Minhenē tehnotūrisms un šopings vienuviet 0
Bavārijas sirdi Minheni pieminot, vispirms nāk prātā pasaulē lielākā alus pārstrādāšanas akcija “Oktoberfest”, tad tradicionālā Bavārijas viesmīlība, izcilās muzeju kolekcijas un izsmalcinātie veikali.
Tomēr Minhene ir arī izcils autorūpniecības centrs, īsta tehnikas cienītāju Meka. Vācieši tehniku patiesi mīl un Minhenes starptautisko lidostu ar atjautīgu pragmatismu pārvērtuši par pievilcīgu tūrisma apskates objektu. Lidostā tūristi ar autobusu var doties ekskursijā pa lidostu. Tā ir interesanta un reta iespēja lidostas saimniecību aplūkot, tā teikt, no sētas puses un ieraudzīt lietas, ko parasti neredz.
Tā kā pilsēta atrodas tikai četrdesmit minūšu brauciena attālumā, daudzi atbraucēji apmetas lidostā izvietotajās elegantajās viesnīcās “Sheraton” un “Kempinski” ar visām SPA un konferenču zālēm. Lidostas iepirkšanās centrs darbojas bez brīvdienām, kad Minhenē aizvērti lielveikali, tāpēc iebraucēji un pilsētnieki dodas “šopingot” uz lidostu. Tāpat Minhenes lidostā ir unikāla iespēja nobaudīt pasaulē vienīgās lidostā izveidotās alus brūvētavas “Airbrau” alu. Šovasar topā ir “Airnten” gaišais kviešu alus ar bavāriešu balto desiņu, izcilajām sinepēm un saplaisājušu kliņģeri. Lidostas kompleksā regulāri notiek dažādi masu pasākumi, ieskaitot sērfinga sacīkstes mākslīgi izveidotā trasē un neskaitāmus koncertus.
Četru gredzenu vēsturē
Tūlīt no Minhenes starptautiskās lidostas ar autobusu var doties uz 50 km attālo Ingolštati. Populārajā tehnotūristu un šopingistu maršrutā iekļauts “Audi” muzejs un Ingolštates iepirkšanās centrs. Lieliskais “Audi” muzejs piedāvā ieskatu pagājušā gadsimta Vācijas autobūves tehnoloģiskajā progresā. Mūsdienu “Audi” emblēma – četri gredzeni – no 1932. gada simboliski apzīmē četru ražotāju – “Audi”, “DKW”, “Horch” un “Wanderer” – apvienošanos.
Stāsts ir interesants. Viens no autobūves pionieriem Augusts Horhs izcēlās ar stūrgalvīgu raksturu. Kad 1910. gada 25. aprīlī Cvikavā viņš reģistrēja kārtējo firmu, viņš savai produkcijai vairs nevarēja paturēt “Horch” zīmolu. Tiesa nolēma, ka jauno uzņēmumu jāsauc par “Audi”, kas latīniski nozīmējot “klausīties”, to pašu ko vāciski. Tā reģistrēja “Audi Automobilwerke GmbH” un pasaulē pirmo reizi parādījās “Audi” zīmols.
“Wanderer” izveidoja mehāniķi Johans Baptists Vinklofers un Ričards Adolfs Jaenike. “Wanderer Fahrradwerke AG” pirmo motociklu uzbūvēja 1902. gadā un 1913. gadā divvietīgo automašīnu “Puppchen”. DKW kā preču zīmi 1916. gadā reģistrēja Jorgens Skafte Rasmusens un 1919. gadā kompāniju pārdēvēja par “Zschopauer Motorenwerke”. Pirmais auto motors ar DKW marku parādījās tirgū 1928. gadā.
Tad seko mūsdienu Latvijas apstākļiem pilnīgi nesaprotams lietas: ar Saksijas valsts bankas iniciatīvu 1932. gada 29. jūnijā “Audiwerke”, “Horchwerke” un “Zschopauer Motorenwerke – DKW” un “Wanderer” apvienojās vienā uzņēmumā “Auto Union AG”. Pēc apvienošanās “Auto Union AG” kļuva par otru lielāko mehānisko transportlīdzekļu ražotāju Vācijā. DKW uzņēmās atbildību par motocikliem un mazajiem automobiļiem, “Wanderer” izlaida vidēja lieluma automobiļus, “Audi” ražoja vidēja izmēra luksusklases automobiļus un “Horch” augstākās klases automobiļus. Pēc Otrā pasaules kara krievu okupācijas zonā esošo uzņēmuma daļu likvidēja un daļu iekārtas izveda. Atlikusī daļa 1949. gadā Ingolštatē nodibināja jaunu kompāniju ar nosaukumu “Auto Union GmbH” un ar laiku pārgāja tikai uz “Audi” ražošanu.
