Bergmanim ministra amats nebūšot par smagu 9
Pieredze aizsardzības struktūrās, sportiska neatlaidība un spēja apgūt jauno – šīs Raimonda Bergmaņa īpašības varētu kompensēt politiskās pieredzes trūkumu, ļaujot viņam kļūt par labu aizsardzības ministru, uzskata kandidāta pazinēji.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde vakar nolēma par Raimonda Vējoņa pēcteci aizsardzības ministra amatā virzīt Saeimas deputātu R. Bergmani (ZZS). Par savu izvēli ZZS pārstāvji informējuši Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, kas to esot akceptējusi. Lēmumprojektu par jaunā aizsardzības ministra apstiprināšanu amatā Saeima varētu izskatīt 18. jūnija sēdē.
Bergmaņa politiskā pieredze gan ir neliela. Aizvadītā gada pirmajā pusē viņš iestājās ZZS ietilpstošajā Latvijas Zaļajā partijā (LZP), bet oktobrī 12. Saeimas vēlēšanās kļuva par parlamenta deputātu. Viens no cilvēkiem, kas pierunāja Bergmani doties politikā, bija viņa sens draugs – deputāts Ingmārs Līdaka. Viņš pārliecināts, ka, par spīti īsajai politiskajai pieredzei, Bergmanis varētu būt labs aizsardzības ministrs. “Mārīte Seile par izglītības ministri kļuva bez nevienas dienas politikā. Arī Rihards Kozlovskis savulaik par iekšlietu ministru kļuva bez jebkādas politiskās pieredzes un savus pienākumus veic ļoti labi. Raimonds ļoti ātri mācās un apgūst jaunumus,” teica Līdaka, piebilstot, ka Bergmanis kā deputāts jau piedalījies NATO parlamentārās asamblejas sanāksmē Vašingtonā, bet Rīgā drošības jautājumiem veltītajā konferencē uzstājies ar referātu par hibrīdkaru. Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”) uzteicis Bergmani kā aktīvu jauno deputātu.
Rīgas Tehniskajā universitātē Bergmanis 1991. gadā ieguvis inženiera ķīmiķa specialitāti, bet 2003. gadā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā pedagoģijas bakalaura grādu kā sporta darba speciālists, smagatlētikas treneris. Vidējo izglītību ieguvis Rīgas 49. vidusskolā, kur mācījušies vairāki pazīstami cilvēki. “Ļoti strādīgs un mērķtiecīgs puisis ar stingru tēvu, kurš pats viņu trenēja. Laika kaut kādām blēņām vai izklaidēm Raimondam tikpat kā nebija, jo pēc mācībām viss laiks aizgāja treniņos vai sporta nometnēs. Visiem viņa sasniegumiem pamatā bija smags darbs,” atceras pašreizējā Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne, kas mācījusies klasi zemāk par Raimondu un dzīvojusi kaimiņos Bergmaņu ģimenei.
Tautā Bergmanis (draugu lokā saukts par Breksi) joprojām vairāk pazīstams nevis kā politiķis, bet gan kā sportists, spēkavīrs un pasākumu vadītājs.
1966. gadā dzimušais Bergmanis kā svarcēlājs pārstāvējis Latviju trijās olimpiskajās spēlēs – Barselonā (1992.), Atlantā (1996.) un Sidnejā (2000.). Viņš ir desmitkārtējs Latvijas čempions svarcelšanā. Pēc Sidnejas olimpiskajās spēlēs gūtā savainojuma gan profesionālajam sportam nācies mest mieru un viņš pievērsies spēkavīru sacensībām. Viens no Bergmaņa elkiem ir Holivudas muskuļu kalns un aktieris Arnolds Švarcenegers, kurš arī savulaik darbojies politikā. Tāpat kā “Dzelzs Ārnijs” arī mūsu “Breksis” ir nodemonstrējis aktiera spējas, vadot gan dažādus pasākumus, gan televīzijas raidījumus. Sportista slava un personīgā harisma viņam noderējusi, arī strādājot Rekrutēšanas un jaunsardzes centrā (RJC), kur viņš atbildējis par rekrutēšanas pasākumu vadīšanu.
“Bergmanim ir dotības vadīt, uzņemties atbildību un līdz galam cīnīties par savām lietām. Vienlaikus sportista slava viņam nekad nav sakāpusi galvā – viņš spēj strādāt komandā, uzklausīt kritiku,” spriež RJC vadītājs Druvis Kleins. Pirms RJC Bergmanis strādājis arī citos ar aizsardzību saistītos amatos – septiņus gadus viņš bijis apmācību instruktors Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienestā, bet apmēram pusotru gadu – kādreizējā Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Edgara Rinkēviča padomnieks. 2011. gadā Bergmanis kā NBS dižkareivis devies izdienas pensijā.
Kopš 2011. gada viņš pildījis Latvijas Olimpiešu kluba prezidenta pienākumus. Vienlaikus viņš ir arī Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidents. LOK prezidents Aldons Vrubļevskis atgādina, ka tieši Bergmanis esot bijis atbildīgs par Eiropas godīgas spēles 20. kongresa rīkošanu Rīgā. Šis pasākums pulcinājis olimpiešus un sporta funkcionārus no 50 valstīm.
Valsts amatpersonas deklarācijā par 2014. gadu Bergmanis norādījis, ka viņam pieder divi zemes gabali Klintaines un Dāviņu pagastā, kā arī dzīvoklis Rīgā. Politiķim ir 7400 eiro skaidrās naudas uzkrājumi un 15 061 dolāra bezskaidrās naudas uzkrājums AS “Swedbank”. Lielākie ienākumi pērn bijuši no RJC (7493 eiro), no Aizsardzības ministrijas (6572 eiro) un no Saeimas (4443 eiro).
