Slāpeklis, amonjaks un fosfors. Minerālmēsli – ko un kādēļ izvēlēties 0
Turpinām iepazīstināt ar minerālmēsliem, ko sākām “Agro Topa” janvāra un februāra numuros
Šķidrais slāpekļa mēslojums
Tā priekšrocība – zemākas enerģētiskās izmaksas ražošanā (izslēgta izsušana, granulācija), nav nepieciešama vienreizējās izmantošanas tara. Var mehanizēt visus darbus – sākot ar piegādi un beidzot ar iestrādi augsnē.
Šķidrais mēslojums dod ne mazāku efektu kā cietais. Tāpēc tā enerģētiskais koeficients ir 2–2,5 reizes lielāks nekā amonija salpetrim vai karbamīdam. Taču šķidrā mēslojuma izmantošana prasa ievērojamus tēriņus metāliskajām tvertnēm, kā arī šķidrā mēslojuma iestrādes mašīnām. Nepieciešama augstāka agronomiskā kultūra, kas ietver arī drošības tehnikas ievērošanu visos darba etapos.
Šķidrais (bezūdens) amonjaks (NH3)
Šis ir viskoncentrētākais mēslojums. Tas satur 82,3% slāpekļa. Parasti tiek piegādāts hermētiskās dzelzceļa cisternās, kas iztur lielu spiedienu (16–20 atmosfēras). Tas korozē krāsainos metālus (varu, cinku un to sakausējumus), taču ir faktiski neitrāls attiecībā uz melnajiem metāliem un alumīnija sakausējumiem. Tāpēc šo mēslojumu uzglabā melnā metāla vai tā sakausējumu tvertnēs. Lai samazinātu tvaiku radīto augsto spiedienu, tvertnes ārpusei jābūt nokrāsotai baltā vai sudrabotā krāsā.
Amonjaks ir bezkrāsains gāzes–šķidruma maisījums ar asu smaku un blīvumu 0,77 kg/m3. 33,4 grādu oC un augstākā temperatūrā atmosfēras spiediena apstākļos sāk vārīties. 0 grādu oC temperatūrā tā īpatnējā masa ir 639 kg/m3.
Šķidrais amonjaks ir stipras iedarbības inde. Saskarsmē ar gaisu, ja NH3 koncentrācija ir 15–27%, kļūst sprādzienbīstams. Nokļūstot uz ādas, amonjaks izraisa apdegumu, bet izgarojot – apsaldējumu.
Iestrādāts augsnē, tas pārvēršas par gāzi un neilgu laiku augsne to fiziski labi adsorbē. Pēc tam tas izšķīst augsnes mitrumā un pārvēršas par amonija hidroksīdu. Iestrādes vietā veidojas augsta amonjaka koncentrācija, pH palielinās līdz 9. Mikroflora iet bojā. Amonjaka izplatīšanās rādiuss ir 7–10 cm. No perifērijas sākas amonjaka slāpekļa nitrifikācija, un pakāpeniski (pēc 2–4 nedēļām) mikroorganismu skaits atjaunojas un pH stabilizējas.
Bezūdens amonjaks tiek iestrādāts tikai augsnē un ar speciālām mašīnām. Iestrādes dziļums atkarīgs no augsnes granulometriskā sastāva: smagās augsnēs – 10–12 cm; vieglās – 14–18 cm. Sēja un turpmākā augsnes apstrāde iespējama tikai 10 stundas pēc amonjaka iestrādes. Sēja jāveic perpendikulāri mēslojuma iestrādei. Amonjaku labāk uzņem smagas, ar organisko vielu bagātas, normāli mitras augsnes.
Var izmantot pamatmēslošanai rudenī un pavasarī, kā arī rušināmkultūru sakņu piebarošanai. Šā mēslojuma izmantošana uz laiku izraisa skābuma neitralizāciju, veicina augsnes fosfātu un kālija mobilizāciju, kā arī pastiprina augsnes amonifikāciju un nitrifikāciju.
Amonjaka ūdens jeb ūdens amonjaks (NH4OH)
Satur 18–20,5% slāpekļa. Tas ir bezkrāsains vai dzeltenīgs šķidrums ar asu smaku. Izmantojot amonjakūdeni, svarīgi ievērot darba drošības noteikumus. Strādniekiem jābūt instruētiem drošības jautājumos, jāstrādā gāzmaskā, aizsargbrillēs, kombinezonā un ar gumijas cimdiem.
Amonjakūdeni lietderīgi iestrādāt mitrā augsnē. Iestrādes dziļums: vieglās augsnēs – 12–14 cm; vidējās – 10–12 cm, smagās – ne mazāk kā 8–10 cm. Jāiestrādā perpendikulāri plānotajam sējas virzienam – tas sekmē vienmērīgāku sadalījumu.
Šis mēslojums faktiski līdzvērtīgs sausajiem slāpekļa mēslojumiem.
Saimniecībā to parasti uzglabā horizontālās tvertnēs ar tilpumu 25–50 m3, kas paredzētas nelielam spiedienam. Tvertni nedrīkst uzpildīt vairāk par 85% tās iekšējā tilpuma.
Lēnas iedarbības mēslojums
Ureaformas. Urīnvielas un formaldehīda kondensācijas produkts. Balts pulveris ar daļiņu lielumu, mazāku par 0,5 mm. Tam ir labas fiziskās īpašības, nesaguļas. Satur 38–40% slāpekļa, no kuriem 8–10% ir šķīstošā formā.
