Ministre: Īrija vēlētos, lai tirdzniecības attiecības ar Latviju būtu ciešākas 0
Īrija vēlētos, lai tirdzniecības attiecības ar Latviju būtu ciešākas, intervijā aģentūrai LETA sacīja Īrijas valsts ministre Eiropas lietās Helēna Makentija.
Komentējot to, kur Latvijas un Īrijas attiecības būtu nepieciešams paplašināt, ministre skaidroja, ka abām valstīm jāturpina sadarboties gan jaunajā Hanzas savienībā, gan divpusēji. Īrija vēlētos, lai tirdzniecības attiecības ar Latviju būtu ciešākas, jo šobrīd gan preču, gan pakalpojumu apjomā tās ir mazākas nekā varētu vēlēties.
“Domāju, ka, piemēram, jaunu gaisa savienojumu atklāšana starp abām valstīm to varētu palīdzēt risināt. Politiskā līmenī noteikti varam palielināt vizīšu intensitāti starp abām valstīm. Tāpat Īrijai un Latvijai ir labi vēstnieki, kas strādā pie būtiskāko sadarbības iespēju apzināšanas,” norādīja ministre.
Viņa minēja, ka viens no veidiem kā uzlabot tirdzniecības attiecības ir arī ar diasporas palīdzību. Stiprināt gan politiskās, gan ekonomiskās saites un sadarbību iespējams arī ar kultūras saitēm. Kā platformu, kur paplašināt sadarbību ar Latviju, Īrija saredz Baltijas un Ziemeļvalstu grupu (NB8). Īrijai un Nīderlandei pievienojoties Baltijas un Skandināvijas valstu grupai, tiek runāts par jauno Hanzas savienību.
Šādā formātā Īrija saredz kopīgu sadarbību finanšu jautājumos un pastāv arī sadarbība digitālajā vienotajā tirgū un lauksaimniecībā, īpaši saistībā ar nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu. “Mazām valstīm, kā Īrijai un Latvijai, ir daudz kopīga, mums nepieciešams vienam otru atbalstīt un strādāt kopā mums būtiskajos jautājumos, uzrunājot arī lielās valstis,” pārliecību pauda Makentija.
Minot saskarsmes punktus jaunajā Hanzas savienībā, ministre norādīja uz kopīgiem viedokļiem nodokļu jautājumos, digitālo nodokļu jautājumos un saistībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD). Digitālo nodokļu jautājumos esot būtiski, lai Eiropa neuzstādītu tikai savus noteikumus, bet strādātu kopā ar citiem starptautiskajiem spēlētājiem. Šiem nodokļu jautājumiem jābūt nacionālai kompetencei, uzskata ministre.
Vienlaikus viņa atzina, ka vienprātība ne vienmēr pastāv, kas ir saprotami. “Diskusijas vienmēr ir dinamiskas gan ES daudzgadu budžeta, gan drošības, gan migrācijas jautājumos. ES daudzgadu budžeta kontekstā Īrijas prioritātes ir uzturēt tradicionālās politikas vismaz esošajā līmenī, proti, kohēzijas un kopējo lauksaimniecības politiku. No šīm tradicionālajām politikām esam guvuši lielu labumu un arī citām ES dalībvalstīm būtu jāturpina no tām gūt labumu,” teica Makentija.
