Minhauzens kļūst pilngadīgs. Foto un video reportāža no mednieku festivāla 2
Augusta pirmās nedēļas nogalē Siguldā, Balonu pļavā uz ikgadējo festivālu pulcējās mednieki. Festivāls pulcēja 84 mednieku formējumu pārstāvjus no daudziem Latvijas novadiem. Šogad jau astoņpadsmito reizi.
Pasākumu rīkoja Latvijas Mednieku asociācija kopā ar medniekiem, Siguldas novada domi, Medību saimniecības attīstības fondu, akciju sabiedrību Latvijas valsts meži un citiem atbalstītājiem.
Lai arī virs Gaujas ielejas laiku pa laikam sabiezēja tumši lietus mākoņi, tas medniekiem netraucēja izjust mednieku garu — jautrību, draudzību un azartu.
Šīgada festivāla mājasdarbs — iejusties Gaujas senlejas indiāņu ciltī. Dalībnieki pārsteidza ar asprātību un izdomu, pārtopot īstos indiāņos. Spalvu rotas, loki un tomahauki, pat nomedīti bālģīmji, dejas un tradicionālie kaujas saucieni, tas viss lieliski iederējās svētku atklāšanas gājienā. Neiztrūka pat improvizēta skalpa noņemšana, ko dāvanā saņēma Senlejas cilts virsaitis.
Festivāla atklāšanā tika pasniegta arī Diānas balva — to par ieguldījumu medību saimniecības attīstībā saņēma institūta Silava vadošais pētnieks, bioloģijas doktors Jānis Ozoliņš. Pateicoties viņa pētījumiem, Latvijā varam medīt vilkus. Balvu iedibināja iepriekšējais Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Švēde. Bronzas medaļa līdz šim pasniegta vienu reizi un to saņēma Ārijs Ūdris, kurš ir mednieku festivāla Minhauzens idejas autors un krusttēvs.
Pēc naktī nolijušā lietus, sestdienas rīts atausa pelēks un nemīlīgs. Tomēr gan šautuvē Mārkulīči, gan sacensību norises vietā valdīja rosīga kņada. Mērķos tika šauts gan ar bisēm un karabīnēm, gan lokiem un mests ar bumbiņām. To, ka mednieki labi pazīst ne tikai mežu, bet arī ūdeņus, apliecināja copes sacensības.
No Gaujas ūdeņiem tika vilkta viena prāva zivs pēc otras.
Visai nepakļāvīgs izrādījās kokā kāpšanai paredzētais aprīkojums. Tas prasīja ne tikai spēku, bet arī pamatīgu veiklību. Tāpat mednieki sacentās attāluma noteikšanā uz aci, medību gudrībās un mākā orientēties mežā pēc kartes. Savukārt mednieku sievas noskaidroja, kura labāk pazīst dažādus pārtikas produktus — tie bija jānosaka pēc smaržas un taustes.
Minhauzena laikā notika arī II Latvijas briežu piebaurošanas čempionāts. Tajā piedalījās gan vietējie briežu piebaurošanas meistari, gan mednieki no Lietuvas. Gaujas līčos gaišā dienas laikā ieskanējās vareni saucieni, kādi dabā būs dzirdami aptuveni pēc mēneša, turklāt vien krēslā un nakts stundās. Apbalvošanā uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena kāpa Daivars Ribakovs no Lietuvas. No Latvijas medniekiem vislabāk veicās Oskaram Kalniņam.
Medniekam jāprot no meža izrunāt ne tikai brieži, bet arī vilki. Šīs mākas noslēpumos dalījās viens no pieredzējušākajiem vilku piegaudotājiem Latvijā Aivars Dundurs. Viņaprāt, sekmīgas medības nodrošina nevis māka precīzi atdarināt vilku balsis, bet šo dzīvnieku uzvedības pazīšana un rūpīgi novērojumi ilgākā laikā.
Emocionāli bija arī suņu paraugdemonstrējumi un parāde. Varēja iepazīt vairākas medību suņu šķirnes, uzzināt par to rašanās vēsturi un pielietojumu medībās, darbību reālā situācijā pienesot medījumu un meklējot asinspēdas. Neizpalika arī zemu lidojošie suņi frisbija paraugdemonstrējumos.
Apkopojot rezultātus visos trīspadsmit sacensību veidots atklājās, ka festivāla otro gadu pēc kārtas uzvarējusi mednieku kluba Mārkulīči komanda. Otrajā vietā mednieku klubs Skrīveri, trešajā vietā mednieku klubs Zemīte no Kandavas novada.
Festivāla organizatori atsāka savulaik pārtraukto tradīciju festivāla noslēgumā paziņojot nākamā festivāla norises vietu. Jau pēc gada Minhauzenu uzņems Mērsraga mednieki.
Atklāšanas gājiens un priekšnesumi
Medību suņu parāde un paraugdemonstrējumi
Aivars Dundurs un 50 vīru vilku balss koris
II Latvijas briežu piebaurošanas čempionāts
Sportiskās ainiņas no sacensībām
