Ar ko atšķiras minerālūdens, avota un dzeramais ūdens 0
20 % Latvijas iedzīvotāju vissvarīgākais faktors izvēloties ūdeni ir tā sastāvs, liecina Pasaules ūdens dienai veltītā VENDEN aptauja. Gandrīz tikpat daudzi (19 %) ir norādījuši, ka viņiem ārkārtīgi svarīga ir kvalitāte, un vēl gandrīz trešdaļa (30 %) aptaujāto ir minējusi ūdens garšu. Eksperti informē, kā saprast uz etiķetes rakstīto un kam vēl līdztekus cenai būtu jāpievērš uzmanība, izvēloties ūdeni.
1. Kāda veida ūdens? Vispirms ir jāskatās, kāds ūdens veids ir norādīts uz etiķetes. Ir ļoti daudz nosaukumu, ko mārketinga speciālisti izmanto uz etiķetēm, lai radītu patērētāju uzticēšanos, piemēram, avota ūdens, dabīgais minerālūdens, dabīgais gāzētais minerālūdens, bagātināts ar gāzi no pazemes atradnēm, gāzēts minerālūdens vai vienkārši dzeramais ūdens — pircējiem nav viegli izprast visas terminu variācijas. Tāpat daudzi zīmoli nosaukumos apspēlē dažādas vārdu kombinācijas, jaucot kopā, piemēram, jēdzienus „ dabīgais” un „dzeramais” ūdens, kas nav korekti.
„Saskaņā ar ES un Latvijas normatīvajiem aktiem pastāv šāda ūdens gradācija: dzeramais ūdens, avota ūdens un, visbeidzot, dabīgais minerālūdens,” stāsta Sabiedrības veselības uzraudzības un kontroles departamenta vadītāja Solvita Muceniece. „Minerālūdens pieder pie dabiskiem ūdeņiem, to iegūst no pazemes ūdens nesējslāņiem, saglabājot visas sākotnējās īpašības un tas nav apstrādāts”.
Minerālūdens garša ir atkarīga no ūdens ieguves vietas un dziļuma, jo tas ietekmē minerālūdens sastāvdaļas jeb minerālsāļus. Minerālūdens var būt arī gāzēts – dabīgajam minerālūdenim papildus pievienojot pārtikā izmantojamo ogļskābo gāzi. Tā ir vienīgā viela, ko drīkst pievienot dabīgajam minerālūdenim. Lai veikala plauktos nonāktu Latvijā iegūtais dabīgais minerālūdens, tam jābūt reģistrētam un publicētam Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) mājas lapā, kā arī produktam un tā ražotnei jāveic obligātā sertifikācija.
Savukārt, avota ūdens ir pazemes saldūdens kas, pateicoties augstajai kvalitātei, ko sniedz daba, neprasa papildu apstrādi, izņemot smalko mehānisko daļiņu filtrēšanu. Par avota ūdeni Latvijā dēvē gan tādu, kas dabiski iztek no gruntsūdeņiem, gan tādu, kas iegūts no dziļurbuma un nav attīrīts, bet tāpat kā dabīgajam minerālūdenim, arī avota ūdenim ir ļoti stingri kvalitātes kritēriji.
Dzeramais ūdens var būt iegūts no visdažādākajām vietām: ezera, upes, ūdensvada, tāpēc ražotājiem ir nopietni jāizturas pret tā attīrīšanu un tas jādara atbilstoši noteiktajiem standartiem.
“ES un Latvijas normatīvie akti diemžēl neuzliek dzeramā ūdens ražotājam pienākumu norādīt ūdens ieguves vietu. Tas nozīmē, ka „dzeramā ūdens” gadījumā patērētājs pat nenojauš, kādu ūdeni iegādājas. Izvēloties „dzeramo ūdeni”, jābūt pārliecībai, ka tas tiek regulāri testēts pēc likumdošanā noteiktajām prasībām, pārbaudīta kaitīgo vielu klātbūtne. Taču labāk izvēlēties ūdeni, kur ir norādīta tā ieguves vieta un ķīmiskais sastāvs,” stāsta VENDEN izpilddirektors Aldis Škutāns.
