Minimālās algas celšana no 2017.gada janvāra līdz 400-410 eiro mēnesī – kā to pašlaik piedāvā Labklājības ministrija – padarītu minimālo algu Latvijā (% no vidējās algas) par vienu no augstākajām ES. Ja nominālā produktivitāte pieaug par 4%, bet minimālā alga vismaz divreiz straujāk, tam ir nepārprotami negatīvas sekas uz uzņēmumu konkurētspēju un nodarbinātību. 3
Tas, ka būtisku minimālās algas kāpumu pašlaik nevaram atļauties, nozīmē, ka ir jāpielieto citi mehānismi zemu algu saņēmēju atbalstam. Tūlītēju efektu var panākt, ceļot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu budžeta iespēju robežās. Tomēr tā drīzāk būtu cīņa ar ienākumu nevienlīdzības sekām, nevis iemesliem.
Ilgtspējīga ienākumu nevienlīdzības mazināšana veicama ar citiem mehānismiem, tajā skaitā ar strukturālām reformām izglītībā un veselības aprūpē. Nepietiekams izglītības līmenis, neatbilstoša izglītības joma un iegūtās izglītības slikta kvalitāte, kā arī neapmierinošs veselības stāvoklis minami starp ienākumu nevienlīdzības patiesajiem cēloņiem, norāda Latvijas Bankas ekonomisti.