Minies vesels! Kā veiksmīgi izplānot velomaršrutu 0
Kā sagatavoties labam velobraucienam un vispār – kur braukt?
Velosipēdistiem – sava karte
Lai pēc brauciena nebūtu vilšanās, velomaršruts rūpīgi jāizplāno, zina teikt aizrautīgs pedāļu minējs un portāla divritenis.lv dibinātājs Romāns Meļņiks. Viņam vienmēr autobagāžniekā noguldīts saliekamais divritenis, lai jebkurā brīdī dotos izbraucienā. Viņš kopā ar domubiedriem un Ceļu satiksmes drošības direkciju radījis projektu Velokarte, kur sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām interaktīvā kartē iezīmēja velosipēdistu celiņus un maršrutus. Tie atrodami interneta lapā velokarte.divritenis.lv, par katru sniedzot sīkāku informāciju – garums, apraksts un pat augstums virs jūras līmeņa.
Maršrutus iespējams lejupielādēt un pēc tam izdrukāt. Lai redzētu visus ceļus, jāuzklikšķina uz trim velosipēdiem – zilā, sarkanā un zaļā. Zilā krāsā atzīmēti veloceliņi, sarkanā – sacensības, bet zaļā – tūrisma maršruti, kas ir visgarākie.
“Ir cilvēki, kuriem patīk ekstremāli braucieni, tajos dodas, nedomājot par ceļu kvalitāti. Taču citi izvēlas maršrutu ar labu segumu, lai bez lielām grūtībām varētu pārvietoties uz atpūtas un apskašu vietām. Veloceliņi lielākoties ir pilsētās un ļauj ātrāk no tām izkļūt. Savukārt velomaršruti ved uz kādu konkrētu apskates mērķi, ļauj braukt un baudīt dabu nesteidzīgi. Pašvaldībās izveidotie maršruti ir gar mazāk noslogotiem ceļiem, lai varētu apskatīt skaistas vietas. Katrs izbrauciens ir interesants, jo ļauj izbaudīt braukšanu un priecē par redzēto,” uzskata Romāns.
Lai brauciens izdotos, pirms tā datorā jāizpēta iecerētais maršruts. Plānošana ir ļoti svarīga, lai zinātu, kad tiks mājās, cik daudz ēdamā un dzeramā vajadzētu ņemt līdzi un vai kur būs iespējams piestāt, lai iestiprinātos. Ūdens jāņem noteikti, jo pedāļu mīšanas laikā organisms patērē daudz šķidruma – tātad, jo tālāks ceļš, jo vairāk dzeramā nepieciešams.
20 ieteikumi, kā plānot velobraucienu
✔ Vispirms jāsaprot, cik garu distanci vēlaties veikt, skaidro Romāns Meļņiks. Ja neesat braucis kopš pērnās sezonas vai pat vēl ilgāk, jāizvēlas tuvākās apkaimes ceļi un atkal jāpierod pie velosipēda. Cenšoties pievārēt pārāk lielu distanci, turklāt darot to ātri, var sevi satraumēt. Ja neesat vienīgais braucējs, jārēķinās arī ar citu spējām pieveikt iecerēto maršrutu, jo ne katrs var izbraukt, piemēram, Siguldas paugurus.
✔ Bērniem, kuri vēl paši nebrauc ar velosipēdu, jāatrodas velosēdeklī, kas piestiprināms pie bagāžnieka, vai noslēgtā piekabītē, kas velkama aiz divriteņa. Mazais tur ir drošībā, jo ir piesprādzēts, un tās korpuss veidots no izturīgiem stieņiem. Tiesa, piekabītes nav piemērotas meža ceļiem, kur no zemes izlīdušas koku saknes. Šāds rīks nav lēts prieks, taču iespējams pagādāt lietotu, jo bērni izaug un ģimenē tam vairs pielietojuma nav.
✔ Jāizpēta laikapstākļu prognozes, lai pirms izbraukšanas atbilstoši apģērbtos un vajadzības gadījumā paņemtu lietusmēteli vai cepuri aizsardzībai pret sauli.
