Minerālmēsli – ko un kādēļ izvēlēties 0
Turpinājums. Sākumu lasiet Agro Topa janvāra numurā.
Raksta pirmo daļu lasiet šeit
Mēslojuma īpašību nozīme
Maksimālo lauksaimniecības kultūru ražu iegūšana vistiešākajā veidā atkarīga no daudzu faktoru kompleksa, tostarp liela loma ir mēslojumam.
Katram minerālmēslojuma veidam ir noteiktas attiecīgas standartprasības, piemēram, ārējais izskats un krāsa, minimālā barības vielu koncentrācija, maksimālais mitruma daudzums, granulu izmērs u. c.
Mēslojumā atļauto normu robežās var būt arī agresīvie piemaisījumi – brīvais skābums, aktīvais hlors, fluora savienojumi, smago metālu sāļi. Jebkāda atkāpe no standartiem nav pieļaujama!
Standarta noteiktās prasības nav nejaušas. Tās veicina daudzu tehnoloģisko darbu kvalitatīvu veikšanu. Piemēram, mēslojuma transportēšanu, īpašību saglabāšanos uzglabāšanas laikā, kvalitatīvu mēslojuma iestrādi, augstu mēslošanas efektivitāti. Tāpēc veiksmīgs darbs, kas nodrošina mēslojuma kvalitātes saglabāšanu saimniecībā, efektīva mēslojuma izmantošana ar minimāliem darba un līdzekļu zudumiem, maksimāla ražības paaugstināšana, nenodarot ļaunumu dabai un apkārtējai videi, prasa dziļas zināšanas par visām mēslojuma īpašībām. Tostarp ne tikai par barības vielu daudzumu, bet arī par fiziskajām, fizikāli ķīmiskajām un ķīmiskajām īpatnībām.
Katrs minerālā mēslojuma veids atšķiras ar noteiktu īpašību kompleksu, ko nosaka sāļu dabiskās īpašības, kas savukārt atkarīgas no to ieguves, izstrādes tehnoloģijas, piegādes formas. Šīs īpašības var izmainīties laika periodā starp to ražošanu (ieguvi) un iestrādi augsnē.
Zināšanas par atsevišķu mēslojuma veidu īpatnībām ir garants tam, ka mēslojums tā uzglabāšanas un lietošanas laikā nezaudēs savas barības vielas, granulu stiprumu vai birstamību. Speciālistam jāzina, kāds uzglabāšanas režīms jānodrošina, kad, kādā veidā un kurai kultūrai vislabāk mēslojumu izkliedēt, ar kādiem citiem mēslojuma veidiem to var lietot, kādas ir iespējas tam pievienot kūtsmēslus, kūdru, citus organiskos mēslojumus.
Efektīvai minerālmēslojuma lietošanai jāzina arī fiziskās, fizikāli mehāniskās īpatnības, piemēram, higroskopiskums un sagulstamība, granulometriskais sastāvs, granulu lielums, to noturība un birstamība, kā arī brīvais skābums vai sārmainums, nevēlamie piemaisījumi. Jāņem vērā tie dabiskie procesi, kas var notikt ilgstošas uzglabāšanas laikā, – mitrums, barības vielu zudums, birstamības samazināšanās, kā arī jādomā par ugunsdrošību un sprādzienbīstamības novēršanu. Tādējādi jāpārdomā noliktavas izvēle un iekārtošana, atsevišķu minerālmēslojuma iepakojumu izvietošana, stirpas, kaudzes augstums un citi drošas uzglabāšanas nosacījumi.
Minētās zināšanas būs nepieciešamas, arī izvēloties piemērotu mēslojuma izkliedēšanas veidu un mēslojuma izkliedētāju.
Mēslojuma veidi un formas
Pēc mēslojuma veida izšķir vienkomponenta mēslojumu – slāpekļa, fosfora, kālija – un komplekso mēslojumu – ir saliktie, saliktie maisītie, jauktie un mēslojumi ar mikroelementiem.
Mēslojuma veidiem ir dažādas formas.
Slāpekļa mēslojums var būt: nitrātu, amonija, amonijnitrātu, amonjaka, amīdu; šķidrais un lēniedarbīgais.
Fosfora mēslojums – izšķīdināmais, pusizšķīdināmais, neizšķīdināmais.
