Māra Libeka: Veselības ministres nepaveiktais 0
Katrs veselības ministrs, kas stājas amatā, cer, ka viņš būs labāks nekā iepriekšējais un izdarīs kaut ko vairāk, nekā to spējis priekšgājējs.
Bet ar laiku izrādās, jo vairāk medus ēd, jo rūgtāka mute paliek, un tas rūgtums nereti nav citu, bet gan paša radīts. Neatceros veselības ministru, kura popularitātes rādītājs būtu augsts, arī Ilze Viņķele nav nekāds izņēmums ar zemo sabiedrības novērtējumu.
Veselības ministre, atskaitoties par pirmā gada darba veikumu, dīvainā kārtā kā svarīgāko nenosauca kādu pašas līdz galam aizvirzītu panākumu pacientu interesēs, bet gan “divu grozu” atcelšanu.
Atcelt, izskaust, apturēt, iznīdēt – šī terminoloģija vairāk piedienas tiem, kuri cīnās pret valdību, veido “melno” PR politiķiem. No ministra gribētos dzirdēt, kurš ir tas labais darbs, kas vistiešākajā veidā pozitīvi skāris cilvēkus un kuru tieši tu, cienījamo ministr, esi panācis.
Būtu negodīgi apgalvot, ka Viņķelei te nebūtu ko teikt. Tas, ka visiem melanomas slimniekiem, sākot ar šo gadu, tiek apmaksāta imūnterapija, nenotiktu, ja ministre, reaģējot uz biedrības “Soli priekšā melanomai” spiedienu, nebūtu atradusi finansējumu esošā budžeta ietvaros, veicot sarunas ar zāļu ražotājiem.
Otrs Viņķeles labais darbs, ar ko viņa varētu sākt savu atskaiti, ir atrastie 730 tūkstoši eiro nedziedināmi slimu slimnieku ēdināšanai. Šajā gadījumā gan nauda ir paņemta no kompensējamo medikamentu annāles, taču skaidrojumu, tieši no kuras, Nacionālais veselības dienests nesniedz. Iespējams, ka nevēlēšanās stāstīt, cik grūti nauda “sakasīta”, bijis iemesls, lai šo faktu neizceltu augšgalā.
To, ko dos zāļu aktīvā nosaukuma izrakstīšana receptēs no 1. aprīļa, rādīs nākotne. Tāpat kā Viņķeles labo darbu sarakstā nosauktā veselības aprūpes sistēmas auditēšana, zāļu piecenojumu, kā arī aptieku izvietojuma kritēriju pārskatīšana.
Taču ir vairāki izaicinājumi, kuriem konkrētus risinājumus no Ilzes Viņķeles sagaida gan mediķi, gan pacienti, gan arī Krišjānis Kariņš kā valdības vadītājs. Tas ir skaidrs redzējums par prioritāru atalgojuma palielināšanu mediķiem, ārstniecības pakalpojumu un to pieejamības uzlabošanu pacientiem visā valstī, piedāvājumu veselības nozares nodrošināšanai ar cilvēkresursiem un kāds ir Veselības ministrijas plāns trūkstošo mediķu amata vietu aizpildīšanai.
Tātad atalgojums, atalgojums un vēlreiz atalgojums. Tikai šoreiz nepietiks ar to, ka nākamgad, kā to Saeimas deputātiem Revīzijas un publisko izdevumu komisijā stāstīja Veselības ministrijas pārstāvji, papildus būs nepieciešami gandrīz 300 miljoni eiro, bet 2022. gadā – jau 400 miljoni eiro.
Vajadzēs smalki un sīki izskaidrot papildu finansējuma aprēķinu, jo, kā izrādās pēc Saeimas deputāta Andrejs Judina sacītā, lielākā daļa deputātu uzskatījuši, ka šogad prasītie 120 miljoni eiro esot tikai un vienīgi ārstu un medicīnas māsu algu paaugstinājumam.
Taču šī summa bija plānota daudz lielākam ārstniecības personu pulkam, kura sastāvs, raugoties no Valsts ieņēmumu dienesta pozīcijām, atšķiras no tā, kā to veidojusi Veselības ministrija. Tātad pietrūcis komunikācijas un arī deputātu erudīcijas.
“Mēs gāžam to naudu sistēmā – te viņa ir. Mēs gāžam 100 miljonus, 200 miljonus, 300 miljonus, 400 miljonus jau tagad, bet kāds ir rezultāts? Vai mums rindas ir mazākas? Vai mums mediķi ir apmierināti ar labām algām? Es dzirdu sūdzības, ka viņi nav apmierināti. Kas ir jādara? Ir jādara viena lieta – tas pats, kas izglītībā – efektivitāte,” tā Kariņš Saeimas ārkārtas sēdē par 2020. gada valsts budžeta pieņemšanu.
Kariņš izdevis rezolūciju Viņķelei skaidrot veselības aprūpes reformas gaitu un modri sekojot līdzi, cik prasmīgi ministre cīnās par efektivitāti. Pēc Kariņa teiktā, uzturēt 40 slimnīcas diviem miljoniem cilvēku esot par daudz. Slimnīcas jau izrevidētas, gaida savu likteni un cer, ka celmi tiks lauzti ar prātu, ne ar spēku.
Ja pēc gada nozīmīgāko ministres darbu augšgalā atkal būs tās pozīcijas, kas aizvērtas un likvidētas, bet ne tās, kas tikai un vienīgi Viņķeles radītas, tad velti gaidīt, kad veselības aprūpes padebeši kļūs gaišāki.
Atceros, ka bijusī veselības ministre Ingrīda Circene ziedoja savu enerģiju finansējuma piesaistei medicīniskās apaugļošanas procedūrām, un, lūdzu, te ir rezultāts – Latvija pēdējos gados ir vienā no augstākajām vietām šo procedūru efektivitātes ziņā – grūtniecība iestājusies teju 50% gadījumu. Kurš būs Viņķeles efektivitātes rādītājs?
