Krievijas Baltkrievijā ieplūduši 106 miljardi ASV dolāru. No šāda Krievijas ekonomiskā atbalsta neviena valdība nevar atteikties un to nevar ignorēt.
Kādi Krievijas militārie objekti pašlaik atrodas Baltkrievijā?
Mūsu teritorijā ir divi Krievijas militārie objekti – viens ir sakaru uzturēšanai ar zemūdenēm, kā arī radars Baranavičos. Tas ir līdzīgs lokatoram, kāds savulaik bija Skrundā. Kopumā mūsu valstī ir 1300 Krievijas militārpersonu, kas lielākoties pilda tehniskas funkcijas. Mums ir vienota pretgaisa aizsardzības infrastruktūra ar Krieviju, kas palikusi kopš padomju laikiem, bet Krievija 2012. gadā to “noformēja” kā jaunu.
Pagājšgad saistībā ar mācībām “Zapad – 2017” izskanēja versijas, ka Krievijas spēki paliks Baltkrievijā pēc mācībām. Tas nenotika. Bet vai šāds scenārijs iespējams nākotnē?
Nedomāju, ka tas varētu notikt. Ir skaidri iezīmēta varas pozīcija, kam piekrituši Krievijas ģenerāļi. Tiek pieļauts – ja būs kāds saasinājums, tas var ilgt no sešām nedēļām līdz sešiem mēnešiem, kuru laikā iespējams pārsviest spēkus. Šādā situācijā nav vajadzības pēc pastāvīgas bāzes. Putins, Medvedevs un Šoigu teikuši, ka Baltkrievijā būšot Krievijas aviācijas bāze. Iespējams, ka tas var notikt nākotnē, ja Krievijas spiediens pastiprināsies.
Vai mācības “Zapad” bija iespēja Krievijai notestēt poligonus Baltkrievijā?
Jā, tas tā bija. Tā bija iespēja piestrādāt pie loģistikas jautājumiem, pārbaudīt arī dzelzceļa caurejamību. Ik pēc diviem gadiem notiek kopējās lielās mācības. Kad tās notiek Krievijā, tās sauc par “Savienības vairogu”, bet Baltkrievijā notiekošās sauc par “Zapad”. Jāsaka, ka Krievijas un Baltkrievijas attiecībās sadarbība drošības jomā ir “svētā govs”. Vienmēr tiek atgādināts, ka mūsu valstīm jācīnās pret militāriem draudiem.
Kas tad šajā kontekstā ir draudi?
Tiešā veidā nesaka, ka drauds būtu NATO. Oficiālajos avotos parādās formulējums, ka reģionā notiek militārā potenciāla audzēšana, kas var novest pie sadursmes. No Baltkrievijas puses tiek uzsvērts, ka reģionā paliek vairāk ieroču, tāpēc dzīvosim mierīgi, vienosimies un būsim starpnieki.
Kāda baltkrieviem ir izpratne par Latviju?
Mums nav bijušas vēsturiskas vai politiskas nesaskaņas. Daudziem baltkrieviem ir izveidojies pozitīvs Latvijas tēls no padomju laikiem. Vēl nesen Latvijā viesojās Baltkrievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks. Lukašenko nesen devās uz Gruziju, kur viņš nolika ziedus pie pieminekļa cilvēkiem, kas cīnījušies par Gruzijas teritoriālo vienotību. Pēc protokola viņš to varēja arī nedarīt, tomēr izdarīja šo soli, un starptautiskajās attiecībās šādi nelieli soļi spēlē būtiskāku lomu nekā iedomājamies.
Lietuva savukārt ir vairāk orientēta uz vērtībām, tādēļ tur ir daudz baltkrievu opozīcijas struktūru. Tajā lielu lomu spēlē loģistika, jo Viļņa atrodas divarpus stundu braucienā ar vilcienu vai autobusu, ir arī avioreisi. Pie mums joko, ka Minskai tuvākais apgabala centrs ir Viļņa, bet tās lidosta tiek saukta par “Minsku-3”, jo baltkrievi izmanto iespējas lidot no turienes ar lētajiem avioreisiem.
