Pat prezidents otrā rītā bija spiests attaisnot, ka ministrs bijis žvingulī. Egila Līcīša feļetons 28
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dažām lietām ir skaļa rezonanse, un tāda joprojām ir sestdien notikušajām pašvaldību vēlēšanām.
Nacionālā mēroga politisko spēku līderi savā starpā turpina strīdēties par balsošanas iznākumu.
Vieniem šķiet, ka vēlēšanās uzvarējis tiesiskums, otriem liekas, ka rezultāts ir apliecinājums Dzintarjūras krastā dzīvojošo cilvēku konservatīvai tieksmei pēc stabilitātes, bet trešie uzskata, ka izdarīta izvēle par labu racionālai politikai, nobalsots par saimniekiem savā zemē.
Sanāk, ka vienīgais piedāvājums, kas nav guvis pietiekamu atbalstu tēvzemes provincē, ir tas, ka pirmām kārtām nav jāsniedz palīdzība latviešiem, bet melnādainajiem un homoseksa darbiniekiem.
Pēc dažu politiķu domām, nekas dramatisks nav saskatāms arī vājā vēlēšanu apmeklējuma skaitlī – tas liecinot par Latviju kā augstas labklājības pakāpi sasniegušu zemi, kur labi paēdušos iedzīvotājus māc liekais svars un laiskums aiziet un divreiz četros gados izpildīt pilsoņa pienākumu.
Atstāsim ambiciozos partiju vadoņus plēšamies pie viņu dārgumu lādēm katram savā pozīcijā. Atgriežamies Rīgā. Pie centrālās valdības būšanām un nebūšanām.
Īsu brīdi pirms vietvaru vēlēšanām notika valdības locekļu rotācija, tika pārformēts Ministru kabinets.
Tikuši vaļā no satrunējušā un izpuvušā “KPV LV” projekta dalībniekiem, atlikušie četri valdošās koalīcijas pajinieki solījās neārdīt valdības pamatus un dzīvot tālākā saticībā kā grupasbiedri, draugi, partneri, varētu pat teikt, kā mīlnieki.
Attiecībās uzvesties korekti, vienam otru neaizvainojot, saprasties un strādāt lielā vienprātībā.
Jau veselu nedēļu solījums pildīts. Turklāt ar kopības izjūtu uzturošu komentāru internetā visā krāšņumā parādījās jaunais labklājības nozares vadītājs, JKP pārstāvis Gatis Eglītis.
Ministra pienākumu viņš pilda uz pusēm ar savu dvīņubrāli Krišjāni Feldmanu – pa dienu viens, pa nakti otrs.
Abi jau no Saeimas ievēlēšanas laika ir pazīstami urdītāji, lai ministri negulētu kā nosisti, bet 24 h sēdētu kā uz adatām un būtu uztrenēti teicamā sportiskā formā.
Nonācis valdības sastāvā, zaļoksnais labklājības ministrs laikam bija bišķiņ apvainojies, ka notikumi pašvaldību vēlēšanās aizēno pozitīvās pārmaiņas Ministru kabinetā.
Un ja gadījumā kāds nav pamanījis, ka kāds ellespuika kļuvis par labklājības ministru, tad drīzumā pat ar aklumu sistie piedzīvos daudz neredzēta! Cilvēks atgriezies no Briseles, zina, kā un ko vajag darīt pēc Eiropas labākiem standartiem!
Kā deputāts, nebūdams uz mutes sists, Eglītis jau bija publicējis atsevišķus jaudīgus tviterkomentārus, taču Gata ierakstu, lai spitālīgie politiskie spēki LRA, ZZS, “Saskaņa” pārāk nesapriecājas par atsevišķi ņemtām uzvarām municipālajās vēlēšanās, jo īstie naudas plūsmu kontrolētāji un dalītāji savām pašvaldībām būs valdošās koalīcijas četrinieks, savā kontā nepārpublicēja pat uzticamais dvīnis Krišjānis.
Jo tik sulīgi izteiktajam gan bija skaļa atbalss.
Pat Valsts prezidents otrā rītā bija spiests attaisnot, ka ministrs bijis žvingulī un nav to domājis nopietni.
Briesmīgi ālējās tviterzīmītē pieminētie pretspēki, kuri jutās morāli pazemoti no Eglīša cietsirdīgās mikroagresijas.
Sūdzējās, ka nu visas ekstras dabūšot savējie, kamēr politiski pretējas ievirzes vadības novados cilvēkiem būšot jādzīvo badā, slāpēs un trūkumā. Aicināja kravāt mantas un atdot tikko iegūto portfeli!
Nu neko. Eglītis lūdza aizmirst par šādu ierakstu. Viņš ministra postenī pret Latvijas ļaužu vajadzībām izturēšoties tik bezpartijiski, kā pienākas.
Jānudien, nākamais Jaunajai konservatīvajai partijai būs grūts eksistences cīņas gads, pastāvīgi uzlabojot organizācijas veselību, šķielējot uz partneriem un pretiniekiem, it kā tie būtu izleksējuši bordāniešu zemeņu ievārījumu burku un nolaiduši JKP reitingu klozetā.
Kopumā ainu skatot, grūtajā laika periodā valdības locekļi ir daudz gādājuši, lai darbaļaudīm arvien pieaugtu cipari krājgrāmatiņās, lai Latvijā neapklustu bērnu čalas un viņu audzinātāji saņemtu pa 500 eiro uz katru balto galviņu, lai arī pensionāru banku kontus papildinātu ar ievērojamu naudas summu noguldījumiem.
Atsākot darbu klātienē, ministri turpinās karsti un mokoši meklēt risinājumus sasāpējušiem jautājumiem.
Tiem, kurus piemeklējusi apātija un kam liekas, ka Latvija neko nevar viņiem palīdzēt, atgādināsim, ka daudz kur Āfrikā un Antarktīdā ir švakākas valdības par Latvijā esošo.