Jātiek skaidrībā, vai līdz velomaršrutam maz var tikt ar velosipēdu. Ja attālums liels, var doties ar sabiedrisko transportu vai automašīnu un, ja ir tāda iespēja, divrici īrēt uz vietas, lai mazāk klapatu.
✔ Lai brauciens neizvēršas nepatīkamā piedzīvojumā, līdzi jāpaņem marles saite, plāksteri un ūdeņraža pārskābe. Ja nu gadīsies gūt kādu nobrāzumu – noderēs!
✔ Jānodrošinās ar instrumentu komplektu, bet ja brauciens garāks – ar rezerves kameru un pumpi. Ja nekā tāda nav, pirms došanās ceļā noteikti jāuzlādē mobilais telefons, lai krīzes situācijā piezvanītu draugam vai velokurjeram, kurš palīdzētu tikt galā ar tehniskām ķibelēm. Šāda palīdzība gan pieejama tikai Rīgas apkaimē. Zvanot pa tālruni 67507041, var izsaukt meistaru, kurš uz vietas salabos velosipēdu vai ar auto aizvedīs uz mājām vai remontvietu.
Drošības pēc jānoskaidro, kur ir tuvākais veloveikals, jo parasti tur atrodams arī meistars, kurš pratīs, piemēram, salabot pārtrūkušu ķēdi vai noregulēt bremzes.
✔ Ja līdzi bērni, jādomā par apstāšanās un piknika iespējām, jo garas distances viņiem pievārēt būs grūti.
✔ Tūrisma izbraucienam ieteicams izmantot vienkāršu divriteni ar dažiem pārnesumiem, nevis sportisku velosipēdu, kas tā vien provocēs dzīties uz priekšu ar slapju muguru.
✔ Sēdeklis jānoregulē tik augsts, lai, stāvot uz vietas, ar abu kāju pirkstgaliem varētu aizsniegt zemi. Ja beņķis atradīsiet par zemu, ātrāk nogurs kājas un būs pārmērīga slodze ceļgaliem, jo tie nepārtraukti būs ieliekti. Ja sēdvieta pārāk augsta, zudīs līdzsvars un stabilitāte, bet ceļi būs par daudz iestiepti.
✔ Uz velosipēda nedrīkst sakumpt – mugurai jābūt pēc iespējas taisnākai.
✔ Braucamajam jābūt aprīkotam ar dubļu sargiem, lai nenosmērētu drēbes, kā arī ar bagāžnieku, kur nolikt mantas – lai tik liela nasta nebūtu jātur plecos mugursomā. Nekādā gadījumā neņemt somas, kas nav stiprināmas uz bagāžnieka vai muguras, jo, uzliekot nastu uz pleca vai stūres, zudīs stabilitāte un radīsies liels risks piedzīvot kritienu.
✔ Vēlams lietot ķiveri un cimdus, taču katram savs pieradums. Obligāta ķiveres valkāšana, braucot ar velosipēdu, ir tikai bērniem līdz 12 gadu vecumam, taču Romāns to iesaka lietot arī nepieredzējušākiem braucējiem. Cimdi pasargās no nobrāzumiem, ja gadītos krist, taču citiem tie brauciena laikā traucē izjust stūri.
✔ Velosipēdam jābūt ar apgaismes ierīcēm – priekšā baltu un aizmugurē sarkanu atstarotāju vai lukturīti. Lampiņai vajadzētu būt mirgojošai – tādu vieglāk pamanīt. Apgaismes līdzekļi nepieciešami, pat ja nav plānots braukt tumsā, jo var gadīties negaidīti aizkavēties ceļā. Aizmugurējo lukturīti ieslēdziet arī pa dienu – būsiet citiem labāk saskatāms.
✔ Lai nenomaldītos, paņemiet līdzi GPS ierīci vai mobilo telefonu ar šādu funkciju.
Ja nav veloceliņa, pilsētā labāk braukt gar ielas malu, lai netraucētu gājējus, kuri pārvietojas pa ietvi, turklāt krustojumā nebūs jādomā, kā šķērsot gājēju pāreju.
✔ Bruģis nav piemērots velobraucējiem – tas ir slidens pat sausā laikā un drebina velosipēdu.
