Padoms zemniekam. Minerālmēsli – ko un kādēļ izvēlēties 0
Augi ir svarīgs enerģētisko resursu avots, ko cilvēki izmanto savām vajadzībām. Visas nepieciešamās vielas tie var saņemt no gaisa, ūdens, zemes, kā arī no galvenajiem augu barības elementiem. Ogleklis, slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, dzelzs, cinks, sērs – teju visa Mendeļejeva ķīmisko elementu tabula ietilpst augu sastāvā. Augiem visas barības vielas – makro- un mikroelementi – nepieciešamas, lai veidotu un ražotu labas ražas ar lieliskiem kvalitātes rādītājiem.
Mēslojuma bioķīmiskais pamatojums
Kultūru vajadzība pēc barības vielām nav vienāda. Svarīgākais faktors, lai noteiktu kultūrauga nepieciešamību pēc mēslojuma, ir barības vielu iznese no augsnes ar ražu. Un tas ir atkarīgs no ražīguma. Izšķir atlikuma, saimniecisko un bioloģisko iznesi.
Iznešu raksturojums
Saimnieciskā iznese – lauksaimniecības produkcija, kas novākta no lauka.
Atlikuma iznese – rugāju un sakņu atliekas, lapu nobiras.
Bioloģiskā iznese – vispārējā lauksaimniecības kultūru vajadzība pēc minerālās barības elementiem. Tā ietver barības vielas, ko satur gan no lauka novācamā produkcija (saimnieciskā iznese), gan arī rugāju un sakņu atliekas un lapu nobiras (atlikuma iznese).
Atlikuma iznese veido ievērojamu bioloģiskās izneses daļu. Daudzgadīgajiem zālājiem tā sasniedz 50–60%, dārzeņu kultūrām – 40–80%, graudaugiem, kartupeļiem, skābbarības kukurūzai – 20–35%.
Praksē, lai aprēķinātu lauksaimniecības kultūru vajadzību pēc barības elementiem, izmanto saimnieciskās izneses kvantitatīvos raksturlielumus. Ja ražas nerealizējamo daļu atstāj uz lauka, tad tajā esošos barības elementus saimnieciskajā iznesē neiekļauj.
Atšķirīgs ir ne tikai iznesto elementu daudzums, bet arī to savstarpējā attiecība. Augi piesaista tikai tos barības elementus, kas tiem nepieciešami. Visvairāk augi iznes slāpekli, mazāk – kāliju, vēl mazāk – fosforu. Cukurbietēm, dārzeņiem, sakņaugiem kālija iznese var pārsniegt slāpekļa iznesi.
Barības vielu iznese ar pamatprodukcijas vienību ir nepastāvīgs lielums. Tas mainās atkarībā no klimatiskajiem, augsnes apstākļiem, mēslojuma iestrādes un daudziem citiem faktoriem. Barības vielu iznese palielinās iestrādātā mēslojuma un nelabvēlīgu ārējo faktoru ietekmē. Ekonomisks barības elementu patēriņš tiek novērots labvēlīgos apstākļos.
Barības vielu piesaistes procesa pamatperiodi
Mēslojuma sistēma tiek izstrādāta, ņemot vērā augu barošanās īpatnības visā to augšanas un attīstības periodā. Katrai kultūrai ir savas raksturīgās barības elementu piesaistes īpatnības, taču visām kultūrām šo elementu piesaistes procesā tiek novēroti divi pamatperiodi – kritiskais un maksimālais.
Kritiskajā periodā barības vielu patēriņš augiem nav liels, bet to trūkums vai pārlieks daudzums negatīvi ietekmē augu attīstību un augšanu, tātad – arī ražu. Novēloti iestrādājot minerālvielas, stāvokli diemžēl uzlabot nevar.
Maksimālais barības vielu patēriņa periods atšķiras ar to, ka augi no augsnes ņem vislielāko barības elementu daudzumu. Ir noteikts, ka kritiskie barošanās periodi parasti iestājas pirmajās attīstības fāzēs. Tieši tad vajadzīgo barības vielu koncentrācijai augsnē jābūt samazinātai. Savukārt maksimālais barošanās periods attiecas uz vēlākām augu attīstības fāzēm un parasti sakrīt ar biomasas intensīvās uzkrāšanās periodu, lai gan šīs sakritības var arī nebūt. Piemēram, jaunajiem augiem ir raksturīga intensīva barības vielu pieplūde, bet sausās biomasas uzkrājums šajā periodā ievērojami atpaliek no barības vielu uzņemšanas.
Dažādos veģetācijas periodos viens un tas pats augs izvirza atšķirīgas prasības pēc nodrošinājuma ar barības elementiem. Raksturīgi – jo īsāks ir auga barības vielu intensīvās uzņemšanas periods, jo lielāka ir tā prasība pēc barības elementu nodrošinājuma augsnē augam pieejamā formā.