2. Mineralizācijas pakāpe, sastāvs. Izvēloties ūdeni, ir svarīgi pievērst uzmanību tā sastāvam. Zinot sastāvu arī ir iespējams izvairīties, piemēram, no nātrija vai hlora papildus lietošanas.
Minerālūdeņi ir ar dažādām atšķirīgām mineralizācijas pakāpēm – no 0.01 līdz pat 14 g/l. Ūdeni ar augstu mineralizācijas pakāpi nedrīkst dzert nekontrolēti, jo, lietots neierobežotā daudzumā, lielais minerālsāļu saturs var negatīvi ietekmēt organismu. Ja uz etiķetes ir rakstīts, ka ūdens mineralizācijas pakāpe ir virs 2 g/l, ieteicams izvēlēties ūdeni ar zemāku mineralizācijas pakāpi. Ja ūdens sastāvā ir daudz nātrija un hlora jonu, šāds ūdens tiek uzskatīts par sāļu, bet sāli Latvijas iedzīvotāji ikdienā jau tā patērē pārāk daudz. Atsevišķas cilvēku grupas (zīdaiņi, bērni, veci cilvēki u.c.) šādus minerālūdeņus var lietot tikai ārsta uzraudzībā. Par optimālu mineralizācijas pakāpi var uzskatīt 0,5–1,5 g/l. Turklāt, ja jums ir svarīga augsta ūdens kvalitāte, ieteicams dot priekšroku dabiskam minerālūdenim.
3. Gāzēts vai negāzēts ūdens — pēc jūsu ieskatiem. Mēdz uzskatīt, ka labāk dzert ūdeni bez gāzēm, jo negāzēts ūdens ir sārmaināks. Aptauja parādīja, ka ne vien 77 % respondentu dod priekšroku negāzētam ūdenim, bet arī 29 % uzskata šo faktoru par vienu no trim svarīgākajiem, izvēloties ūdeni. „Patiesībā pieredze liecina, ka gāzēts ūdens nemaz nav sliktāks par negāzētu, lai gan bieži ir sastopami mīti, ka gāzēti dzērieni izraisa celulītu, kaitē kuņģim un tā tālāk,” stāsta uztura speciāliste un fizioloģe Baiba Grīnberga. „Citiem vārdiem sakot, šajā jautājumā ir ieteicams paļauties uz savām izjūtām. Ja gāzēts ūdens izraisa vēdera uzpūšanos, tas nozīmē, ka labāk atteikties no tā, bet, ja nekādas nepatīkamas sajūtas nerodas un jums šāds ūdens garšo labāk, droši dzeriet bez raizēm par kuņģa un zarnu traktu vai apelsīna miziņas veidošanos uz dibena.”
4. Ja jums ir veselības problēmas. Ir dzirdēts par minerālūdens ārstnieciskajām īpašībām. Bet, lai ūdeni nosauktu par ārstniecisku, nepieciešami apstiprināti klīniski pētījumi un ekspertīze, kas to pierāda. Nedrīkst balstīties tikai uz ražotāju pašreklāmu. Slimniekiem ūdens ir jāizvēlas ļoti rūpīgi. Ja ir problēmas ar kuņģi, zarnu traktu vai aizkuņģa dziedzeri, dažkārt ārsts var ieteikt dzert ūdeni ar augstu mineralizācijas pakāpi. Nav ieteicams dzert gāzētu ūdeni, ja ir kuņģa un zarnu trakta problēmas, jo tas var izraisīt atraugas un grēmas. Ja jums ir kādas veselības problēmas vai jutīgs kuņģis, labāk konsultēties ar ārstu nekā kaitēt sev. Pārējos gadījumos ir ieteicams dot priekšroku ūdenim ar zemu mineralizācijas pakāpi.
