“Mīna pašlikvidējas pēc 96 stundām.” Slaidiņš stāsta, ka ukraiņi ir sākuši plaši pielietot distances mīnēšanu 49
“Ukraiņi ir sākuši plaši pielietot distances mīnēšanu ar Vācijas piegādātajām mīnām,” tā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” zināja teikt NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, komentējot aktualitātes kara frontē Ukrainā.
“Tās tiek izšautas no reaktīvām artilērijas sistēmām “Mars-2“, to ko piegādāja Vācija. Tātad vienā raķetē ir 26 mīnas. Var maksimāli aizšaut 38 km – darbības rādiuss. Mīna pašlikvidējas pēc 96 stundām,” sacīja Slaidiņš.
Nesen esot cilvēki jautājuši, kāpēc “ukraiņi nemīnē”? “Ukraiņi mīnē. Un es atradu, ka šī ir tā sistēma, ar ko viņi mīnē Krievijas okupētās teritorijas dziļumā,” skaidroja NBS majors.
Cik lielu laukumu nosedz šīs izšautās raķetes? Uz šo jautājumu Slaidiņš atteica: “Raķete, sprāgstot gaisā sadalās un ar izpletņiem šīs mīnas nolaižas līdz zemei. Tur arī noteikti jāskatās vēja stiprums un arī virziens, cik plašā laukā viņas var tikt izkaisītas.”
Bet, cik ir liela iespēja, ka kāds uz šīs mīnas uzkāpj? Slaidiņš atteica, ka dubļos to mīnu nevar pamanīt. “Domāju, ka tas ir pietiekami efektīvs ierocis gan dzīvā spēka, gan kaujas tehnikai,” uzskata militārais eksperts, stāstot par to, ka ukraiņi ir sākuši plaši pielietot distances mīnēšanu.
Jau vēstīts, ka Vācija nodevusi Ukrainai tankus, dronus, speciālos transportlīdzekļus, novērošanas radarus un citu militāro aprīkojumu, liecina Vācijas valdības publiskotā informācija 14.novembrī.
Vācijas valdības tīmekļa vietnē publiskots atjaunināts saraksts ar militāro palīdzību, ko Vācijas sniegusi Ukrainai. Tas liecina, ka Ukraina saņēmusi vēl desmit kaujas tankus “Leopard 1 A5”, 14 kāpurķēžu visurgājējus “Bandvagn 206”, vienu atmīnēšanas tanku “Wisent 1” un piecas visurgājējas ātrās palīdzības mašīnas “Warthog”.
Iepriekš Vācija jau piegādāja Ukrainai 20 tankus “Leopard 1 A5”, 46 “Bandvagn 206” un desmit tankus “Wisent 1”.
Vācija, kas ir otra lielākā ieroču piegādātāja Ukrainai, nosūtīja arī četras militārās kravas mašīnas “HX81” un četras puspiekabes, 16 kravas automobiļus “Zetros” un vēl vairākus citus militāros transporta līdzekļus. Līdzīgi kā ar tankiem, Vācija jau iepriekš piegādāja Ukrainai šādu tehniku.
Ukraina saņēmusi arī vairāk nekā 1000 vienības 155 milimetru munīcijas; 1,5 miljonus šaujamieroču patronu; desmit izlūkošanas dronus VECTOR; 14 radarus GO12 un 10 000 aizsargbrilles no Bundesvēra un rūpniecības krājumiem.
Savukārt otrdien, 21.novembrī, Vācija paziņoja, ka Ukrainai cīņā pret Krieviju piešķirs militāro palīdzību vēl 1,3 miljardu eiro apmērā, tostarp četras jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS T-SLM, kā arī artilērijas munīciju.
Par to paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pēc sarunām Kijivā ar savu Ukrainas kolēģi Rustemu Umerovu. Vācija ir otra lielākā militārā aprīkojuma piegādātāja Ukrainai, un Pistoriusa vizīte Kijivā ir otrā kopš viņa kļūšanas par aizsardzības ministru gada sākumā.
Ukraina vēlas iegūt IRIS-T sistēmas, lai notriektu Krievijas bezpilota lidaparātus un raķetes. Apsolītās četras sistēmas ir trešā IRIS-T sistēmu partija, ko Berlīne apsolījusi Ukrainai kopš kara sākuma.
Trīs IRIS-T sistēmas no pirmās partijas jau ir piegādātas, un ceturtā tiks piegādāta šoziem. Otrā partija ar četrām sistēmām tiks piegādāta 2024.gadā.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs aicinājis būt izturīgiem jautājumā par palīdzības sniegšanu Ukrainai, norādot, ka Krievijas līderis Vladimirs Putins nevar cerēt uz tās vājināšanos.
“Šis karš acīmredzot tik ātri nebeigsies. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs spētu darīt to, kas ir nepieciešams ilgu laiku, proti, turpināt atbalstīt Ukrainu tās aizsardzības cīņā,” viņš sacīja sestdien, 9.decembrī, Berlīnē notiekošajā Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) kongresā.
Šolcs sacīja, ka Krievija, 2022.gadā uzbrūkot Ukrainai, ir pilnībā sagrāvusi savstarpējo izpratni par mieru un drošību Eiropā. “Ir nepieciešama skaidrība, ka robežas Eiropā vairs nevar pārvietot ar spēku,” pavēstīja Šolcs.
Šolcs arī norādīja uz Krievijas imperiālisma ekonomiskajām sekām Vācijai un citām valstīm. “Mēs zinām, ka ir sekas, kas skar arī mūs,” sacīja Šolcs saistībā ar cenu pieaugumu, jo īpaši energoresursiem. Vienlaikus kanclers pauda pārliecību, ka viņa valdība tomēr ir spējusi nodrošināt labu energoapgādi valstī, lai arī tas bijis finansiāli dārgi.