Mēslojuma iestrādes paņēmieni
Minerālmēslu iestrādē izšķir: pamatizkliedi, iestrādi kopā ar sēju un augu piebarošanu (sakņu un ārpussakņu). Turklāt mēslojums augsnē var tikt iestrādāts ar sēklas materiāla pirmssējas apstrādes paņēmienu un arī fertigācijas ceļā.
Termiņi un mēslojuma iestrādes paņēmieni ir atšķirīgi dažādām lauksaimniecības kultūrām, tie atkarīgi no augsnes–klimata zonām.
Dažādie mēslojuma iestrādes paņēmieni ņem vērā augu sakņu sistēmas spēju uzņemt barības vielas no mēslojuma un augsnes. Katra kultūra augu sekā ir nākamās priekšgājēja. Sakņu sistēmu dažādais izvietojums, atšķirīgais rugāju un sakņu atlieku daudzums un to ķīmiskais sastāvs, kultūru ietekme uz augsnes īpašībām agronomiem liek izmantot dažādus mēslojuma iestrādes paņēmienus.
Pamatizkliede. Tā apmierina augu vajadzību pēc barības vielām laika periodā no dīgstu parādīšanās līdz veģetācijas beigām. Pamatmēslojums 60–90% apmērā no kopējās mēslojuma devas tiek iestrādāts apūdeņojamās zemkopības un pietiekama mitruma apstākļos, bet nepietiekama mitruma zonās – 90–100% apmērā.
Organiskais un fosfora–kālija mēslojums parasti tiek iestrādāts rudenī, bet slāpekļa – pavasarī vienlaikus ar augsnes pirmssējas apstrādi zonās ar pietiekamu mitrumu. Zonās ar nepietiekamu mitrumu slāpekļa mēslojumu lieto rudenī. Mēslojumu iestrādā vai nu izkliedējot, vai lokāli. Pēdējais paņēmiens ir efektīvāks jebkuros apstākļos.
Sēklu apstrāde pirms sējas. Tas ir pasākumu komplekss, apstrādājot dažādu kultūraugu sēklas, lai uzlabotu sējas materiāla kvalitāti. Galvenie procesi šeit ir sēklu apstrāde ar mikroelementiem un to kodināšana (apstrāde ar pesticīdu).
Kodināšanā tiek izmantoti pesticīdi jeb kodnes, kas veicina gan iekšēju, gan ārēju infekciju novēršanu, kā arī aizsargā sēklas materiālu un dīgstus no fitopatogēniem un augsnes kaitēkļiem.
Sēklu pirmssējas apstrāde ar mikroelementiem ir efektīvs un ekonomisks paņēmiens, kā izmantot dārgo mikromēslojumu. Visbiežāk sēklas apstrādā ar dzelzs, vara, kobalta, joda, molibdēna, mangāna komplekso mēslojumu.
Iestrāde sējas (stādīšanas) laikā. Šis paņēmiens apmierina augu vajadzību pēc barības elementiem laika periodā no asnošanas līdz pilnīgai dīgstu izaugšanai. Mēslojuma deva sējas laikā parasti nepārsniedz 2–10% no kopējās.
Sējas laikā parasti tiek iestrādāts fosfora, fosfora–slāpekļa mēslojums. Dažām kāliju prasošām kultūrām tiek ieteikts izmantot fosfora–slāpekļa–kālija mēslojuma formas. Mēslojums tiek iestrādāts lokāli vienlaikus ar sēju – tieši zem sēklas vai blakus tai apmēram 2–3 cm attālumā. Tas ir efektīvāk.
Mēslošanu vienlaikus ar sēju uzskata par pirmo obligāto mēslojuma iestrādes paņēmienu visām kultūrām visās augsnes–klimata zonās.
Nepieciešamība stingri ievērot mēslojuma devas, izmantojot šo paņēmienu, ir īpaši izteikta. Barības elementu nepietiekamība, konkrēti – fosfora, pirmsdīgšanas periodā negatīvi ietekmē topošās ražas lielumu un kvalitāti. Savukārt pārbagātība palielina augsnes šķīduma koncentrāciju un tā osmotisko spiedienu. Tas izraisa sējumu izretināšanos un bojāeju, kā arī kopējā ražīguma samazināšanos.
Pēcsējas mēslošana jeb piebarošana
Pēc sējas mēslojumu iestrādā, lai uzturētu augus intensīvās augšanas un barības elementu maksimālās uzņemšanas periodā. Īpaši efektīva ir ziemāju piebarošana ar slāpekļa mēslojumu agrā pavasarī. Piebarošanu izmanto daudzgadīgajās ganībās un siena pļavās, kā arī daudzgadīgo zālāju sējumos. Ir sakņu un ārpussakņu piebarošana.
