Strīdā par fizikas vai ķīmijas eksāmenu iesaistīti gan politiķi, gan uzņēmēji 11
Kamēr uzņēmēji un ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis prasa nekavējoties ieviest obligātu fizikas vai ķīmijas eksāmenu vidusskolu absolventiem, Ministru prezidente Laimdota Straujuma sola to izdarīt trīs gadu laikā, bet izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete joprojām uzskata, ka obligāts eksāmens nav nepieciešams.
Eksāmena jautājuma atrisināšanu kavē ne tikai politiķu domstarpības, bet arī juridiskas neskaidrības par to, vai vēl ir spēkā valdības janvārī pieņemtais lēmums par fizikas un ķīmijas eksāmenu ieviešanu. Iepriekšējā, tobrīd jau demisionējušā valdība, akceptējot Izglītības pamatnostādnes 2014. līdz 2020. gadam, pieņēma arī protokollēmumu, kurā cita starpā teikts, ka pamatnostādnēs jāparedz arī obligāta eksāmena ieviešana ķīmijā vai fizikā (pēc absolventa izvēles). Taču dokuments vēl bija jāapstiprina Saeimai. Drīz toreizējā izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska (Reformu partija) vietā stājās Ina Druviete (“Vienotība”), bet dokuments par pamatnostādnēm tika virzīts uz Saeimu. Saeimas deputāti saskaņā ar procedūru varēja šīs pamatnostādnes noraidīt vai apstiprināt, bet ne būtiski labot. Debatēs gan ārpusfrakciju deputāte Inga Bite ieminējās par kādu reformu, kas paredz obligāto eksāmenu, bet neviens deputāts nepajautāja, kāpēc pamatnostādnes to neparedz.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) apgalvo, ka pirmajā variantā, ko valdība iesniedza Saeimai, bija iekļauta eksāmenu ieviešana, bet, kad Saeimā nonāca redakcionāli precizētais variants, eksāmens no dokumenta jau bija pazudis. “Dokuments bija patvaļīgi labots, taču deputāti to nepamanīja. Mēs bijām devuši IZM uzticības kredītu, kas tika pievilts,” skaidro D. Reizniece-Ozola.
Tā pamatnostādnes cauri Saeimai tika bez ieraksta par obligāto eksāmenu. Tagad Saeimā gūtais apstiprinājums pamatnostādnēm ir trumpis I. Druvietes rokās. Kad viņai pārmet, ka ministrija nepilda Ministru kabineta lēmumu, ministre atbild: Saeima apstiprināja pamatnostādnes, kurās nav minēts eksāmens, un parlamenta lēmums ir augstāks par valdības lemto.
Tikmēr Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās Inese Gailīte teic, ka valdības dotais uzdevums IZM ieviest centralizēto eksāmenu fizikā un ķīmijā joprojām ir spēkā un, sagatavojot Ministru kabineta noteikumus par valsts pārbaudījumu norisi 2016./2017. mācību gadā, tajos jāiekļauj arī fizikas un ķīmijas eksāmeni.
D. Reizniece-Ozola norāda: IZM vēl jāizstrādā rīcības plāns pamatnostādņu izpildei. Tas būs jāapstiprina valdībā. Ja ministru vairākums uzskatīs, ka eksāmeni plānā jāiekļauj, IZM būs jāklausa. “Eksāmena ieviešana nav pretrunā ar pamatnostādnēm,” ir pārliecināta D. Reizniece-Ozola. Viņa piebilst: eksakto zinātņu eksāmeni jākārto visiem, taču par to, kādiem tiem jābūt, vēl jādiskutē. Nav pieņemama iepriekšējās valdības rīcība, strauji un nepārdomāti ieviešot jaunu eksāmenu. Tiem jauniešiem, kuri jau mācās vidusskolā, jāļauj skolu pabeigt bez obligātā eksāmena.
Valdību veidojošo frakciju koalīcijas padome pirmdien vienojās, ka obligātie dabaszinātņu eksāmeni jāievieš. Kaut L. Straujuma (“Vienotība”) apgalvoja, ka šim lēmumam piekrīt arī I. Druviete, IZM uzzināju, ka ministre domas nav mainījusi un uzskata: eksāmenu nevar ieviest kā pātagu. Viņasprāt, skolēni jāieinteresē par eksaktajām zinātnēm, uzlabojot mācību saturu un pasniegšanas metodes, nevis jāuzspiež eksāmens.
Par to, ka eksāmens ķīmijā un fizikā tiks ieviests, liek domāt IZM pakļautā Valsts izglītības satura centra (VISC) rīcība. Centrs jau nākamajā mācību gadā daļā Latvijas skolu grasās izmēģināt fizikas un ķīmijas eksāmenu, kuru kārtotu visi vidusskolu absolventi. Tas būs pilotprojekts, un eksāmena kārtotāji varēs izvēlēties, vai tā rezultātu iekļaut sertifikātā par vidējās izglītības iegūšanu vai ne. Eksāmeni, ko kārtos visi, būs vieglāki nekā ķīmijas un fizikas eksāmeni skolēniem, kas to izvēlējušies labprātīgi. Tas nozīmē, ka nākamā mācību gada beigās notiks pat pa diviem eksāmeniem fizikā un ķīmijā, jo joprojām būs iespēja kārtot arī grūtos izvēles eksāmenus, kuru sertifikāts nepieciešams, lai iestātos, piemēram, farmācijas studiju programmā. VISC vadītājs Guntis Vasiļevskis uzskata, ka jārīkojas tā, lai katrā skolā notiktu tikai viens no fizikas un ķīmijas eksāmenu veidiem. Citādi jau tā grūtais eksāmenu laiks skolām būs vēl sarežģītāks. Aprēķināts, ka jauno obligāto eksāmenu ieviešana ‒ satura izstrāde, tā norise, labošana un rezultātu analīze – izmaksās 1,8 miljonus gadā.
Sašutuši par izglītības un zinātnes ministres iestāšanos pret obligātajiem ķīmijas un fizikas eksāmeniem ir uzņēmēji, kuri asi izjūt dabaszinātnes pārzinošu darbaspēku trūkumu. Uzņēmuma “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis pat aicinājis I. Druvieti atkāpties, ja viņa negrasās ieviest šo eksāmenu. Izglītības sistēmā pieļauto kļūdu dēļ “Lattelecom” esot spiests pirkt Baltkrievijas un Krievijas programmētāju pakalpojumus.