Muzeja eksponāti runā paši par sevi. Vācieši ir tehnikas perfekcionisti, un viņu restaurācijas līmenis ir tuvu ideālam. Vecās automašīnas sagādās prieku ne tikai retrofaniem, bet katram skaistuma cienītājam. Muzejā daudzu mašīnu konstrukcijas ir atsegtas, lai uzskatāmi parādītu motora un korpusa uzbūves noslēpumus. Ko vērts vien ir “Horch”, ko izgatavoja speciāli Zviedrijas karalim! Kādam 30. gadu beigās tapušam sacīkšu auto modelim ir tik progresīva plūdlīniju forma, kā mēdz attēlot lidojošos šķīvīšus. (Ej nu zini, “Discovery” rāda, ka tos jau arī esot vācieši ražojuši). Toties viens sacīkšu “Auto Union” eksemplārs nācis no Rīgas, kur tas bijis nolemts lūžņiem.
Vīriem – dzelži, sievām – veikali
Kamēr tehniski noskaņotie vīri apbrīno dzelžu restaurācijas kvalitāti, sievas nesteidzīgi šopingo Ingolštatē. Tur rūpīgi restaurētā vecās mazpilsētas kvartālā iekārtotā tirdzniecības centrā atrodas 110 pasaulē ļoti populāru zīmolu veikaliņi. Tiesa, paliek iespaids, ka vācieši ir atpalikuši no modes, jo mazajos butikos demonstrētie apģērba modeļi ir dzīvespriecīgi, ar ko atšķiras no Rīgā veikalos eksponētā padrūmā stila. Izskatās, ka vācieši ir arī trūcīgi, jo veikaliņos (it īpaši ar atlaidēm) varēja nopirkt laba zīmola (piedevām garantēti oriģinālās!!!) drēbes par zemākām cenām nekā šaipusē.
Pāri ielai var apskatīt brīvajā pasaulē neierastu parādību – slēgtu tirdzniecības centru, kurā ieeja atļauta tikai kluba biedriem.
Labi vēl, ka sardze, cienījama vecuma vācu dāma, kārtīgi izgrozījusi rokās “Latvijas Avīzes” preses karti, ļāva veikalu apskatīt. Noslēpums ir vienkāršs. Veikalā pārdod vācu ražojumus lētāk nekā citos veikalos. Neliels plazmas televizors maksāja Ls 70, būtu nopircis…
Veikala kluba biedri nav vis kādi mafiozi monstri, tie ir vienkārši vācu strādnieki, kuriem uzņēmumu īpašnieki par velti piešķir kluba biedra kartes. Pie ieejas uzstādīta pienīga un apmierināta Bavārijas govs. Plakāts pārliecina – pats pienīgākais piens nāk no vācu govīm! Tātad ir varianti, kā veiksmīgi lobēt savus izstrādājumus, pie reizes ļaujot strādniekiem lētāk iepirkties! Tiesa, fotografēt neļāva neparko.
“BMW” triādē
Vēl pamatīgāks tehnotūrista mērķis ir Minhenes arhitektūras pērle – “BMW” triāde (centrs, muzejs, pasaule), kas piesaista gan arhitektūras cienītājus, gan auto mīļotājus. Kompleksa apskatei var veltīt veselu dienu. “BMW” pasaule veidota kā futūristiska celtne ar stikla virpuli, kas simbolizē ātrumu. Muzeja forma toties ir kā dārgumu kauss. Tā arī ir. Muzejs ir pilns ar unikāliem eksponātiem, kuru skaitā var aplūkot daudzu slavenu mākslinieku, tādu kā Endija Vorhola vai Roja Lihtenšteina apgleznotos automobiļus. No muzeja var doties ekskursijās pa pilsētu ar smalku “BMW” klasiku – 30. gadu “BMW 326 Cabriolet” vai 50. gadu “BMW 502”, kas pazīstams kā “Baroka eņģelis”. “BMW” pasaules ekspozīcija uzskatāmi stāsta visu par automašīnām.
Materiāls tapis sadarbībā ar Evu Altenburgu, “PR Agency Baltic States German National Tourist Board” projektu vadītāju.