Ir kļūdaini uzskatīt, ka piebarošana var aizstāt pamatizkliedi un mēslošanu vienlaikus ar sēju. Piebarošana tikai papildina iepriekšminētos pasākumus vai arī gadījumā, kad tie nav iedevuši pietiekami barības elementu, tā var kļūt par vienīgo paņēmienu, kā novērst barības elementu trūkumu.
Sakņu piebarošana. Šajā gadījumā barības elementi tiek uzņemti caur auga sakņu sistēmu. Sakņu piebarošana notiek divējādi: virspusēji un augsnē. Virspusējā piebarošana tiek izmantota vienlaidu sējas kultūrām un tiek veikta ar izkliedes paņēmienu. Piebarošana augsnē – iestrādājot mēslojumu tieši tajā zonā, kur tas ir pieejams auga saknēm.
Sakņu piebarošanai ieteicams izmantot viegli izšķīdināmu slāpekļa mēslojumu vai ar slāpekli bagātu organisko mēslojumu (putnu mēslus, šķidrmēslus).
Ārpussakņu piebarošana. Barības elementi šajā gadījumā tiek uzņemti caur auga lapām. Līdzās sēklu apstrādei šis tiek uzskatīts par visekonomiskāko un ieteicamāko mikromēslojuma iestrādes paņēmienu. Ārpussakņu piebarošanā tiek izmantots šķidrais slāpekļa mēslojums.
Termiņi un ārpussakņu piebarošanas daudzums atkarīgs no audzējamās kultūras agrotehnikas.
Fertigācija. Tā ir šķidrā mēslojuma iestrāde vienlaikus ar laistīšanu. Šis paņēmiens apvieno sakņu un ārpussakņu piebarošanu, jo barības vielas tiek uzņemtas gan caur lapām, gan augu saknēm. Gan makro-, gan mikroelementu efektivitāte ievērojami palielinās, ja tie tiek lietoti šķidrā veidā.
Neatkarīgi no laistīšanas paņēmiena (virspusēja vai pilienveida) neproduktīvie barības elementu savienojumu zudumi fertigācijas laikā ievērojami samazinās. Tas notiek tāpēc, ka augi tos pilnībā spēj uzņemt. Šis paņēmiens nodrošina intensīvo tehnoloģiju ieviešanu lauksaimniecības kultūru audzēšanā, paaugstina augsnes auglību un ūdens produktivitāti.
Hidroponika. Tā ir augu audzēšana bez augsnes. Visas barības vielas augi saņem no ūdens šķīdumiem. Šādu šķīdumu receptes ir daudzveidīgas un pielāgotas ne tikai dažādu augu vajadzībām, bet arī viena auga dažādām attīstības stadijām.
Mēslojuma sistēmas
Izvēloties mēslojuma iestrādes paņēmienu, jāņem vērā, ka augstu tā lietojuma efektivitāti var nodrošināt, tikai izmantojot zinātniski pamatotu sistēmu. Veidojot šādu sistēmu, noteikti tiek ņemti vērā augsnes–klimatiskie, kā arī ainaviskie apstākļi, atsevišķu kultūru barošanās īpatnības, to maiņa augsekā, agrotehnika, mēslojuma īpašības un daudz kas cits.
Mēslojuma sistēma ir agrotehnisko un organizatoriski saimniecisko pasākumu komplekss noregulētai un racionālai mēslojuma lietošanai. Šādas sistēmas mērķis ir palielināt ražīgumu un vienlaikus paaugstināt augsnes auglību.
Atkarībā no lauksaimnieciskās ražošanas intensifikācijas līmeņa tiek izmantotas dažādas kultūru iekopšanas tehnoloģijas.
Ekstensīvās tehnoloģijas. Izmantojot ekstensīvās tehnoloģijas, mēslojums faktiski netiek lietots. Augi tiek iekopti uz augsnes dabiskā auglīguma rēķina. Dažkārt tiek izmantoti minerālmēsli nelielā daudzumā, lai novērstu barības vielu trūkuma limitējošo iedarbību.
Normālās tehnoloģijas. Līdzās augsnes auglības, agroainavas un bioslāpekļa izmantošanai ir paredzēti arī pasākumi augsnes degradācijas, kā arī ražīguma mazinošo faktoru novēršanai, izmantojot ķīmisko meliorāciju un organisko mēslojumu. Minerālmēslojumu šajā gadījumā izmanto tikai tajās devās, kas nodrošina to atmaksāšanos ar produkciju. Auga šķirnes bioloģiskais potenciāls šeit tiek realizēts par 40–50%.
