Minimāli uzlabojumi pensionāriem 58
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Latvijas Avīze” priekšvēlēšanu laikā turpina vērtēt partiju darbus un solījumus. Šajā reizē – politiķu atbildes uz jautājumiem par labklājības politiku Latvijā. “Latvijas Avīzes” redakcija konkrētos jautājumus, uz kuriem saņemtās atbildes šeit publicējam, uzdeva tām partijām, kurām ir lielākas izredzes pārvarēt 5% vēlētāju balsu barjeru.
Arī pirms 14. Saeimas vēlēšanām tāpat kā pirms iepriekšējām partiju solījumi pensionāriem ir gauži pieticīgi. Vairāk tie aprobežojas ar standarta frāzēm “nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju cienīgām vecumdienām” vai “iestāties par tādu valdības politiku, kas vairo senioru labklājību”.
Sociālo jautājumu eksperte Ruta Zilvere jau pirms 13. Saeimas vēlēšanām 2018. gadā intervijā Latvijas Radio secināja, ka par pensiju indeksācijas sistēmu nerunā neviena partija un ka sociālā politika šajās vēlēšanās nebūs galvenais “populisma placdarms”. Kā ir šogad? Cik liela interese par pensionāriem ir tām partijām, kuras cer iekļūt 14. Saeimā?
Ir politiķi, kuri cenšas pievilināt vēlētājus seniorus. Piemēram, “Konservatīvie” sola, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamais minimums algām, kā arī minimālā alga un vidējā vecuma pensija sasniegšot 750 eiro. Partija “Katram un katrai” savā programmā ierakstījuši, ka tikšot atcelts IIN pensijām līdz 1000 eiro. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izceļas citu partiju vidū ar plašāku sociālo programmu tieši senioriem. Gan ZZS, gan arī “Apvienotā saraksta” programmā ir norādīts, ka pensijas ir jāindeksē atbilstoši inflācijai un tas jādara nevis reizi gadā, bet biežāk.
Atgādināšu, ka šajā – vēlēšanu – gadā Saeima pacentās un pieņēma likuma grozījumus indeksēt pensijas mēnesi agrāk – nevis 1. septembrī, bet gan 1. augustā.
Nedomā mazināt ienākumu nevienlīdzību
Diemžēl inflācija turpina kāpt, bet tās ietekme uz pensiju indeksāciju tikpat kā netiek ņemta vērā. To valdībai ne reizi vien ir norādījušas pensionāru organizācijas.
Piemēram, Jelgavas pensionāru biedrība ir nosūtījusi vēstuli augstākajām valsts amatpersonām, kurā akcentē, ka 2021. gadā vidējā bruto alga valstī pieauga par 125 eiro, bet vidējā vecuma pensija palielinājās vien par aptuveni 18 eiro mēnesī. Pensionāri secinājuši, ka šī ienākumu lielā nevienlīdzība norādot, ka valstī būtiski samazinās vecuma pensionāru labklājība, jo algu pieaugums nāk kopā ar cenu pieaugumu, bet pensiju pieaugums no indeksācijas nenosedz cenu pieaugumu.
“Mēs esam cīnījušies un atbalstām no šī gada jūlija ieplānoto pensionāra neapliekamā minimuma palielināšanu no 350 eiro līdz 500 eiro mēnesī. Tie bija Bordāna “Konservatīvie”, kas šo palielinājumu izspieda no saviem koalīcijas partneriem. Bet vienlaikus saprotam, ka tas atkal palielinās pensionāru ienākumu nevienlīdzību, jo vienlaikus nav pieņemti nekādi lēmumi, kā palielināt pensijas tiem pensionāriem, kam šobrīd ienākumi ir zem 330 eiro mēnesī – viņi nesaņem nevienu centu vairāk pie pensijas no neapliekamā minimuma palielināšanas.
Viņiem pensija nepieauga arī no neapliekamā minimuma pieauguma 2021. gadā. Piemēram, jūlijā mūsu valstī bija rekordaugsta inflācija – 22%. Labklājības ministrija mums stāsta, ka indeksācija nozīmējot pensijas pirktspējas atjaunošanu. Kā var atjaunot pirktspēju, ja pensijas indeksē, par pamatu ņemot nevis vidējo pensiju, bet gan strādājošo algu, kas ir trīsreiz lielāka par vidējo pensiju?” vaicā Latvijas Pensionāru biedrības valdes pārstāvis un Jelgavas pensionāru biedrības tiesību aizstāvju grupas dalībnieks Jānis Felsbergs.