Kapsulu mēslojums. Ūdenī šķīstoša mēslojuma granulas pārklāj ar plēvēm, caur kurām lēni iesūcas ūdens šķīdumi. Pārklājumam izmanto parafīnu, polietilēna emulsiju, sēra, darvas savienojumus. Tāds mēslojums ir mazāk higroskopisks un nesaguļas. Piemeklējot attiecīga sastāva un biezuma plēves, var iegūt mēslojumu ar atšķirīgu slāpekļa atdeves intensitāti. Tas ir – ar pagarinātu iedarbību, ņemot vērā lauksaimniecības kultūru bioloģiskās īpatnības un barošanās periodiskumu.
FOSFORA MĒSLOJUMS
Fosfora mēslojums ir pulverveida. Tam ir gaiši pelēka (superfosfāti, termofosfāti, precipitāts) vai tumša (fosforītmilti) nokrāsa. Pat viegli uzņemamie superfosfāti maz vai gandrīz nemaz nešķīst ūdenī. Mitrumā tie smērējas, tiem ir tendence sagulēties (izņemot fosforītmiltus).
Visus fosfātus uzglabā parastās noliktavās. Strādājot ar putekļveida mēslojumu, strādniekam jābūt specapģērbā un ar respiratoru.
Vienkāršais pulverveida superfosfāts
Tas satur ne mazāk kā 19% uzņemamā P2O5 (fosfora pentoksīds). Mēslojuma brīvais skābums (pārrēķinot uz P2O5) nedrīkst pārsniegt 5%.
Ārēji – birstošs gaiši pelēks (no apatīta) un tumši pelēks (no fosforīta) pulveris ar specifisku nepatīkamu smaku. Jo lielāks brīvais skābums, jo spēcīgāka smaka. Tieši pēc smakas šis mēslojums viegli atšķirams no citiem pulverveida mēslojumiem.
Kā pamatmēslojumu to var izmantot visām lauksaimniecības kultūrām. Pirms sējas to var arī maisīt kopā ar citiem mēslojumiem.
Vienkāršais granulētais superfosfāts
Satur vismaz 19% P2O5; brīvais skābums nedrīkst pārsniegt 2,5% P2O5.
Ārēji – gaiši pelēkas vai pelēkas pēc izmēra neizlīdzinātas granulas (1–4 mm) ar nepatīkamu smaku. Atšķirībā no pulverveida mēslojuma šim ir labas fiziskās īpašības – tas tik stipri nesaguļas, labi izkliedējas uz lauka.
Lietojums analogs pulverveida superfosfātam. Turklāt to lietderīgi iestrādāt līdz ar sēju kā rindu mēslojumu vai piesakņu piebarošanai.
Dubultais (koncentrētais)superfosfāts
Mēslojums var saturēt 46 vai 43% augiem pieejamā ūdenī šķīstošā fosfora; P2O5 brīvais skābums nedrīkst pārsniegt 2,5–5%.
Ārēji diezgan līdzīgs parastajam granulētajam superfosfātam, taču šim ir pēc izmēra izlīdzinātākas un lielākas granulas. Arī tā krāsa ir tumšāka (pelēka vai tumši pelēka). Produkts ir mazhigroskopisks, bet tam nepieciešami labi uzglabāšanas nosacījumi.
Pēc iedarbības veida aptuveni līdzvērtīgs parastajam superfosfātam. Iestrādes devu salīdzinājumā ar parasto superfosfātu samazina apmēram divas reizes.
Superfoss jeb superfosfāta fosformēslojums
Tas ir lēnas iedarbības fosfora mēslojums, kas satur ne mazāk kā 38% pieejamā fosfora, tostarp 50–65% ūdenī šķīstošā.
Ārēji – stingras pelēkas mazhigroskopiskas, labi birstošas 2–3 mm lielas granulas. Piemērots dažādiem mēslojumu maisījumiem.
Pēc iedarbības uz ražu superfoss ne tikai ir līdzvērtīgs precipitātam, bet ir tuvs dubultajam superfosfātam, kas skaitās viens no labākajiem fosfora mēslojumiem.
Skābās un kaļķotās velēnu podzolētās augsnēs aptuveni līdzvērtīgs superfosfātam. Pētījumos šajās augsnēs superfosa iedarbība bija vidēji 95% salīdzinājumā ar dubultā superfosfāta iedarbību.
Precipitāts
Satur vismaz 38% P2O5.
Ārēji – gaiši pelēks birstošs pulveris bez smakas. Mēslojums satur citrātu šķīstošo fosforu (šķīst vājās skābēs); ūdenī faktiski nešķīst.
Tiek izmantots tikai kā pamatmēslojums skābās augsnēs.
Monokalcija fosfāts
Atkarībā no veida satur 55 vai 50% P2O5.
Pēc granulometriskā sastāva visai līdzīgs pulverveida superfosfātam, bet ir tumšākā (tumši pelēkā) krāsā ar specifisku superfosfāta smaku. Faktiski nesatur fluoru.
Produkts izmantojams gan kā minerālpiedeva lopiem, gan kā fosfora mēslojums. Parasti kā pamatmēslojumu to iestrādā pavasarī, bet var izmantot arī piesakņu piebarošanai.
Fosforītmilti (Ca3(PO4)2)
Ir četru veidu fosforītmilti, kas aprēķinā uz P2O5 satur fosforu šādā daudzumā: augstākā šķira – 30%; pirmā – 25%; otrā – 22%; trešā – 19%.
Ārēji – smalks, smags pulveris tumši pelēkā (zemes) krāsā. Mēslojumam nav smakas, ūdenī tas nešķīst, nav higroskopisks, nesaguļas.
To var sekmīgi izmantot ne tikai skābās velēnu podzolētās, slapjās meža un kūdras augsnēs, bet arī izskalotās melnzemes augsnēs. Ir labs komponents kompostam.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem
Turpinājumu lasiet nākamajā Agro Topa numurā
