Ministre: Igaunijas valdība atbalstītu privātā sektora iniciatīvu veidot LNG termināli 13
Igaunijas valdība atbalstītu privātā sektora iniciatīvu nodrošināt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) glabāšanas un regazifikācijas (FSRU) kuģa atrašanos pie Igaunijas krastiem, otrdien paziņoja Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Rīna Sikuta.
Pirmdien Igaunijas un Somijas ekonomikas ministri panāca principiālu vienošanos, ka abu valstu kopprojektā iznomātais FSRU kuģis līdz gada beigām būs pietauvots Somu līča Somijas pusē.
Sikuta otrdien ziņu aģentūrai BNS paskaidroja, ka gāzes piegādes Igaunijai ir atkarīgas no LNG termināļa Lietuvas Klaipēdas ostā, pazemes gāzes krātuves Latvijā un jaunā LNG termināļa, kas gada nogalē sāks darbu Somijas krastos Inko.
“Ir vairāki piegāžu avoti, un [Igaunijas valstij piederošā elektrības un dabasgāzes pārvades sistēmu operatora] “Elering” veiktā piegāžu drošības analīze liecina, ka Baltijas valstu un Somijas reģionā gaidāmajā ziemā gāzes deficīta nebūs, tomēr mainīgajā drošības situācijā ar enerģijas piegādi saistītie riski ir augstāki nekā jebkad iepriekš. Tādēļ valsts ļoti atbalstītu, ja, piemēram, privātais sektors vēlētos peldošo termināli pietauvot Igaunijas krastos, jo papildu piegāžu avots tikai uzlabos gāzes piegāžu drošumu,” klāstīja ministre.
Runājot par Igaunijas privāto kompāniju “Alexela” un ‘Infortar” attīstīto LNG termināļa infrastruktūras projektu Paldiskos, Sikuta teica, ka uzņēmumiem vasarā tika dota iespēja izbūvēto piestātni nepieciešamības gadījumā pārdot dažu gadu laikā. Tādā gadījumā valsts ir gatava piestātni iegādāties par cenu, kas atbilst reāli veiktajām investīcijām līdz piestātnes būvniecībā iztērētajai summai, viņa paskaidroja.
“Valsts ir ieinteresēta, lai Igaunijai jebkurā gadījumā būtu iespēja saņemt LNG, un tādēļ tika noslēgta tāda vienošanās. Vienlaikus nevar izslēgt, ka privātās kompānijas atradīs veidu piestātnes aktīvai izmantošanai un šo iespēju nevarēs izmantot,” sacīja Sikuta.
Jau vēstīts, ka pavasarī Igaunija un Somija vienojās, ka FSRU kuģis atradīsies tur, kur vispirms tiks pabeigti termināļa būvdarbi. Paldiskos tos paredzēts pabeigt novembra sākumā, bet Inko – decembrī, tomēr pirmdien Sikuta apstiprināja, ka nolemts kuģi tomēr novietot Inko.
Pēc Sikutas teiktā, Somija esot paskaidrojusi, cik ļoti mainījusies situācija attiecībā uz Somiju kopš pavasara – Krievija pārtraukusi gāzes piegādi un pēc gāzesvadu “Nord Stream” spridzināšanas radušās bažas par Inko un Paldiskus savienojošā gāzesvada “Balticconnector” drošību.
Igaunijas un Somijas vienošanās paredz, ka Igaunijas gāzes tirgotājiem būs pirmtiesības iegādāties konkrētu katra LNG tankkuģa kravas daļu pārdošanai Igaunijā.
Jau septembra beigās Sikuta sacīja, ka Igaunijai būtu vajadzīgs savs LNG termināļa kuģis, kurš atrastos Paldiskos, un ka to varētu iznomāt jau šajā ziemā.
ASV kompānijas “Excelerate Energy” glabāšanas un regazifikācijas kuģis “Exemplar” pēc ziemas līguma izpildes Argentīnā augusta beigās sāka ceļu uz Eiropu. Pašlaik Spānijā sausajā dokā tas tiek gatavots darbam ziemas apstākļos.
Kuģis saskaņā ar desmit gadu čartera līgumu, kuru ASV kompānija parakstījusi ar Somijas gāzes sistēmu operatoru “Gasgrid Finland”, apkalpos Somiju, Igauniju un pārējās Baltijas valstis. Lēsts, ka nomas izmaksas desmit gados sasniegs 460 miljonus eiro, kam papildus ir mainīgās izmaksas atkarībā no piegādātā gāzes daudzuma.
Kuģis ir 291 metru garš un 43 metrus plats, tā tilpums ir aptuveni 151 000 kubikmetru, kas pilnībā piekrautā veidā atbilst aptuveni 68 000 tonnām sašķidrinātās dabasgāzes.
Termināļa projektu Paldiskos attīsta Igaunijas uzņēmums “Alexela”. Aprīlī tam pievienojās investīciju kompānija “Infortar”, kurai pieder dabasgāzes tirgotājs “Eesti Gaas”.
Plānots, ka terminālim nepieciešamā infrastruktūra tiks izbūvēta līdz šī gada 1.novembrim.
Termināli Paldiskos izmantot dabasgāzes piegāžu saņemšanai iecerējusi arī Latvija, kura gan ķērusies arī pie sava LNG termināļa Skultē projekta virzīšanas.