✔ Ja klausāties austiņās mūziku, cauri tām jādzird, kas notiek apkārt, lai izvairītos no bīstamām situācijām – laikus nepamanītas automašīnas vai citiem velobraucējiem, kas seko aiz muguras un vēlas apsteigt.
✔ Pēc ilgākas mīšanās vajag pastaigāt, pastaipīt rokas un plecus, kas brauciena laikā kustināti vismazāk. Tāpat jāiztaisno mugura un, ja smeldz dibens, jāveic daži pietupieni.
✔ Uz drošas slēdzenes rēķina nevajag taupīt, jo jauna velosipēda iegāde noteikti ir dārgāka par labu atslēgu. Ar to drošā vietā jāpieķēdē rāmis, nevis riteņi, kurus viegli atdalīt no pārējā velosipēda.
Kurp vēl doties?
36,6 °C ierosmei iesaka trīs maršrutus, kas nav atzīmēti velokartē, taču noteikti ir braukšanas vērti.
* Baldonē izveidots maršruts gandrīz 14 kilometru garumā, kurā iespējams apskatīt pilsētas nozīmīgākos objektus. Izbraucienu var sākt pilsētas skvērā, doties pa Lauku ielu līdz pat Baltajai pilij (tagadējā mūzikas skola), pēc tam – garām Riekstu kalnam un Astrofizikas observatorijai, līdz nonāksiet pie Liliju ezera, kur var nedaudz atvilkt elpu. No sākumpunkta būs pievārēti 6 kilometri.
Tad jādodas uz bēšo Mercendarbes muižu, lai tālāk mītos pa Liepu aleju un apskatītu tās vēsturisko apbūvi. Pēc tam vērts braukt uz Ceriņu parku un sēravotu, kura ūdenim piemīt dziednieciskas īpašības. Baldones sanatorija tā tuvumā rada spocīgu iespaidu, jo atstāta likteņa varā. Jārēķinās, ka nāksies braukt gan pa asfaltētu ceļu, gan grants segumu.
* Ja šovasar iecerēts būt Latgalē, vērts uz divriteņa apceļot dabas parku Dvietes paliene. Iesakām sākt ceļu no Ilūkstes, apskatīt arī pilsētu un no tās izbraukt pa Raiņa ielu. Pa zemes ceļu līdz Dvietes senlejas informācijas centram Gulbji būs jāmēro 14 kilometri (sekojiet norādēm!). Tur pēc apkārtnes apskates var sagādāt sev kādu vietējo amatnieku suvenīru. 500 metrus no informācijas centra pie Skuķu ezera uzcelts skaists putnu vērošanas tornis, savukārt turpat uz Putnu salas atrodas aploks ar savvaļas zirgiem un Hailandera šķirnes govīm. Pēc tam var braukt atpakaļ uz ceļa, kas atveda no Ilūkstes, un doties uz priekšu, sasniedzot Bebrenes pagastu. Šeit ieraudzīsiet izteiksmīgu katoļu baznīcu un muižu, ko ieskauj viens no skaistākajiem angļu ainavu stila parkiem Latvijā. Kad tas izbaudīts, lai nav jābrauc pa to pašu ceļu, sekojot norādēm, jāgriežas uz Dvieti, metot loku ap palieni. Šis maršruts ir aptuveni 50 kilometrus garš.
* Pērn Mazsalacas novada Ramatas pagastā atklāja velomaršrutu, kas veidots pēc grāmatas Ādama stāsts motīviem un kam dots nosaukums Pa Ādama pēdām. Gan lasāmviela, gan brauciens vēsta par Mazsalacas zemnieka Ādama Purmaļa gaitām, sievu meklējot. Viņa pieraksti tiek uzskatīti par plašāko un izsmeļošāko materiālu par precību un meitās iešanas tradīcijām Ziemeļvidzemē 19. gadsimta otrajā pusē.
Maršrutā atradīsiet 10 informatīvus stendus.
Distance sākas Ramatas pagastā un lielākoties ved pa asfalta un grants ceļiem. Maršruta karti iespējams lejupielādēt www.mazsalaca.lv vai saņemt Mazsalacas tūrisma informācijas centrā. Zvanot pa tālruni 64251776, var nolīgt arī gidu. Maršruta kopgarums ir 50 kilometri.
