Šadurskis ķēries pie Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA). Man gan rodas sajūta, ka RPIVA tiks likvidēta, lai varētu teikt, ka ir notikusi augstskolu konsolidācija, un Šadurskis cer, ka vairāk neko šajā jomā no viņa neprasīs. 5
Ja godīgi jāsaka, tā tas varētu būt. Šadurskis nepieļauj tādas kļūdas, kādas bija man – radīju sev opozīciju lielā daļā augstākās izglītības iestāžu.
Sākotnēji gan ministrijas ierēdņi izteicās, ka RPIVA pievienošana LU ir signāls visām augstskolām, no kā visu ko varēja saprast. Taču ātri vien viedoklis mainījās, ka runa esot tikai par RPIVA. Šadurskis izvēlējās konsolidācijai tieši to augstskolu, par kuras slēgšanu augstākās izglītības nozarē ir zināma vienprātība.
Tā vairs nav diskutējama lieta, ka augstskolas ir jāapvieno. Tādas bļaustīšanās kā manā laikā par to nav. Augstskolas, iespējams, domā, ka ar RPIVA process apstāsies. Es arī pieļauju, ka tādu lēmumu kā par RPIVA vairs nebūs. Toties 2019. gada programmu akreditācija varētu būt stingra. Pēc tās daļā augstskolu būs tik maz programmu, ka tās nomirs dabiskā nāvē.
No otras puses, augstākās izglītības lobijs joprojām ir gana liels. To apliecina tas, ka atkal ir ievēlēta Augstākās izglītības padome, kas, visticamāk, neko nedarīs, kaut tieši šai padomei taču būtu jāizstrādā augstākās izglītības iestāžu konsolidācijas plāns. Augstskolām ir izdevīgi, ka ir šāda padome, kas no tām neko neprasa.
Domāju, ka Eiropas struktūrfondu finansējums tiek pārāk maz izmantots, lai motivētu sakārtot skolu un augstskolu tīklu. Un kāpēc tas netiek vairāk izmantots, lai veicinātu institūciju sadarbību? Piemēram, nosakot, ka augstskolas var saņemt šo finansējumu, ja veido kopīgas doktorantūras studiju programmas. Tas būtu ar pūkainiem cimdiem, nevis ar cirvi, kā tas varēja būt manā laikā. Ja sistēmas sakārtošana notiktu ar finanšu pīrāgu palīdzību, droši vien neviens ministra demisiju neprasītu.
