Pēc Toma Artūra Pleša domām, sabiedrībā valdot skepse par jauniem cilvēkiem politikā un tāpēc esot sajūta, ka kāds aiz viņiem stāv.
Pēc Toma Artūra Pleša domām, sabiedrībā valdot skepse par jauniem cilvēkiem politikā un tāpēc esot sajūta, ka kāds aiz viņiem stāv.
Foto: Zane Bitere/LETA

VARAM ministra interese par azartspēlēm neatslābst 0

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Pilnīga neveiksme! Eksperti nosaukuši 7 automašīnas, kuras kalpo uz pusi īsāku laiku nekā citas 15
Kokteilis
Valsts policijas šefam Armandam Rukam dienesta romāns: “Es ar šo sievieti dzīvoju kopā!”
Kokteilis
Vai Laura Grēviņa ir Guntara Rača meita? Iesaistītās puses komentējušas skandalozās runas 4
Lasīt citas ziņas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“AP”) apturējis ne tikai Ķekavas, Rīgas un Cēsu novada saistošos noteikumus – tie jāpārstrādā arī Ādažu un Limbažu novadiem.

Ministrs A. T. Plešs priekšvēlēšanu laikā notur sev pievērsto sabiedrības uzmanību, ik pa laikam apturot kādas pašvaldības noteikumus par azartspēļu ierobežošanu.
CITI ŠOBRĪD LASA

Lielāko rezonansi izraisīja Rīgas pilsētas teritorijas plānojuma apturēšana, bet pavisam nesen līdzīgs liktenis bija Cēsu novada domes apstiprinātajiem teritorijas plānojuma grozījumiem. Ar to šis uzskaitījums, visticamāk, nebeigsies.

A. T. Plešs “Latvijas Avīzei” pieļāva, ka varot nākties apturēt arī Ādažu novada saistošos noteikumus, ar kuriem ir liegta azartspēļu zāļu darbība visā pašvaldības teritorijā. VARAM vēstuli par noteikumu neatbilstību likumam ir saņēmis arī Limbažu novads.

Vietvaru centienus savā teritorijā aizliegt azartspēles A. T. Plešs saista ar Saeimas vēlēšanām. Limbažu novada priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (LRA) “Latvijas Avīzei” teica, ka viņa plānos nav startēt Saeimas vēlēšanās. Pagaidām Limbažu pašvaldība nevērsīsies Sa­tversmes tiesā, jo azartspēļu biznesa regulēšana nav šā brīža prioritāte. Tagad pašvaldībām ir daudz nopietnākas problēmas, kas saistītas ar Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanu, augošajām degvielas un energoresursu cenām, agrāko novadu apvienošanu.

Tā vietā, lai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pašvaldības atbalstītu šajā grūtajā laikā, novadu darbs tiek vēl vairāk apgrūtināts ar “milzīgo normatīvismu, nedodot iespēju deputātiem pašiem lemt”, sacīja D. Straubergs.

Viņaprāt, “pašvaldību ministrija ir pašvaldību ienaidnieks”.

Līdzīgos ieskatos bija vēl vairāki novadu priekšsēži, izsakot aizdomas, ka ministra pārstāvētā partija lobē azartspēļu biznesa intereses, uz ko norādīja arī Rīgas domes vadība pēc Rīgas teritorijas plānojuma atcelšanas.

Rindā uz Satversmes tiesu

Vislielāko rezonansi izraisīja ministra lēmums apturēt Rīgas teritorijas plānojumu, kas paredz azartspēles aizliegt visā teritorijā, atļaujot to organizēšanu četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Līdzīgi lēmis arī Cēsu novads, kura teritorijas plānojuma grozījumu attiecīgā punkta darbību arī ministrs apturēja. Domes sēdē nesen bija plānots šo punktu svītrot, lai nekavētu attīstības projektu īstenošanu. Taču dome tomēr jautājumu atlika.

Tā prasīs no VARAM papildu informāciju, jo nav metodisko norādījumu, cik lielā mērā pašvaldības var azartspēles ierobežot.

Pēc tam domnieki lems, vai nevērsties Satversmes tiesā. Tiesa jau ir ierosinājusi lietu pēc Ķekavas novada domes prasības pieteikuma par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra lēmumu apturēt tās saistošos noteikumus par azartspēļu ierobežošanu. Satversmes tiesā plāno vērsties arī Ādažu novada dome.