Pensionāru organizāciju pārstāvji ir norādījuši, ka, raugoties uz mazo pensiju saņēmējiem, uz viņu dzīves dārdzību, pensionāra maciņā gada inflācija var sasniegt pat 40 un vairāk procentu.
Bāzes pensiju noteikšot taisnīgāk
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts sociālajos un veselības aprūpes jautājumos Pēteris Leiškalns (kandidē no Nacionālās apvienības saraksta) uzskata, ka, raugoties no sociālā atbalsta viedokļa, pensiju indeksācija nav taisnīga, jo tiem, kuri saņem minimālo pensiju 150 eiro, tā pieaugs par 30 eiro, bet kuriem tā ir 535 eiro, katru mēnesi piemaksās 100 eiro.
P. Leiškalns piebilst: “Vēl viena problēma, kas gan tieši neskar mazo pensiju saņēmējus, – indeksē tikai to pensijas daļu, kas nepārsniedz pusi no iepriekšējā perioda vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Tas nozīmē, ka tā pensijas daļa, kas pārsniedz šo lielumu (šogad 534 eiro), vispār netiek indeksēta, un tikai šogad vien tā ir zaudējusi vairāk nekā piektdaļu no savas vērtības. Šādos apstākļos valsts stāsti par to, lai cilvēki maksā nodokļus no lielākas algas, jo tad būšot labākas vecumdienas, ir diezgan bezjēdzīgi, jo arvien vairāk izplatās doma, ka valsts šos cilvēkus patiesībā “aptīra”.”
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) savā atskaites ziņojumā Saeimai sacīja, ka, “lai uzlabotu senioru dzīves kvalitāti un materiālo situāciju, paredzēts sagatavot priekšlikumus taisnīgākai un godīgākai bāzes pensijas noteikšanai”. Labklājības ministrija (LM) jau ir izstrādājusi un iesniegusi Valsts kancelejā grozījumus likumā, lai tos varētu ieviest no 2023. gada 1. janvāra. LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vadītāja Sandra Stabiņa informēja, ka šajos likuma grozījumos ir noteikta pensijas apmēra aprēķināšanas metode, kas atbilst vienotai metodei minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanā un sociālekonomiskajai situācijai valstī.
Andris Skride (“Attīstībai/Par”) piedāvā minimālās pensijas aprēķina bāzi noteikt 200 eiro apmērā. Savukārt ZZS uzskata, ka pensijas aprēķina bāzei ir jābūt 30% no ienākumu mediānas, kas ir 163 eiro. No 2021. gada 1. janvāra minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze, pateicoties Satversmes tiesas spriedumam, ir 136 eiro (2020. gadā – 80 eiro), bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro (2020. gadā – 122,69 eiro).
Partijas, kas atbalsta ministrijas priekšlikumu
LM izstrādājusi arī konceptuālu ziņojumu, kurā paredz minimālo pensiju finansēšanas principu un politikas maiņu. Ministrijas piedāvājumā no 2023. gada 1. janvāra paredzēts piešķirt piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, pie vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas pēc 2011. gada 31. decembra. Plānots, ka piemaksu sistēmas uzlabošana turpinātos gan 2026., gan 2027. gadā un arī nākamajos gados.
“Piemaksa par apdrošināšanas stāžu jeb bāzes pensija būtu regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksājams papildus no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai, novērtējot katra individuālo iesaisti valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā,” norāda Labklājības ministrija.
Izvērtējot politisko partiju atbildes uz “Latvijas Avīzes” jautājumiem, var secināt, ka politiski šo priekšlikumu atbalsta “Konservatīvie”, Apvienotais saraksts, “Saskaņa”, “Katram un katrai”, NA, kā arī “Latvija pirmajā vietā” un “AP”.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis (“Konservatīvie”) Latvijas Pensionāru federācijas izdevumā “Latvijas Pensionārs” atzinis, ka sabiedrībai un arīdzan viņam kā politiķim esot daudz darāmā, lai Latvijas seniori tiktu uztverti cieņpilnāk, tostarp finansiāli. “Pēc dažādiem kritērijiem Latvijas pensiju sistēma ir atzīta kā viena no ilgtspējīgākajām pasaulē,” arī atgādina Eglītis. Tas gan vairāk attiecas uz patlaban strādājošajiem, kas iemaksā nodokļus pensiju budžetā. Pensionārs Felsbergs vaicā, kā var būt ilgtspējīgākā pensiju sistēma valstī, kur vairāk nekā puse pensionāru dzīvo uz nabadzības riska robežas?
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