Kālija mēslojums – hloru saturošais un sērskābais.
Mēslojuma iepakojums
Lauksaimniecībai paredzētos nehigroskopiskos (kālija hlorīdu, amonija sulfātu, superfosfātu) un mazhigroskopiskos mēslojumus parasti piegādā bez taras (sagāzumā). Tas ļauj ievērojami samazināt izmaksas vienreizējai tarai un pilnībā mehanizēt iekraušanas un izkraušanas darbus visos posmos – sākot no piegādātājrūpnīcas, pagaidu uzglabāšanas vai pārkraušanas vietas līdz mēslojuma nonākšanai izkliedētājos un iestrādes augsnē.
Stipri higroskopiskos mēslojumus (salpetris) piegādā polietilēna vai 5–6 kārtu bitumena maisos, kuru svars ir ap 50 kg.
Pēdējā laikā uzņēmumi izmanto mīkstus specializētus konteinerus. Ir daudzreiz izmantojamie konteineri, kas izgatavoti no gumijas vai korda un kuru tilpums ir ap 1,7 m3 (mēslojuma masa – līdz 2 t). Ir vienreiz izmantojamie konteineri no polietilēna ar tilpumu ap 1 m3 (mēslojuma masa – līdz 1 t). Ir arī tā sauktie apgrozījuma konteineri ar ierobežotu kalpošanas laiku – no auduma ar polietilēna pārklājumu un tilpumu līdz 0,85 m3 (ar mēslojuma celtspējas masu ap 1 t).
Konteinerus uzglabā atklātos laukumos (pie noliktavas vai tieši uz lauka), saliktus vienā divos stāvos. Kraušanas darbiem saimniecībā nepieciešams traktoriekrāvējs vai autopašizkrāvējs ar konsolceltni.
Mīkstajos vienreizējas lietošanas konteineros parasti tiek piegādāts karbamīds, amofoss, diamofoss, dubultais superfosfāts, kālija hlorīds, kā arī nitrofoss, nitrofoska, diamofoska un citi granulētie kompleksie mēslojumi.
Lielākoties izgatavotājrūpnīcas garantē minerālmēslojuma kvalitātes saglabāšanos sešu mēnešu laikā. Tāpēc, ja prasībām atbilstošas noliktavas tilpumi nav pietiekami, nevajadzētu uzglabāt vairāk minerālmēslojuma nekā praktiski nepieciešams gada laikā.
SLĀPEKĻA MĒSLOJUMS
Slāpekļa mēslojuma galvenās īpašības
Mēslojuma lietošanas prakse rāda, ka slāpeklis (N) ir pirmā minimuma elements. Tieši slāpekļa mēslojums parasti ir tas, kas nosaka ražīguma līmeni.
Visiem slāpekļa mēslojumiem ir kristāliska uzbūve, un tiem raksturīgs paaugstināts higroskopiskums. Ilgstoši tos uzglabājot nepiemērotos apstākļos, tie kļūst mitri, zaudē birstamību un sagulstas blāķos. No N mēslojuma pamatsortimenta ar vislielāko higroskopiskumu un sagulšanos izceļas kalcija un amonjaka salpetris, bet ar vismazāko – amonija sulfāts un amonija–nātrija sulfāts.
Lai uzlabotu birstamību, samazinātu sagulstamības pakāpi, kā arī uzlabotu fizikāli mehāniskās īpašības, mēslojumā ievada organiskās (fuksīnus, taukskābes) vai minerālās (dolomītus, fosforītus) piedevas, kas, izolējot mēslojuma daļiņas, pasargā to no sagulšanas blāķos. To veicina arī granulācija.
Visi N mēslojumi labi šķīst ūdenī (sk. tabulu).
Tā kā N mēslojums labi šķīst ūdenī, ir higroskopisks un ar noslieci uz sagulšanos, tas prasa īpašu uzmanību uzglabāšanas laikā noliktavās. Tikai optimālos glabāšanas apstākļos var saglabāt mēslojuma īpašības.