Reklāma
Reklāma

Limbažu novada dome kopā ar juristiem vēl lems, kādas izmaiņas saistošajos noteikumos veikt, teica D. Straubergs. Plānots noteikt vietas, kurās azartspēles liegts organizēt, kas nozīmē, ka būs arī vietas, kur tās ir atļautas. Līdzīgus noteikumus ir apstiprinājusi Jēkabpils novada dome, kas ir norādījusi vietas, kur nav atļauts izvietot spēļu zāles.

Uzskaitījums ir ļoti plašs – piemēram, spēļu zāles nevarēs atrasties valsts un pašvaldības iestāžu, izglītības un veselības aprūpes iestāžu apkārtnē, dievnamu tuvumā, publiskajā ārtelpā pie parkiem un aktīvās atpūtas vietām. Tas liek domāt, ka tās varēs izvietot tikai maz­apdzīvotās vietās. D. Straubergs uzskata, ka ar laiku šīs problēmas nozīmība mazināsies arī tāpēc, ka cilvēki azartspēlēm var nodoties internetā.

VARAM rīkos semināru par spēļu zālēm

Likumā nav dotas tiesības pašvaldībām vispār aizliegt šo uzņēmējdarbības veidu – tas būtu tāpat kā aizliegt autoservisu darbību visā teritorijā, skaidroja A. T. Plešs. VARAM tuvākajā laikā plāno organizēt semināru pašvaldībām, lai izskaidrotu, kā piemērot likumā noteiktās tiesības ierobežot azartspēles.

Grozījumi “Azartspēļu un izložu likumā” nosaka, ka pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, nosakot vietas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt. Vairākas pašvaldības par tādu vietu ir noteikušas visu novada vai pilsētas teritoriju, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas, kurās saskaņā ar likumu var būt zāles.

Lūgts komentēt pašvaldību vadītāju teikto, ka tās sagaida no VARAM savu interešu pārstāvību valdībā un atbalstu šobrīd aktuālu problēmu risināšanā, A. T. Plešs norādīja, ka VARAM uzdevums ir uzraudzīt pašvaldību darbību un palīdzēt tām novērst pieņemto saistošo noteikumu neatbilstību likumam vai citiem normatīviem. Daudzos gadījumos pēc VARAM iebildēm vietvaras kļūdas esot novērsušas.

“Mēs skaidrojam, kā normatīvo aktu piemērot, un nonākam pie kopsaucēja,” teica ministrs. Publiski izskanot tikai tie daži gadījumi, kad novadu domes neievērojot norādījumus. A. T. Plešs kā pozitīvo piemēru minēja Salaspils domes lēmumu apstiprināt lokālplānojumu, kurā ir noteiktas vietas azartspēļu organizēšanai Salaspils teritorijā, ierobežojumus paredzot pilsētas centrā. Šajā gadījumā esot ievērots ierobežojumu samērīgums.

Lūgts komentēt partijas saistību ar azartspēļu biznesa pārstāvjiem, A. T. Plešs apgalvoja, ka “Latvijas attīstībai” “ne reizi nav saņēmusi finansējumu no azartspēļu biznesa”.

Par to ikviens varot pārliecināties, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājas lapā ir publiski pieejama visa informācija par ziedotājiem. Jāatgādina, ka bijušais partijas biedrs Māris Mičerevskis bija publiski stāstījis, kā uzņēmēji var politisko spēku finansiāli atbalstīt arī pastarpināti – viņu iedoto naudu, iespējams, var noziedot kāda cita persona.

Uz to A. T. Plešs atbildēja, atgādinot, ka KNAB ir intensīvi pētījis politiskā spēka finansiālo darbību un pēc masīvās pārbaudes nekādus nopietnus pārkāpumus neesot atklājis. “Tie ir politisko konkurentu izplatīti klaji meli, jo mēs esam spēcīgs konkurents pirms vēlēšanām,” uzskata ministrs.

Viņaprāt, sabiedrībā valdot skepse par jauniem cilvēkiem politikā un tāpēc esot sajūta, ka kāds aiz viņiem stāv. Tā A. T. Plešs atbildēja uz jautājumu, vai ministrs nestrādā partijas valdes locekļa Edgara Jaunupa interesēs, tādējādi riskējot ar savu politisko karjeru, ja vēlētāji viņa argumentiem nebūs noticējuši.

SAISTĪTIE RAKSTI