Ministre: viens no lielākajiem blokiem enerģijas ietaupīšanai Latvijā ir māju siltināšana 12
Viens no lielākajiem blokiem, kur Energoefektivitātes likumprojekta kontekstā iespējams sasniegt būtisku enerģijas ietaupījumu, ir daudzdzīvokļu māju siltināšana, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.
Energoefektivitātes likumprojekts, kuru apstiprināja valdība un drīzumā sāks skatīt Saeima, ir jāpieņem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par energoefektivitāti prasībām, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu noteikt un ar energoefektivitātes pasākumiem nodrošināt indikatīva enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanu līdz 2020.gadam.
“Viens no lielākajiem blokiem ir daudzdzīvokļu māju siltināšana. Redzam, ka vairāk nekā 75% no kopējā dzīvojamā fonda ir energoneefektīvi un tur var iegūt ļoti lielu ietaupījumu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs savās struktūrfondu programmās esam paredzējuši lielu finansējumu tieši šim mērķim. Otrs bloks ir uzņēmumi, arī ir pieejams struktūrfondu finansējums papildu uzņēmumu motivācijai. Trešais lielais bloks ir siltumapgādes sistēmas. Šajā ziņā būs prasība lielajiem siltumapgādes sistēmas uzņēmumiem patēriņa ziņā pašiem kļūt energoefektīvākiem. Tas attiecas arī uz [energokompānijām] “Latvijas Gāze”, “Latvenergo” – arī viņiem būs jāizpilda mājasdarbs,” klāstīja Reizniece-Ozola.
Viņa norādīja, ka vienlaikus arī transporta sektora uzņēmumiem būs jādomā, kur var ietaupīt un kādus pasākumus iekļaut atskaitē par enerģijas ietaupījumu. Piemērs varētu būt ritošā sastāva elektrifikācija dzelzceļa nozarē.
Vienlaikus ministre atzina, ka ir diezgan plašs pasākumu spektrs, ko Latvija var iekļaut atskaitē par enerģijas ietaupījumu. “Tāpēc arī palūdzām “Latvenergo” veikt pētījumu par alternatīviem pasākumiem, kurus mēs varētu uzskaitīt. “Latvenergo” pat apsvēra iespēju uzdāvināt katrai mājsaimniecībai energoefektīvu spuldzi, kas vienā gadā varētu veidot diezgan labu ietaupījumu un attiecīgi uzrādāmo rezultātu. Vienlaikus jāatzīst, ka trūkst prakses. Tās valstis, kas bijušas aktīvākas pasākumu uzskaitīšanā, piemēram, Somija, viņi jau ir iesnieguši savas atskaites Eiropas Komisijai. Komisija gan vēl nav atbildējusi, kas tai patīk, kas nepatīk. Tas lielā mērā ir interpretācijas jautājums, cik labi mēs pratīsim pamatot aprēķinus. Savukārt to, kas paliks pāri, mums būs jāliek tarifā, bet ceru, ka tā daļa būs maza,” teica Reizniece-Ozola.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Saeima jūnija sākuma nodeva izskatīšanai komisijās Ekonomikas ministrijas izstrādāto Energoefektivitātes likumprojektu. Tas jāpieņem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par energoefektivitāti prasībām, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu noteikt un ar energoefektivitātes pasākumiem nodrošināt indikatīva enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanu līdz 2020.gadam.
Obligātais ietaupītās enerģijas mērķis tiek aprēķināts kumulatīvi jeb summāri uzkrājot. Tas nozīmē, ka ikgadējie enerģijas ietaupījumi summējas no iepriekšējā gadā iegūtajiem enerģijas ietaupījumiem un jaunajiem enerģijas ietaupījumiem, kas iegūti atbilstošajā gadā. Obligātais enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķis 2014.līdz 2020.gadam atbilst enerģijas ietaupījumam 2474 gigavatstundas.
Valsts obligāto enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi var sasniegt, piemērojot energoefektivitātes pienākuma shēmu, alternatīvos energoefektivitātes pasākumus galapatēriņā vai abu iepriekš minēto iespēju kombināciju. Energoefektivitātes pasākumi tiks īstenoti visos galapatēriņa sektoros.
Energoefektivitātes likumprojekts paredz indikatīvo valsts enerģijas ietaupījuma mērķi, valsts energoefektivitātes fondu un energoefektivitātes monitoringu, publiskā sektora energoefektivitāti un atbildīgās ministrijas tiesības un pienākumus, enerģijas galapatēriņa efektivitātes un energoefektivitātes pakalpojumu veicināšanu. Jaunais regulējums arī paģēr energoauditus, energoefektivitātes pienākumu shēmu, siltumapgādes un dzesēšanas efektivitāti, kā arī administratīvos pārkāpumus.
