Minerālmēslus būtu jāaizvieto ar kūtsmēsliem 1
Pagājušajā gadā vien Latvijas laukos izsēti aptuveni 130 tūkstoši tonnu minerālmēslu, kas ir rūpnieciski ražoti un pārsvarā tiek importēti vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā. Tajā pašā laikā Latvijā ik gadu tiek saražoti vidēji 4,5 miljoni tonnu kūtsmēslu, kas netiek pilnībā izmantoti.
Latvijas salīdzinoši zemais iedzīvotāju blīvums, mērenais klimats un ievērojamās pieejamās lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības pieļautu pat dubultot šobrīd esošo liellopu, cūku un mājputnu skaitu, līdz ar to palielinot arī saražoto kūtsmēslu daudzumu, norāda Latvijas ietekmīgākās lauksaimniecības produkcijas ražotāju organizācijas – biedrības “Zemnieku saeima” – lauksaimniecības eksperte Iveta Grudovska. Tas ļautu samazināt zemkopībā izmantojamā minerālmēslojuma apjomu, aizstājot to ar ekoloģisku organisko mēslojumu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija gan vērš uzmanību, ka lopu skaita dubultošana varētu būtiski ietekmēt amonjaka emisiju daudzumu. Tāpēc, ja ir iespēja un vēlme palielināt lopu skaitu, vienlaikus jāmeklē arī risinājumi, kā minimizēt tā radīto siltumnīcgāzu emisiju palielinājumu.
Latvijas lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža atzīst, ka Latvijas zemnieki labprāt izmanto organisko mēslojumu lauku mēslošanā ne tikai tā vērtīgā sastāva un ilgtermiņa iedarbības, bet arī zemāku izmaksu dēļ.
Tomēr galvenā problēma ir mēslojuma nepietiekamais apjoms, neļaujot ilgtermiņā paļauties uz šo resursu. Turklāt šobrīd par valstī saražotajiem kūtsmēsliem arvien lielāku interesi izrāda biogāzes ražotāji.
Zemkopības ministrijā apliecina, ka Latvijā šobrīd ir 40 biogāzes stacijas, jo vēsturiski ir bijis pieejams dāsns valsts atbalsts biogāzes ražošanai. Taču šīs ražotnes ne vienmēr uzbūvētas vietās, kur ir atbilstošu izejvielu pieejamība un nodrošināts efektīvs saražotās enerģijas gala pielietojums. Neskatoties uz to, valsts līmenī būtu atbalstāma ilgtspējīga biogāzes ražošana, tajā skaitā veicinot arī kūtsmēslu pārstrādes apjomus, norāda ministrijā. Latvijai kā ES dalībvalstij ir noteikti siltumnīcefektu izraisošo gāzu un amonjaka emisiju samazināšanas mērķi – biogāzes ražošanas veicināšana tiek vērtēta kā viens no efektīvākajiem pasākumiem šo mērķu sasniegšanā.
“Kūtsmēslu pārstrāde ir svarīga otrreizējo izejvielu kategorija, jo tos var izmantot kā augsnes mēslošanas līdzekļus. To ilgtspējīga izmantošana lauksaimniecībā samazina vajadzību pēc minerālmēsliem, kuru ražošana negatīvi ietekmē vidi un ir atkarīga no neatjaunojama resursa – fosfātiežu – importa. Pārstrādāti kūtsmēsli ir svarīgi arī to agronomisko īpašību dēļ, jo augiem ir vieglāk uzņemt tiem nepieciešamās barības vielas, tādējādi veicinot augstākas augkopības ražas,” norāda Zemkopības ministrijā.
Arī putnkopības eksperts Arnis Veinbergs, kura vadītais uzņēmums SIA “Gallusman” šobrīd Latvijā plāno jaunu olu un to produktu ražotni, ir pārliecināts, ka kūtsmēsli nav vērtējami kā problēma, bet gan iespēja. A. Veinbergs skaidro, ka kūtsmēsli ir izmantojami gan ekoloģiski draudzīgas biogāzes iegūšanai, no kā ražojama elektroenerģija, siltumenerģija un pat biodegviela, tādējādi veicinot neatkarību no fosiliem energoresursiem, gan izmantojami zemkopībā nepārstrādātā un pārstrādātā veidā kā augsnes bagātināšanas līdzeklis. Prātīga kūtsmēslu apsaimniekošana var nest tikai un vienīgi pozitīvu pienesumu gan apkārtējai videi, gan Latvijas tautsaimniecībai, mazinot importētu resursu izmantošanu un veicinot jaunu darba vietu radīšanu. A. Veinbergs norāda, ka jaunajā ražotnē plānots pilnībā pārstrādāt visus iegūtos kūtsmēslus – gan biogāzē, gan augsnes mēslošanas līdzekļu veidā, kam ir arvien plašāks pieprasījums eksporta tirgos.