Amonjaka salpetris
Amonjaka salpetris (NH4NO3) satur ne mazāk kā 34,4% slāpekļa, ir smalkkristāliska viela baltā krāsā, stipri higroskopiska, ar lielu noslieci uz sagulšanos, tāpēc tiek ražota granulu (1–4 mm) veidā. Labi šķīst ūdenī. Granulām ir pareiza sfēriska forma, tās ir glancētas. Granulācijas procesā tiek pievienotas dažādas kondicionējošas vielas (fosforītmilti, ģipsis, taukskābes un to amīni), kas piešķir granulām attiecīgu nokrāsu. Pamatkrāsa ir balta vai dzeltenīga, var būt arī rozīga ar glancētu toni. Granulas ir diezgan higroskopiskas, valgas, mazbirstošas. Pēc ilgākas uzglabāšanas kļūst kantainākas, asākas, paņemot tās rokās, jūtams vēsums.
Mēslojums ātri absorbē gaisa mitrumu, granulas pieaug apjomā, tās saguļas ļoti noturīgos lielos blāķos. Uzglabāšanas laikā, palielinoties apjomā, šis produkts var pat saplēst iepakojumu.
Izšķīdinot amonija salpetri ūdenī, tas ļoti strauji atdzesē šķīdumu.
Produkts var viegli uzliesmot un ir sprādzienbīstams. Sakarstot līdz 200–270 grādiem C, mēslojums sāk sadalīties, izdalot siltumu un skābekli, kas veicina aizdegšanos. Strauji sakarstot līdz 400–500 grādiem C, notiek sadalīšanās, ko pavada sprādziens. Produkta smalcināšanai nedrīkst izmantot dzirksteļojošu instrumentu.
Amonjaka salpetrim uzglabāšanas laikā jāpievērš īpaša uzmanība, tas jāuzglabā atsevišķi no citiem mēslojumiem, vēlams, uz ugunsdrošas konstrukcijas paliktņiem ar antikorozijas pārklājumu divos stāvos apmēram 2 m augstumā. Ja paliktņu nav, tad var likt 8–10 rindās augstumā līdz 1,8 m. Atsevišķas grēdas masa – līdz 120 t. Attālums starp grēdām – 3 m; līdz sienai – 1 m. Turklāt saimniecības noliktavā amonjaka salpetrim jāglabājas pastāvīgā vietā.
NH4NO3 ir bezbalasta mēslojums, kas satur divas dažādas slāpekļa formas. Tas dod iespēju variēt ar tā izkliedes paņēmieniem un termiņiem. Universālo mēslojumu iestrādā visām kultūrām visās augsnēs kā pamata, pirmssējas un kā papildmēslojumu. Pamatizkliede smagās augsnēs nepietiekama mitruma apstākļos jāveic rudenī, bet vieglās augsnēs ar pārlieku mitrumu – pavasarī. Sējas laikā jāiestrādā nelielās devās (līdz 10 kg/ha) ar kombinēto sējmašīnu. Papildpiebarošanai – ziemājiem agri pavasarī ar virspusējo un piesakņu paņēmienu, rušināmkultūrām kā sakņu mēslojumu.
Karbamīds (urīnviela)
Karbamīds (CO(NH2)2) ir viskoncentrētākais sausais N mēslojums, kas satur ne mazāk kā 46,2% slāpekļa.
Tā ir balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī. Uzglabāšanas laikā saguļas, tāpēc tiek ražota granulu veidā (1–3 mm). Granulām ir pareiza sfēriska forma, tās ir matētas. Granulētajam karbamīdam piemīt labas fiziskās īpašības. Tas izceļas ar labu birstamību.
Produkta īpatnība gan kristāliskajai, gan granulētajai formai – paņemot to mitrās rokās, pirksti saziepējas.
Kā universālais pamatmēslojums karbamīds ir līdzvērtīgs amonjaka salpetrim un citiem N mēslojumiem, taču tam ir priekšrocība pārlieka mitruma un laistīšanas apstākļos. Izmantojot to līdz ar sēju, tas var izraisīt palēninātu dīgšanu un dīgstu parādīšanos kā liela daudzuma amonjaka rezultātu. Savukārt virspusēju ziemāju piebarošanu var veikt tikai reizē ar tūlītēju aizecēšanu, lai izvairītos no slāpekļa zudumiem gāzveida formā. Karbamīds ir labs mēslojums piesakņu un sakņu piebarošanai.
Ziemāju mēslošanas sistēmā lielu efektu nodrošina piebarošana agri pavasarī. Turklāt olbaltuma daudzumu graudos palielina vēlāka (vārpošanas laikā) piebarošana ar mēslojuma ūdens šķīdumu.
