Mini seriāla “Černobiļa” jūtīs. Soli pa solim, kā radiācija sagrauj veselību 2
Pasaule tikko ir noskatījusies piekto šī brīža karstākā mini seriāla “Černobiļa” sēriju, atgriežoties 1986. gada traģēdijā un iepazīstot gan katastrofas gaitu, gan jūtot līdzi cilvēkstāstiem un uzzinot, kāds ir radiācijas neticamais spēks, kas spēj iznīcināt cilvēku tik īsā laika posmā.
Trīs gadu laikā, likvidējot sprādziena sekas, radiācijai tika pakļauti apmēram 600 000 cilvēku.
Tie bija gan armijas pārstāvji, gan ugunsdzēsēji, strādnieki un vienkārši iedzīvotāji, kas tika izsaukti uz avārijas vietu. Tur devās arī daudzi latvieši.
Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka šie cilvēki tika pakļauti ārkārtīgi augstam starojuma līmenim – vairāk nekā 1000 reizes spēcīgākam kā veicot rentgenu. Tie, kuri ieradās un tika izsaukti pirmie, saņēma vēl daudzas reizes stiprāku starojumu, jau 24 stundas vēlāk jūtot neskaitāmu sindromus, ko apkopojot sauc par akūtu staru slimību.
Pirmie akūtas staru slimības simptomi ir slikta dūša, vemšana, galvassāpes, caureja, kas var rasties jau pāris stundas pēc saskarsmes ar radiāciju.
Radiācija izraisa DNS bojājumus ķermeņa šūnās, kas traucē šūnām dalīties un veikt savas bioloģiskās funkcijas. Pēc sākotnēju simptomu norimšanas cilvēks uz laiku atgūst enerģiju un jūtas labāk, bet pēc tam radiācijas radītās sekas atgriežas vēl spēcīgāk, kas var radīt iekšēju asiņošanu, krampjus, komas stāvokli un nāvi.
Ādas apdegumi ir vēl viena akūta radiācijas sindroma izpausme, kas izpaužas kā pietūkums, nieze un apsārtums, vizuāli tiešām atgādinot ādas apdegumus. Smagākos gadījumos cilvēkiem izkrīt mati, tiek bojāti sviedru dziedzeri, veidojas čūlas un rētas.
Jo ilgāk cilvēks ir bijis radiācijas ietekmē un jo augstāks ekspozīcijas laiks, jo mazākas iespējas atveseļoties.
Nāve parasti iestājas kaulu smadzeņu bojājumu rezultātā, kas izraisa infekciju un iekšēju asiņošanu.
Minisēriju un arī reālās traģēdijas galvenais varonis un glābējs ķīmiķis Valērijs Legasovs neskaitāmas reizes atkārtoja, ka radiācija atstās sekas ne tikai uz likteņa nolemtajiem cilvēkiem, kuri ilgstoši uzturējās atomelektrostacijas teritorijā, bet arī tuvāku un tālāku pilsētu iedzīvotājiem, minot arī Latvijas vārdu.
Apkārtējo pilsētu iedzīvotājiem varētu būt, ka radiācijas daudzums palielināja iespēju saslimt ar vairogdziedzera vēzi. Starojums atstāja ietekmi arī uz bērnu un nedzimušu mazuļu veselību. Bērni, uzņemot radiācijas negatīvo ietekmi augļa stāvoklī, varēja piedzimt ar attīstības problēmām.
Seriālā bija redzams, ka smagi slimiem pacientiem deva joda tabletes, kas palīdzēja vairogdziedzeris bloķēt radioaktīvās vielas. Tieši vairogdziedzeris ir visjūtīgākais orgāns pret radiāciju, tādēļ joda tabletes samazināja vēža risku, protams, smagākos gadījumos tas nedaudz uzlaboja cilvēka pašsajūtu, tomēr pilnībā atbrīvoties no radiācijas radītajām veselības nebija iespējams.
Precīzi uzzināt, cik daudz cilvēku veselību ietekmēja šī traģēdija nav un nekad arī nebūs iespējams uzzināt, tomēr tā vēl joprojām pēc cietušo un bojā gājušo cilvēku skaita tiek uzskatīta par lielāko kodolenerģijas katastrofu pasaulē.
