9.klasi joprojām varēs pabeigt ar “mikroskopiskām” zināšanām, prasību slieksni necels – iemesls tam ir pilnīgi banāls 41
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mēnesi pirms 9.klašu centralizēto eksāmenu sesijas nolēmusi arī šogad nepalielināt minimālo slieksni 9.klašu centralizēto eksāmenu nokārtošanai un saglabāt to 10% līmenī, paredz atkārtotai saskaņošanai nodotie grozījumi noteikumos par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem.
Savulaik centralizēto eksāmenu nokārtošanai pietika pat ar necila 5% vērtējuma sasniegšanu,
tāpēc minimālā vērtējuma slieksni eksāmenu nokārtošanai līdz 2024./2025.mācību gadam bija plānots pakāpeniski paaugstināt līdz 20%. Jau paceļot šo slieksni līdz 10%,
būtiski auga eksāmenus nenokārtojušu skolnieku skaits, tāpēc plāni tika mainīti un jau pērn valsts uz gadu atlika minimālā vērtējuma sliekšņa paaugstināšanu līdz 15%.
Tagad paaugstināšanu līdz 15% plānots atlikt vēlreiz.
IZM arī šogad īsi pirms eksāmeniem piedāvā saglabāt latiņu līdzšinējā 10% līmenī, to pamatojot ar pagājušo eksaminācijas sesijas rezultātiem. IZM raizējas, ka minimālā vērtējuma prasības celšana varētu palielināt eksāmenus nenokārtojušo 9.klašu skolēnu skaitu, attiecīgi radot lielāku personu loku bez pamatizglītības.
Šajā mācību gadā 9.klasēs mācību vielu atkārtoti apgūst 696 skolēni, kuri iepriekšējā eksāmenu sesijā izkrita kādā no valsts pārbaudes darbiem.
Minimālā vērtējuma slieksni līdz 15% IZM tagad solās celt ar 2025./2026.mācību gadu, liecina grozījumu projekta anotācija.
Ja 2023./2024.mācību gadā minimālais vērtējuma slieksnis būtu 15%, matemātikas eksāmenu nebūtu nokārtojuši vēl 970 pamatskolēnu, tādējādi izkritušo skaits sasniegtu 1563 skolēnus
jeb 8,29% no kopējā kārtotāju skaita.
Angļu valodas eksāmenu nebūtu nokārtojuši kopumā 498 skolēni jeb 2,7%, bet latviešu valodā – 239 skolēni jeb 1,29%.
Vidējās izglītības posmā 12.klašu centralizēto eksāmenu slieksnis šajā mācību gadā ir 20%, kā tas paredzēts jau iepriekš.