Ārpusskaņu piebarošanai var izmantot 30% urīnvielas šķīdumu, kas neapdedzina lapas.
Karbamīda sajaukšana ar citiem mēslojumiem (superfosfātu, kālija mēslojumu) pieļaujama tikai tieši pirms iestrādes.
Amonija sulfāts
Amonija sulfātam ((NH4)2SO4) jāsatur ne mazāk kā 21% slāpekļa. Pēc ārējā izskata tas ir kā sīkkristāliska sāls, kas atgādina smalko cukuru. Visbiežāk – baltā vai dzeltenīgā krāsā. Atkarībā no ražošanas tehnoloģijas produkts var būt arī pelēkā, rozā, dzeltenā, zaļganā, zilganā un pat melnīgā krāsā. Tas ir mazhigroskopisks, labi šķīst ūdenī un gandrīz nemaz nesaguļas. No amonjaka salpetra atšķiras ar smalkākiem, sausiem, viegli birstošiem un spīdīgiem kristāliem (amonjaka salpetrim granulas ir kantainākas un pelēkas).
Šo mēslojumu vislabāk izmantot neitrālās augsnēs kā pamatmēslojumu. Var izmantot iestrādei smilšmāla augsnēs ne tikai pavasarī, bet arī rudenī.
Ziemāju agro piebarošanu ar amonija sulfātu vēlams savienot ar sējuma ecēšanu. Iespējama rušināmkultūru piebarošana vieglās augsnēs un apūdeņojot. Nedrīkst iestrādāt sējas laikā, jo var izraisīt augu saindēšanos ar amonjaku. Amonija sulfāts ir labākais slāpekļa mēslojums soloncētām augsnēm. Labs mēslojums kartupeļiem, jo satur sēru, kas veicina cietes daudzuma palielināšanos, turklāt kartupeļi nebaidās no paskābināšanas (optimālais līmenis ir pH 5,5).
Amonija sulfātu glabā grēdās augstumā līdz 4 m atsevišķi no citiem mēslojumiem. Pirms iestrādes var maisīt gandrīz ar visiem citiem mēslojumiem.
Kalcija salpetris
Kalcija salpetris (Ca(NO3)2) satur 8% slāpekļa un 13% CaO. Šis pats produkts cietā veidā satur 15,5% N un 26,5% CaO.
Stipri higroskopiska zvīņveida (3–6 mm) sāls brūnganā krāsā. Galvenokārt tiek izmantots rūpnieciskajā dārzeņkopībā.
Nātrija salpetris
Nātrija salpetris (NaNO3) ir salīdzinoši mazizplatīts mēslojums. Satur ne mazāk kā 16% N.
Ārēji – ļoti sīki (daudz sīkāki nekā amonija sulfātam) spīdīgi kristāli baltā un dzeltenīgā krāsā. Higroskopisks, saguļas, labi šķīst ūdenī. Kā visi salpetri – uguns un sprādzienbīstams. Jāuzglabā atsevišķi, kur maisu grēda nepārsniedz 2 m.
Nātrija salpetri izmanto sējas laikā un piebarošanai. Pamatizkliede ir ierobežota (jo pastāv liela nitrātslāpekļa mobilitāte). Sējas laikā izmanto cukurbiešu, lopbarības biešu un ziemāju piebarošanai. Nātrijs, kas ietilpst mēslojuma sastāvā, veicina ogļhidrātu aizplūdi no lapām uz saknēm, tādējādi uzlabojas cukurbiešu un citu sakņaugu kvalitāte.
Svarīgi
– Barības elementus, kas atrodas augu organismā ievērojamā daudzumā (sākot no simtdaļas līdz veseliem procentiem), sauc par makroelementiem, un tie ir: slāpeklis (N), fosfors (P), kālijs (K), kalcijs (Ca), magnijs (Mg), sērs (S).
– Savukārt elementus, kas augos atrodami vien tūkstošdaļās vai pat simttūkstošdaļās procenta, sauc par mikroelementiem, un pie tiem pieder: bors (B), mangāns (Mn), varš (Cu), cinks (Zn), kobalts (Co), dzelzs (Fe).
– Elementus, kuru daudzums augos ir vēl mazāks, dēvē par ultramikroelementiem.
Turpinājumu lasiet nākamajā numurā
