Ilmārs Stūriška: Sanda Ģirģena uzspēlētā futbola kampaņa 1
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) jau labu laiku skatās Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta amata virzienā un viņa galvenais “promouters” ir organizācijas kādreizējais ilggadējais vadītājs Guntis Indriksons. Ne velti ministrs futbola jautājumus pārrunājis ar Indriksona uzticības personu Vladimiru Koļesņičenko.
Oktobra vidū no LFF prezidenta krēsla, neizturot otro uzticības balsojumu, tika gāzts Kaspars Gorkšs. Nedēļu pirms tam viņš un Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis preses konferencē stāstīja par jaunumiem cīņā ar sarunātajām spēlēm.
Lai gan sākotnēji nebija plānots, Ģirģens uzstāja, ka arī vēlas stāties mediju priekšā, un tas kļuva par sākuma punktu viņa futbola sabiedrisko attiecību kampaņai.
Daudzi neslēpa smaidu, kad ministrs izteica ticību, ka dziļā purvā grimstošā Latvijas izlase pārskatāmā nākotnē varētu spēlēt pat pasaules čempionātā. Lai futbola saimē radītu savējā iespaidu, norādīja, ka kājbumbas spēlē trenējas viņa dēls. Tētis “pēc pasaules labākās prakses” arī individuāli trenējot atvasi futbolā un darba rezultātu atzinīgi vērtējot pat speciālisti ārzemēs.
Sandis Ģirģens futbola sabiedrību ar sevi iepazīstina atbilstoši pārstāvētā politiskā spēka “KPV LV” tradīcijām – ar pārspīlētiem un agresīviem uzstādījumiem. Likvidēšot shēmas LFF, sodīšot darboņus, kas stāv aiz sarunātajām spēlēm. Tik vien sīkums, ka rokudzelžu uzlikšanai nepieciešams tiesisks pamats. Te var vilkt paralēles, piemēram, ar viņa partijas priekšvēlēšanu dedzīgajiem solījumiem likvidēt OIK.
Interesanti, ka pirms divarpus gadiem par nodomiem pārņemt futbola dzīves grožus paziņoja iepriekšējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”). Arī viņu dienasgaismā izvilka Indriksona domubiedri, uzaicinot klātienē apmeklēt Latvijas izlases spēli Gruzijā.
Kozlovskis gan bija piezemētāks savos vēstījumos nekā Ģirģens, futbols vispār nebija viņa kaislība, jo sirdī dega hokeja liesma.
Līdz ar to mēģinājums salaulāties ar futbolu no malas izskatījās mākslīgs. Beigu beigās politiķis oficiāli nemaz nepieteicās vēlēšanām.
Aizkulisēs mēļo, ka iepriekšējā LFF vadība ar spēka struktūru pārstāvjiem grib sadoties rokās, lai nepieciešamības gadījumā varētu piesegt savas pēcpuses. LTV raidījuma “De facto” vēstītais, ka LFF savulaik veicis naudas pārskaitījumus ofšoros reģistrētām firmām, diemžēl nepārsteidz. Tāpat kā tas, ka ilggadējais ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis neko par to neatminas.
Vēl ne tik senā pagātnē futbola budžets nebūt nebija tik sulīgs kā šobrīd, kad sasniedzis divciparu skaitli. Toreiz no tā varēja kaut ko izspiest tā, lai zvērināti revidenti liktu savus parakstus zem gada finanšu pārskatiem, publiski radot iespaidu, ka nav kur piesieties, bet šobrīd iespējas ir vēl plašākas.
Pieraksts “KPV LV” Ģirģenam ir kā zīmogs, kuru nevar paslēpt žaketes kabatā. Veidojot sadarbību ar sponsoriem un pašvaldībām, tas var izrādīties pamatīgs šķērslis. Uz interešu konfliktu jau norādījis arī premjers Krišjānis Kariņš, turklāt ir pavisam pragmatisks jautājums – kā iespējams apvienot divus amatus, kas katrs prasa daudz uzmanības? Līdz šim neviens ministrs nav vadījis tāda mēroga sabiedrisku organizāciju.
Iespējams, iekšlietu ministrs šajā spēlē izrādīsies tikai kā pārmijnieks un reāli uz prezidenta krēslu kandidēs kāds cits. Aizkulisēs tiek cilāti iepriekšējo vēlēšanu zaudētāju Vadima Ļašenko un Krišjāņa Kļaviņa uzvārdi. Gan vienam, gan otram ir sava sēra bagāža. Noteikti uzradīsies vēl kāds. Gorkšs šoreiz palikšot malā.
Oficiāli pieteikums jāiesniedz līdz decembra izskaņai, bet vēlēšanas notiks aprīlī.