Intensīvās tehnoloģijas. Šķirnes bioloģiskais potenciāls tiek realizēts 60–65% apmērā. Tas tiek sasniegts ne tikai uz dabisko un tehnisko resursu rēķina, bet arī kompensējot barības vielu iznesi no augsnes, izmantojot dažādus mēslojuma veidus atbilstošās devās. Turklāt tiek īstenoti pasākumi cīņai ar bīstamākajām slimībām, kaitēkļiem un nezālēm. Ražošanas resursu atmaksāšanās šajā gadījumā ir augsta.
Augsti intensīvās tehnoloģijas. Šķirnes bioloģiskais potenciāls tiek realizēts vismaz 80–85% apmērā. Produkcijas kvalitāte ir augsta. Tiek izmantots visu agrotehnisko, bioloģisko un ķīmisko augu aizsardzības pasākumu komplekss. Augi tiek pilnībā apgādāti ar visiem nepieciešamajiem barības līdzekļiem, lai sasniegtu plānoto ražu uz mēslojuma rēķina. Mēslojuma izmantošana ir ekonomiski rentabla un ekoloģiski droša. Šāda līmeņa tehnoloģijās ir paredzēts izmantot visus zinātniski tehniskā progresa sasniegumus.
Padomi nekļūdīgai minerālmēslu iegādei
– Sameklējiet tīmeklī informāciju un atsauksmes par pārdevēju, kas piedāvā interesējošo preci.
– Kad pārdevējs izvēlēts, palūdziet preces piegādātājam uzrādīt tās kvalitātes sertifikātu un attiecīgo valsts dienestu atzinumu par preces atbilstību konkrētajam produktam izvirzītajām drošības normām.
– Noteikti pārbaudiet preces ražošanas datumu un derīguma termiņu.
– Rūpīgi pārbaudiet iepakojumu. Visiem maisiem vai lielajām somām (big bag) jābūt vienādām un veselām, bez bojājumiem vai plīsumiem, bet ražotāja marķējumam – skaidri nolasāmam. Atveriet kādu no iepakojumiem un izpētiet tā saturu – tajā nedrīkst būt netīrumi vai nepiederīgi priekšmeti, minerālajam mēslojumam jābūt birstošam un viendabīgā krāsā.
– Drošības nolūkos palūdziet piegādātāju, lai tas atsūta jums mēslojuma paraugu nosūtīšanai uz laboratoriju analīžu veikšanai.
– Nodrošiniet mēslojumam piemērotu uzglabāšanu; vislabāk – slēgtu noliktavu.
Makroelementi
–
– Slāpeklis (N). N ir visplašāk izmantojamais makroelements. Tas ir svarīgākais augu būvmateriāls, kas palielina augu zaļo masu un tādējādi – arī ražu.
– Fosfors (P). P ir viens no galvenajiem komponentiem, kas paaugstina produkta kvalitāti, tam ir izšķirīga loma fotosintēzē, kā arī tas paātrina augu pāreju uz reproduktīvās attīstības fāzi.
– Kālijs (K). K pozitīvi ietekmē augu noturību pret sausumu, zemu temperatūru, kaitēkļiem un sēņu izraisītām slimībām.
– Kalcijs (Ca). Ca piedalās ogļhidrātu un slāpekļa apmaiņā augos, regulē metaboliskos procesus, kā arī auga šūnu ūdens un fizioloģisko balansu.
– Magnijs (Mg). Mg ietekmē visus auga šūnu procesus, tas piedalās pektīnvielu būvniecībā šūnu sienās.
– Sērs (S). S piedalās vielu apmaiņā un pārnešanā augu kopšūnās. Sērs ir daļa no olbaltuma, kā arī viens no izejas produktiem aminoskābju biosintēzei.
Mikroelementi
– Bors (B). B piedalās augu šūnu struktūru radīšanā un piešķir tām stiprumu. Bors formē augšanas punktus un uzlabo reproduktīvās funkcijas (ziedēšanu, apputeksnēšanos).
– Cinks (Zn). Cinks ir svarīgs biogēnais elements dzīvajos organismos, kas veic daudzfunkcionālus uzdevumus, aktīvi piedalās augšanas stimulatoru biosintēzē.
– Mangāns (Mn). Mn piedalās auga šūnu metaboliskajās reakcijās, fotosintēzes, hlorofila veidošanas, C vitamīna sintēzes procesos, kā arī pastiprina cukura uzkrāšanos.
– Varš (Cu). Cu palielina augu elpošanas un fotosintēzes intensitāti, ietekmē olbaltumvielu un ogļhidrātu apmaiņu, piedalās atjaunojošo oksidēšanās fermentu radīšanā.
Turpinājums sekos
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops janvāra numurā
