Ministri ignorē deputātu jautājumus, “taciņa uz Saeimu būtu jāiestaigā pamatīgāk” 14
Ar katru parlamenta sasaukumu valdības ministri arvien retāk ierodas Saeimas namā, lai pildītu savu Satversmē noteikto pienākumu – atbildētu uz deputātu uzdotajiem jautājumiem. Valdības locekļi pēdējā laikā pat vairs necenšas izdomāt kādu attaisnojumu, bet vienkārši informē deputātus, ka neieradīsies uz atbilžu sniegšanu. Tādēļ Saeimas Juridiskā komisija šodien plāno veidot darba grupu, kuras uzdevums būs pilnveidot Kārtības rulli, lai nepieļautu šādu “bastošanu” no valdības locekļu puses.
Ministru prezidenta un ministru pienākums atbildēt uz deputātu uzdotajiem jautājumiem noteikts Satversmes 27. pantā. Savukārt Saeimas Kārtības rullis precizē kārtību, kā iztaujāšana notiek. Opozīcija norāda, ka šādas jautājumu un atbilžu sesijas esot teju vienīgais mehānisms mūsu politiskajā iekārtā, kas ļauj opozīcijas pārstāvjiem diskutēt ar valdības locekļiem. “Ja mēs paskatāmies uz šābrīža situāciju, tad redzam, ka ar katru Saeimu ministru attieksme pret parlamentu kļūst arvien sliktāka un sliktāka. Gadījušās pat tādas situācijas, ka ministrs deviņas reizes pēc kārtas neierodas sniegt atbildes. Ja nereaģēsim uz to, mēs īstenībā radīsim draudus parlamentārismam. Tas ataino ministru uzskatu, ka parlaments nav nekas,” sašutumu neslēpa deputāts Gunārs Kūtris (“No sirds Latvijai”). Savukārt Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”) norādīja, ka ministri, neierodoties uz atbilžu sesijām, vienkārši novelk laiku līdz kārtējās Saeimas sesijas beigām, jo šie jautājumi uz nākamo sesiju netiek pārcelti. Turklāt pa to laiku tas jau var būt zaudējis aktualitāti vai arī valdības lēmums ir pieņemts un nav vairs labojams. Deputāti arī vērš uzmanību uz strikti formalizēto mutisko atbilžu sniegšanas kārtību. Proti, ministriem atbildēšanai ir dotas tikai divas minūtes, bet deputātiem ļauts uzdot vien pāris papildjautājumu. Tādēļ nereti valdības locekļi gluži vienkārši divas minūtes “kuļ tukšus salmus”.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), lūgta novērtēt valdības locekļu attieksmi pret deputātu jautājumiem, izteicās diplomātiski: “Premjeram un ministram taciņa uz Saeimu būtu jāiestaigā daudz pamatīgāk.” Iepriekšējās valdības laikā I. Mūrniece koalīcijas padomes sēdēs vairākkārt vērsusies pie toreizējās premjeres Laimdotas Straujumas (“Vienotība”), lūdzot viņu nodrošināt ministru pārstāvniecību jautājumu un atbilžu sesijās. Diemžēl, spriežot pēc internetā pieejamā deputātu jautājumu saraksta, šis lūgums vai nu netika sadzirdēts, vai arī Straujuma nespēja mobilizēt savus ministrus. Tādēļ Mūrniece šo jautājumu vienā no pirmajām tikšanās reizēm pārrunājusi arī ar jauno Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un pauda cerību, ka jaunais premjers kā komandas vadītājs spēs motivēt ministrus sadarbībai ar parlamentu.
Taču opozīcijas pārstāvji vairs īpaši necer uz valdošo politiķu atsaucību. Tādēļ pagājušā gada novembrī viņi sagatavoja Saeimas Kārtības ruļļa grozījumus, paredzot, ka jautājumu un atbilžu sesijas tiek rīkotas 30 minūtes pēc katras Saeimas sēdes un ministriem uz tām būtu jāierodas obligāti (vienīgais pieļaujamais kavējuma iemesls būtu komandējums vai slimība). Tomēr valdošais vairākums šos priekšlikumus noraidīja. Deputāte Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) debatēs atzina, ka būtu nepieciešama diskusija par ministru iztaujāšanas kārtību, bet Kārtības rullis ir viens no svarīgākajiem valsts normatīvajiem aktiem, tādēļ tā grozījumi esot vispirms jāvērtē Frakciju padomē, nevis jāliek uz Saeimas balsojumu. Pagājušonedēļ Frakciju padome vienojās šos un citus Kārtības ruļļa grozījumus nodot Saeimas Juridiskajai komisijai. Savukārt Juridiskā komisija šodien plāno izveidot īpašu darba grupu šo grozījumu izvērtēšanai.
